Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijā pēdējos gados strauji sācis attīstīties medicīnas tūrisms, pērn ārvalstu pacienti Latvijas medicīnas iestāžu aliansē "Baltic Care", kurā ietilpst desmit klīnikas, atstājuši 891 997 eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2012.gadā.

Aliansei "Baltic Care", kas tika izveidota 2009.gadā nolūkā popularizēt Latvijas medicīnas pakalpojumus pasaulē, no šodienas pievienojusies arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS), kas tūristiem plāno piedāvāt plaša spektra diagnostiku un konsultācijas visdažādākās saslimšanās. Kā norāda BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, lai gan 97% slimnīcā ir valsts apmaksātu pakalpojumu, tomēr šis pasūtījums nav tik liels, lai slimnīcas kapacitāte tiktu izsmelta.

Medicīnas tūrisma centra "Baltic Care" valdes loceklis Māris Rēvalds pastāstīja, ka patlaban Latvijas medicīnas pakalpojumus visvairāk - 24% gadījumu - izmanto Krievijas iedzīvotāji, 12% ir Lielbritānijas un Īrijas pārstāvju, ar 11% seko Skandināvijas iedzīvotāji, pa 5% pacientu ir no pārējām NVS un Baltijas valstīm, 39% aizņem visas citas valstis, bet 2% klientu ir no nezināmām valstīm.

Cilvēkus no austrumiem Latvijas medicīnā saista tieši ārstu profesionalitāte, jo, lai gan šajās zemēs ir grandiozi medicīnas centri, tie nespēj piedāvāt tik kvalitatīvus ārstus. Savukārt pacientus no rietumiem šurp atvilina salīdzinoši zemās cenas un piedāvājums.

Ārvalstu pacientiem sniegtie pakalpojumi lielākoties ir kompleksi un sarežģīti diagnostikas izmeklējumi, kā arī ķirurģiskas manipulācijas.

Līdz ar to vidējie ārvalstu pacienta iztērētie naudas līdzekļi par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem ir 297 eiro.

Savukārt Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča uzsver, ka medicīnas tūrisms ir būtisks visai tūrisma nozarei, jo viesis, kurš ierodas veikt medicīniskas manipulācijas, specifikas dēļ mūsu valstī uzturas vidēji vismaz piecas dienas, savukārt "parastais" tūrists - vidēji 2,2 dienas. Tāpat medicīnas tūrists šajās dienās izmanto arī citus piedāvātos pakalpojumus - iepazīst kultūras dzīvi, ēd restorānos un uzturas viesnīcās.

Medicīnas tūristi ir arī turīgāki par tādu viesi, kas uz Latviju brauc vienkārši atpūsties, piebilst Rēvalds.

"Baltic Care" apkopotie dati liecina, ka 2011.gadā alianses klīniku ārvalstu pacientu skaits sasniedza 650 cilvēkus, 2012.gadā - 1470, bet pērn jau - 3005.

Medicīnas tūristu vidū visvairāk - 24% gadījumu - ir pieprasīti diagnostikas pakalpojumi, tiem ar 21% seko fleboloģija, 16% viesu Latvijā veic laboratorisko diagnostiku, 14% aizņem dermatoloģija, 7% estētiskā medicīna, kurai seko acu veselība un redzes korekcija, neauglības ārstēšana, plastikas ķirurģija un gastroenteroloģija.

Tāpat ejošs ir arī "narkotūrisms", kad cilvēki dodas uz citu valsti, lai mainītu vidi un ārstētos no atkarībām. Šī gan ir ļoti konfidenciāla niša.

Tomēr kopumā Latvijā medicīnas tūrismu piedāvā arī citas iestādes, un to sākušas attīstīt arī pašvaldību slimnīcas - īpaši Siguldas un Jūrmalas, atklāj Rēvalds.

Medicīnas tūrisma joma gan ir ļoti jūtīga, un katra mazākā ārstu neveiksme var izraisīt negatīvas atsauces visā nozarē, tādēļ būtu nepieciešams izstrādāt "filtrus", kas noteiktu standartus, lai medicīnas iestāde kļūtu par pakalpojumu sniedzēju ārvalstniekiem. Patlaban darboties šajā nišā vēlas arī tādas medicīnas iestādes, kuras kvalitātes ziņā nav tam gatavas, skaidro Rēvalds.

Lielākie konkurenti Latvijai patlaban ir pārējās Baltijas valstis, no rietumiem - Ungārija, Šveice, Vācija, no austrumiem - Izraēla, Turcija un citas.

Pārrobežu medicīnas pakalpojumi ir viena no perspektīvākajām un strauji augošajām eksporta nozarēm Eiropā un citur pasaulē, uzsver jomas pārstāvji.

Medicīnas tūrisma centra "Baltic Care" aliansē ietilpst VC4 "Baltijas Vēnu klīnika", VC4 "Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnika", Medicīnas sabiedrība "ARS", Plastikas ķirurģijas klīnika, Gremošanas slimību centrs "Gastro", Klīnika EGV, Latvijas Amerikas Acu centrs, Valtera protēžu laboratorija, DR.Lūkina acu klīnika un tagad arī BKUS.

Laura Liepiņa