Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess jeb caurumi zobos, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji, liecina vadošo stomatoloģijas un sabiedriskās veselības ekspertu organizācijas Alianse par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) pārskats par situāciju ar zobu kariesu Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju.

Kā portālu MEDICINE.LV informē Toms Briedis, Latvijā bērniem 2 – 3 gadu vecumā zobu kariess ir 26%, vecuma grupā 2 – 6 gadi kariess sastopams 48% bērnu. Savukārt jau 12 gadu vecumā zobu kariess ir 79,7% bērnu, bet 15 gadu vecumā 80,2% bērnu, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji.

"Par spīti tam, ka mums ir līdzekļi zobu kariesa ārstēšanai, šī slimība joprojām ir būtiska problēma Centrālās un Austrumeiropas valstīs," sacīja Dr. Georgioss Tsakoss, ACFF valdes loceklis Eiropas Savienībā. "Lai gan šī statistika ir satraucoša, ir svarīgi atcerēties, ka pastāv cerība, jo agrīnās stadijās zobu kariess ir pilnībā gan novēršams, gan apgriežams ar atbilstošas ārstniecības palīdzību."

Ar ACFF sagatavoto Kariesa pārskatu tiek uzsākta publiskā izglītojošā kampaņa 8, Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju, kuras galvenais mērķis būs aktīvāk izglītot sabiedrību par zobu kariesu un uzsākt kustību Apturi kariesu TAGAD nākotnei bez caurumiem zobos.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem 12 gadu vecumā rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. Pētījuma dati liecina, ka tikai puse jeb 51,5% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā tīra zobus divas reizes dienā. Vienreiz dienā zobus tīra aptuveni 33% bērnu. Savukārt kā nākamo zobu kariesa rašanās iemeslu var minēt neveselīgu ēšanu. Pārsteidzoši, ka tikai 6,8% no Latvijas 12 gadniekiem nenašķojas vispār, gandrīz 41% to dara divreiz dienā, bet 29% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā našķus ēd vairāk nekā divas reizes dienā. Šo statistiku pat varētu saukt par dramatisku, tomēr, neskatoties uz to, ir jādara viss, lai šos datus ievērojami uzlabotu un bērnu zobu veselība kļūtu labāka, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Egita Senakola.

"Resursu un iejaukšanās līmenis gan no sabiedriskās veselības, gan klīniskā viedokļa Latvijā ir nepietiekams," sacīja E.Senakola. "Tas nozīmē, ka vairāk nekā 80% bērnu 15 gadu vecumā, un, gadiem pieaugot, vēl vairāk iedzīvotāju Latvijā cieš no problēmas, kuru mēs zinām, kā apturēt. Kariess ir pelnījis lielāku uzmanību, lai paceltu to līdz svarīgas veselības problēmas statusam. Tieši to mēs plānojam darīt mūsu valstī."

2014. gada 25. jūnijā Varšavā vadošie zobārstniecības eksperti no Polijas Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parakstīja reģionālo deklarāciju par Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) Centrālās un Austrumeiropas nodaļa izveidi. Deklarācijā eksperti aicina uz sadarbību nacionālajā līmenī, lai mudinātu kopienas līderus un ieinteresētās puses apzināties kariesa kā nepārtrauktas slimības nopietnību, atzīt, ka caurumi zobos ir novēršami un agrīnās stadijās apgriežami, un izstrādāt visaptverošas profilakses un ārstēšanas programmas Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Profesore Uršula Kačmareka, kas tika iecelta par ACFF Centrālās un Austrumeiropas nodaļas priekšsēdētāju, sacīja: "Sadarbība ir būtiska kariesa visaptverošai profilaksei un ārstēšanai visā pasaulē. Mums jābūt gataviem veidot sistēmas starpvalstu, nacionālajā un vietējā līmenī, kas iedrošinātu sabiedriskās veselības un ārstniecības speciālistus kopīgi strādāt šīs slimības apkarošanai. Kopā mēs varam izglītot sabiedrību un mudināt rīkoties stomatoloģijas un sabiedriskās veselības nozares vadītājus. Uzlabojumi mutes dobuma veselības jomā prasa stiprināt un turpināt realizēt efektīvākas profilaktiskās stratēģijas, kā arī veicināt sabiedrības informētību par mutes dobuma veselības nozīmi. Šo pēdējo uzdevumu var veikt ar motivējošo mutes dobuma veselību veicinošo programmu palīdzību atbilstoši likumam "Domā globāli – rīkojies lokāli," – piebilda profesore U.Kačmareka.

ACFF Centrālās un Austrumeiropas nodaļas deklarāciju parakstījušie eksperti ir vienojušies par reģionālas organizācijas īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem: apvienot ietekmīgākos Centrālās un Austrumeiropas ekspertus, kurus vieno kopīgi mērķi un kas var sniegt atbalstu un ieguldījumu "Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos" padomē, risināt nevienlīdzības problēmu kariesa kontroles un profilakses jomā Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī panākt tālāku ratifikāciju no Centrālās un Austrumeiropas zobārstniecības organizācijām, kas atbalsta "Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos" misiju un mērķus, lai identificētu un novērstu iztrūkstošo informāciju cīņai ar kariesu.