Latvija – līdere Eiropā bezmaksas CPV vakcinācijas pieejamībā, bet vakcinācijas aptvere joprojām zema
Latvija ir spērusi nozīmīgu soli sabiedrības veselības stiprināšanā, ievērojami palielinot valsts apmaksātās vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) pieejamību. Ar plašāko bezmaksas CPV vakcinācijas mērķa grupu Eiropā Latvija ir līderis vakcīnas pret CPV pieejamībā. Tomēr, neskatoties uz šo progresu, vakcinācijas pret CPV aptvere joprojām ir kritiski zema, radot būtiskus riskus nākotnes sabiedrības veselībai.
Līdz šim valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV Latvijā bija pieejama bērniem no 12 līdz 17 gadu vecumam. No šī gada paplašināts valsts atbalsts, nodrošinot vakcināciju arī jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kā arī riska grupās līdz pat 55 gadu vecumam. Lai gan valsts spērusi nozīmīgu soli vakcinācijas pieejamības nodrošināšanā, vakcinācijas aptvere Latvijā joprojām būtiski atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas noteiktā mērķa – 90% vakcinēto mērķa grupā līdz 2030. gadam.
SPKC pērnā gada dati liecina, ka pirmo vakcīnu pret CPV saņēmušas 46,6% meiteņu 12 gadu vecumā, bet pilnu vakcinācijas kursu jeb divas vakcīnas devas – 25,6% meiteņu 12 gadu vecumā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem kopš 2010. gada. 2022. gadā uzsākta bezmaksas vakcinācija pret CPV arī zēniem. 2024. gadā pirmo vakcīnu saņēmuši 38,7% zēnu 12 gadu vecumā, bet pilnu kursu – vien 19,7% zēnu 12 gadu vecumā.
Viszemākā vakcinācijas aptvere gan meiteņu, gan zēnu vidū novērojama Pierīgas reģionos. 2024. gadā pirmo vakcīnas devu 12 gadu vecumā saņēmuši vien 24,4% meiteņu un 30,6% zēnu Ādažu novadā, 24,6% meiteņu un 21,7% zēnu Jūrmalā un 25% meiteņu un 15,6% zēnu Salaspils novadā.
Augstākā vakcinācijas aptvere novērojama Jēkabpils un Valkas novados, kur pirmo vakcīnas devu saņēmušas 100% meiteņu 12 gadu vecumā, kā arī Alūksnes novadā, kur vakcinēti 100% zēni 12 gadu vecumā.
Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un aizspriedumi pret vakcināciju pret CPV. Izplatītākais no tiem ir maldīgs priekšstats, ka CPV skar tikai sievietes, tomēr arī vīriešiem tas var izraisīt vienlīdz smagas saslimšanas, piemēram, dzimumlocekļa, anālā kanāla, mutes dobuma un rīkles vēzi. SPKC dati liecina, ka Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā vidēji gadā tiek atklāti ap 200 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, bet mutes dobuma un rīkles audzēju skaits sasniedz gandrīz 180 gadījumus gadā sievietēm un teju 190 gadījumus gadā vīriešiem.
Nozares vadošie eksperti – Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes locekle un Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja Kristīne Pčolkina un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, ģimenes ārste Alise Singha – uzsver, ka vakcinācijas aptveres palielināšanā izšķiroša ir pašu iedzīvotāju iesaiste.
“Vakcinācija ir ne tikai individuāla izvēle, bet arī ieguldījums visas sabiedrības veselībā. Jo plašāka vakcinācijas aptvere, jo mazāks risks nākotnē saskarties ar novēršamu vēzi, jo lielāka drošība bērniem, ģimenēm un veselības aprūpes sistēmai kopumā. Mūsu kopējais darbs ir veidot sabiedrībā domu, ka katram pašam ir jāiegulda laiks un regulārs darbs rūpēs par savu veselību,” uzsver Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Eksperti norāda arī uz nepieciešamību pēc vienotas izpratnes veselības aprūpes speciālistu vidū, jo tieši ģimenes ārsti ikdienā ir galvenie pacientu informētāji par vakcinācijas nozīmi un ieguvumiem. Ģimenes ārstu praksēs nereti tiek apšaubīta profilaktisko pasākumu – vakcinācijas un skrīninga – nozīme, tādēļ ir būtiski, lai speciālisti drosmīgi un profesionāli runātu ar pacientiem arī par sensitīviem jautājumiem.
“CPV izraisītie ļaundabīgie audzēji noris ļoti smagi, tie ir grūti ārstējami un ievērojami samazina šo pacientu dzīves kvalitāti. Profilakse ļauj izvairīties no šāda smaga iekaisuma veidošanās un vēža rašanās. Turklāt tas ir svarīgi gan meitenēm, gan zēniem, tādējādi veidojot kolektīvo imunizāciju. Tas ir solis, kas jāveic jau šodien, lai nākotnē ļaundabīgo audzēju vairs nebūtu,” pauž onkoloģe, ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka veselība ir gan personīga, gan kolektīva atbildība: “Veselība nesākas ārstniecības iestādē – tā sākas mūsu ikdienas izvēlēs un paradumos, jau no bērnības. Mums vēl ir jāstiprina domāšanas kultūra, ka profilakse, īpaši onkoloģijā, nav ekstra, bet gan pamata nepieciešamība, kas var glābt dzīvības. Latvijā mums jau ir viens no visaptverošākajiem bērnu vakcinācijas kalendāriem Eiropā, un ar CPV vakcinācijas paplašināšanu mēs esam līderi Eiropā. Viens no valsts veselības politikas veidotāju uzdevumiem ir dot cilvēkiem reālus instrumentus sevis pasargāšanai, un tieši to nodrošina paplašinātā CPV vakcinācijas pieejamība. Es ticu, ka mēs varam būt arī starp labākajām veselības aprūpes sistēmām Eiropā.” Viņš piebilst, ka paplašinātā CPV vakcinācijas pieejamība ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības veselībā un aicina iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju.
