Latvija plāno ratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu
Tāpat Latvija vēlas ratificēt arī vairākus Eiropas Sociālās drošības kodeksa noteikumus saistībā ar sociālās aizsardzības nodrošināšanu iedzīvotājiem.
Šī iecere ietverta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos likumprojektos par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un par Eiropas Sociālās drošības kodeksu. To šodien, 20.janvārī, akceptēja valdība.
Lēmums par konkrēto Pārskatītās Eiropas Sociālo hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa normu ratificēšanu balstās uz Latvijas likumdošanas atbilstības izvērtējumu abu augstākminēto dokumentu prasībām.
Pamatojoties uz izvērtējumā iegūtajiem secinājumiem, LM eksperti sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām par atbilstošiem ratifikācijai atzina hartas divdesmit vienu pantu, piemēram, par tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, par tiesībām uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, par strādājošo tiesībām uz aizsardzību darba devēja maksātnespējas un darba saistību izbeigšanas gadījumos u.c.
Tāpat plānots ratificēt vairākas Eiropas Sociālās drošības kodeksa prasību normas, kas attiecas, piemēram, uz slimības, bezdarbnieka, maternitātes pabalstu un vecuma pensiju nodrošināšanu.
Latvijai šīs normas būs saistošas pēc to ratifikācijas Saeimā.
Latvija Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu parakstīja 2007.gadā. Un atbilstoši valdības lēmumam LM līdz 2009.gadam bija jāiesniedz valdībā likumprojektu par šīs hartas pantu ratifikāciju. Pārskatīto hartu ir ratificējušas 24 valstis, no kurām 15 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Parakstījušas, bet nav ratificējušas, 19 valstis. Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas mērķis ir noteikt standartus, uz kuriem Eiropas Padomes dalībvalstīm virzīties, lai nodrošinātu cilvēkiem aizsardzību darba tiesību, sociālās aizsardzības u.c. jautājumos.
Savukārt Eiropas Sociālās drošības kodeksu Latvija parakstīja 2003.gadā. Un pašlaik to parakstījušas 25 valstis, bet 20 no tām to arī ratificējušas. Kodeksa mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tā normas nosaka, kādi standarti valstij jāsasniedz, bet katrai valstij ir dota iespēja pašai noteikt veidus, kā tos sasniegt.