Latvijā regulāri tiek veiktas HIV vīrusa mutāciju genotipiskais tests
Latvija pagaidām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā regulāri tiek veiktas HIV vīrusa mutāciju genotipiskais tests. Šī testa rezultāti ļauj noteikt vīrusa noturību pret medikamentiem (rezistenci). Tas uzlabo iespējas izvēlēties katrā konkrētā gadījumā efektīvāko terapiju.
HIV/AIDS ārstēšana pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr esošās terapijas iespējas vēl aizvien ir ierobežotas, neviena no tām neiznīcina HIV vīrusu. Kopš HIV vīrusa atklāšanas, pirms divdesmit pieciem gadiem, joprojām nav radīta vakcīna, kas varētu ierobežot slimības izplatību. Daudzām terapijas metodēm ir blakusparādības, un tās izraisa vīrusa noturību pret medikamentiem (rezistenci).
Iemesli, kāpēc veidojas vīrusa noturība (rezistence) pret medikamentiem, ir vairāki. Kā uzsver Latvijas Infektoloģijas centra direktore, profesore Baiba Rozentāle, galvenais iemesls, kas liek veidoties rezistencei, ir vīrusa straujā vairošanās. Mutāciju jeb strukturālu izmaiņu rezultātā vīruss izveido noturību pret medikamentiem. Līdzās vīrusa mainīgajai dabai, rezistences izveides iemesls ir arī pacientu līdzestības trūkums. Proti, pacients, kuram nozīmēta ārstēšanās HIV/AIDS gadījumā, medikamentus lieto neregulāri, ar pārtraukumiem. Tas rada iespēju un dod laiku vīrusam pielāgoties. "Mēs neviens vairs nebrīnāmies par dažādu mikroorganismu, piemēram, stafilokoku noturību pret kādām antibiotikām. Ja tādu konstatē, tad konkrētu pacientu ārstēšanai jāizvēlas citas, stiprākas antibiotikas. Tieši tāpat ir arī ar HIV vīrusu." Rezistences veidošanos var veicināt ko-infekcijas, kā arī citi blakus faktori, piemēram, pacients turpina lietot narkotikas un alkoholu. Tā uzskata profesore Baiba Rozentāle.
Turpinot par vīrusa noturību, aizvien izplatītāka parādība ir tā dēvētā primārā rezistence, ko var atklāt pirms ārstēšanas uzsākšanas, proti, kad pacientam HIV vīruss jau ir rezistents pret noteiktiem medikamentiem. Šādu vīrusu var "pārmantot" intravenozo narkotiku lietošanas gadījumā no cilvēka, kas ir vīrusa nēsātājs un, kas nav līdzestīgs HIV ārstēšanas procesā. Kā uzsver Infektoloģijas centra laboratorijas HIV/AIDS diagnostikas nodaļas vadītāja dr. biol. Tatjana Kolupajeva, tad Eiropā pēc dažādiem datiem tiek uzskatīts, ka primārā rezistence pret HIV vīrusu sastopama no 5-15 % gadījumu, kad nolemts sākt ārstēšanu. Dr. Tatjana Kolupajeva pieļauj, ka Latvijā šie dati varētu būt līdzīgi un nedaudz augstāki, jo Latvijā joprojām viena no galvenajām HIV/AIDS inficēto grupām ir intravenozie narkomāni, kas nav līdzestīgi ārstēšanas procesā. Savukārt, sekundārā rezistence veidojas tad, ja ilgstoši ārstējot vīruss kļūst nejūtīgs, un ir nepieciešams izvēlēties jaunu terapiju.
Līdz ar to var teikt, ka regulāru HIV rezistences genotispisko testu veikšana pirms paredzētās ārstēšanas, palīdzēs veikt uzskaiti, kā arī izvēlēties piemērotāko terapiju pacientiem, kuru vīruss pret kādu medikamentu izrādījis noturību. "Šādi testi noteikti ietaupīs valsts līdzekļus, jo ļaus izvēlēties efektīvu terapiju, konkrētam cilvēkam atbilstošu", tā uzskata Infektoloģijas centra direktora vietniece laboratorijas jautājumos dr. med. Jeļena Storoženko.
Pirmie HIV/ AIDS rezistences testi Infektoloģijas centrā tika veikti vēl 2003. gadā. Savukārt, šogad tiek uzsākta regulāra HIV rezistences genotipisko[1]testu veikšana vienā no modernākajām laboratorijām valstī, HIV diagnostikas references laboratorijā Latvijas Infektoloģijas centrā. Pagaidām Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā tiks veikti šie testi regulāri.
Tiek plānots, ka centrā varētu tikt veikti no 300- 400 testiem gadā, katra testa vidējās izmaksas ir no 350-
HIV/AIDS pagaidām ir vakcīnneregulējama infekcija un vienīgā iespēja, kā ļaut pacientiem ar to sadzīvot, ir pēc iespējas efektīva medikamentozā terapija. Vīrusa mutācijas gadījumā nepieciešami jauni medikamenti.Tādēļ pastāvīgi vajadzīgas jaunas un labākas zāles pret HIV. Tās var būt jauni ķīmiski savienojumi, kas iedarbojas uz zināmiem vai jauniem mērķa objektiem HIV vīrusa vairošanās ciklā vai ietekmē kofaktorus šūnās, kuri vajadzīgi, lai HIV vairotos.Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS nodaļas vadītājs dr. Pauls Aldiņš atzīmēja, ka katra jauna vīrusa nejūtība pret medikamentiem liek meklēt jaunas iespējas. Katrs jauns medikaments ir cerība pacientam, kā arī sabiedrībai ir ieguvums, jo cilvēks var strādāt, maksāt nodokļus un pats rūpēties par sevi.
Kopējais HIV inficēto skaits Latvijā (Sabiedrības veselības aģentūras dati uz 28.02.2007.) ir 3698 cilvēki. Infektoloģijas centra HIV/AIDS nodaļas uzskaitē ir 2518 HIV inficēto ( LIC dati uz 1.05.2007.), no kuriem AIDS stadija ir 491 gadījumā.
[1]Genotipiskās mutācijas izšķir: minorās, kad mutācijas ir vismaz 5-6 (?); mažorās- viena mutācija
Sīkāka informācija:
sabiedrisko attiecību speciālists
Indulis Liepiņš
tālr. 67014585, 26408195
e-pasts: indulis.liepins@lic.gov.lv
