Latvijā smēķē ap 36% iedzīvotāju
Latvija ar 36% smēķējošo iedzīvotāju, kas ir nemainīgs rādītājs no 2006.gada, stabili saglabā vienu no augstākajām pozīcijām smēķētāju skaita ziņā citu Eiropas Savienības valstu vidū, liecina jaunākā apkopotā informācija, kas apkopota materiālā Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība un sekas Latvijā.
Tāpat 40% 15–16 gadus vecie Rīgas jaunieši izsmēķējuši vismaz vienu cigareti pēdējā mēneša laikā. Lai gan košļājamās un šņaucamās tabakas tirdzniecība Latvijā ir aizliegta, košļājamo tabaku vismaz vienu reizi ir pamēģinājuši 11%, bet šņaucamo - 33% aptaujāto Rīgas skolnieku.
Tāpat 2009.gadā 61 cilvēkis jeb 42 % no kopējo ugunsgrēkos bojā gājušo skaita gāja bojā smēķēšanas izraisītu ugunsgrēku dēļ.
Latvijā 90.gados smēķēšanas izplatība palielinājās un 2002.gadā sasniedza augstāko rādītāju - 51% smēķētāju vīriešu vidū un 19% smēķētāju sieviešu vidū.
Tabaka ir galvenais novēršamais nāvi izraisošais riska faktors pasaulē, tomēr patlaban 1,3 miljardi pasaules iedzīvotāju smēķē cigaretes vai lieto citas tabakas formas. Paredzams, ka no viņiem 650 miljoni mirs priekšlaicīgā nāvē tieši tabakas lietošanas radīto seku dēļ. Tiek prognozēts, ka laika posmā no 2025. līdz 2030.gadam kopējais smēķētāju skaits pieaugs līdz 1,6 miljardiem iedzīvotāju, un vidēji 10 miljoni smēķētāju mirs priekšlaicīgā nāvē ik gadu.
Tabakas izstrādājumu lietošana negatīvi ietekmē gan cilvēka fizisko, gan garīgo veselību, veicinot dažādas saslimšanas, tajā skaitā atkarības rašanos. Pērn 150 pacientiem tika diagnosticēta tabakas atkarības diagnoze. Salīdzinoši ar 2006.gadu, šis skaits ir vairāk kā divas reizes pieaudzis. Uzskatāmāka smēķēšanas ietekme atspoguļojas ļaundabīgo audzēju saslimstības un mirstības rādītājos, kur smēķēšana ir viens no būtiskākajiem saslimšanas izraisītājiem. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2015.gadā saslimstība ar audzējiem pasaulē būs palielinājusies par 25%.
Lai situāciju Latvijā uzlabotu, speciālisti lēš, ka paralēli akcīzes nodokļa palielināšanai, kas mazina smēķētāju pirktspēju, pastiprināti jāpievērš uzmanība kontroles pasākumiem, piemēram, tabakas izstrādājumu tirdzniecības novēršanai nepilngadīgiem iedzīvotājiem, jo atkārtotie pētījumu dati apliecina vieglu smēķēšanas produktu pieejamību nepilngadīgiem, kā arī kontroles pasākumu palielināšanai kontrabandas preču ievešanas un tirdzniecības novēršanai valstī.
Tāpat nepieciešams aktualizēt universālās profilakses aktivitāšu nozīmi valstī kopumā, kā arī izmantot jaunās informācijas tehnoloģijas iespējas, piemēram, konsultatīvas mājas lapas, virtuālas smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas, mājas lapas, kuras veido un uztur jaunieši, atkarību izraisošo vielu izplatības samazināšanas profilaksē.
Jāizmanto pastāvošais sabiedrisko organizāciju tīkls, lai aktualizētu, popularizētu sabiedrībā smēķēšanas ierobežošanas jautājumus. Nepieciešams arī veikt grozījumus likumdošanā, definējot dažādu nikotīnu saturošo produktu, ierīču un izstrādājumu likumisko statusu, paredzot, ka potenciāli dažādu tabakas izstrādājumiem alternatīvu produktu izstrādāšana un lietošana turpmākos gadus palielināsies.
Ilze Mežniece
