Latvijā nepieciešama vienota priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes un uzraudzības programma; strādās pie tās izveides
Latvijā nepieciešama vienota priekšlaikus dzimuša bērna veselības aprūpes un uzraudzības programma, šodien diskusijā akcentēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas intensīvās nodaļas virsārste Dace Tropa.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Neonatologu biedrības (LNB) vadītāja Amanda Smildzere, Latvijā gadā vidēji ir 6% priekšlaicīgi dzimuši bērniņi un nav vienotas sistēmas, kas paredzētu šo jaundzimušo veselības aprūpi pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas. Viņa norādīja, ka nereti šķiet, ka bērns attīstās labi, taču vēlāk parādās attīstības traucējumi, kas nereti notiekot bērna otrajā vai trešajā dzīves gadā.
Viņa akcentēja, ka Latvijā nav vienotas dinamiskās novērošanas programmas, bet palīdzības apjoms atkarīgs no vecāku un mediķu individuālās sadarbības. Turklāt dažādos centros ir atšķirīga pieeja un iespējas. Smildzere pastāstīja, ka ir izveidots iniciatīvas dokuments par to, ka Latvijā nepieciešams izveidot un ieviest priekšlaikus dzimušo bērnu veselības ambulatorās aprūpes un uzraudzības programmu no bērna dzimšanas līdz divu gadu vecumam, tādējādi uzlabojot šo bērnu aprūpes sistēmu Latvijā. To parakstījusi Smildzere, Tropa un arī BKUS Neonatoloģijas klīnikas vadītāja Daiga Kviļūna, kā arī klātesošie tika aicināti pievienoties un paust kopīgo vēlmi risināt šo jautājumu.
Tāpat tiks veidota darba grupa turpmākai programmas izstrādei un virzībai.
Tropa iezīmēja arī šīs programmas būtību, norādot, ka tas ļaus sekot bērnu attīstībai, agrīni atpazīt veselības traucējumus, kā arī laicīgi tos koriģēt, tāpat arī organizēt uzraudzības procesu līdz divu gadu vecumam, sniegt ģimenēm psiholoģisku atbalstu un samazināt valsts izdevumus nākotnē.
Ārste stāstīja, ka, īstenojot šāda tipa programmu, bērnu ieguvums būs labāka veselība un samazināsies invaliditāte, turklāt varēs efektīvāk atpazīt traucējumus, kā arī nepieciešamības gadījumā būtu pieejama plānveida un pastāvīga rehabilitācija.
Savukārt bērniņa ģimene varētu saņemt atbalstu un palīdzību, gan psiholoģisko, gan arī ģimenes vienotības saglabāšanai. Tikmēr valsts ieguvums būtu statistiskie dati par priekšlaikus dzimušo bērnu veselības stāvokli, valsts palīdzības apjoma plānošana nākotnē, iespēja mūsu veselības aprūpi salīdzināt ar kaimiņvalstu un citu Eiropas valstu veselības aprūpi. Tāpat tā būtu demogrāfijas situācijas uzlabošanas atbalsts un samazināsies valsts izdevumi šo cilvēku ārstēšanai vai invaliditātes pabalstu nepieciešamībai pieaugušo vecumā.
Tropa saskata arī ieguvumus neonatoloģijas nozarei - analizēt sava darba rezultātus un plānot un realizēt jaunas terapijas metodes, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu.
Kā pirmo priekšlikumu šīs programmas izstrādei viņa minēja priekšlaikus dzimušiem bērniem nepieciešamo speciālistu apmeklējumu algoritma izstrāde, kam tālāk seko datubāzes-reģistra izveide precīzai priekšlaikus dzimušo bērnu uzskaitei un veselības stāvokļa uzraudzībai. Nākamais ierosinājums ir priekšlaikus dzimuša bērna pases izveide un ieviešana, tāpat arī pacientu objektīva attīstības izvērtēšana pēc attīstības izvērtējuma skalas "BeyLy". Nepieciešama arī speciālistu apmācība un pieejamības nodrošināšana.
Ārste uzskata, ka pakāpenisku programmas ieviešanu ir iespējams sākt bez papildus finansējuma, bet tuvākajā nākotnē nepieciešamas papildus ambulatorās kvotas.
Par priekšlaikus dzimušu uzskata bērnu, kurš dzimis līdz pilnām 37 grūtniecības nedēļām vai 259 gestācijas dienām.
Kā ziņots, šodien notika diskusija par priekšlaikus dzimušo bērnu ambulatorās veselības uzraudzības un aprūpes programmas izveidi Latvijā.
Šogad Latvijā priekšlaicīgi dzimuši 1155 bērni, no kuriem aptuveni 50 piedzimuši, sverot mazāk par vienu kilogramu, liecina LNB rīcībā esošie dati.
LNB vadītāja iepriekš norādījusi, ka viena priekšlaicīgi dzimuša bērna dzīvības glābšanai valsts slimnīcā iegulda pat līdz 30 000 latu, tomēr nav precīzu datu par šo bērnu turpmāko attīstību, veselības problēmām, kā arī ģimenes emocionālo stāvokli pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
Smildzere paudusi sašutumu, ka Latvijā nav vienotas uzskaites un sistēmas, kas regulētu, kad un pie kuriem speciālistiem priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem būtu jāved savs bērniņš, lai saglabātu viņa veselību un dzīvību, nav arī priekšlaikus dzimuša bērna vajadzībām atbilstošas rehabilitācijas sistēmas.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Boudewijn Berends
