Novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Diabēta mēnesis (14. novembrī ir Pasaules diabēta diena). Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā ir aptuveni 5 147 cilvēku ar 1. tipa diabētu un vairāk nekā 90 000 ar 2. tipa diabētu. Dati liecina, ka diabēta izplatība pieaug, tostarp bērnu un jauniešu vidū. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, kā arī nepieciešamībai nodrošināt pacientiem atbalstu slimības kontrolē, Rīgas Diabēta biedrība uzsākusi sociālo kampaņu “Cik cukurs?”. Tās mērķis ir atgādināt, ka Latvijā ir liela daļa cilvēku, kuri ir spiesti mērīt savu glikozes līmeni daudzas reizes dienā, kā arī mudināt sabiedrību kopumā regulāri mērīt glikozes līmeni un izdarīt veselīgākas izvēles.

Kampaņas ietvaros biedrība sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veikusi arī aptauju*, kas apliecina – 71% respondentu uzskata, ka medikamentiem un medicīnas iekārtām, kas palīdz kontrolēt diabētu, jābūt valsts kompensētiem, teju puse (42%) aptaujāto uzskata, ka diabēta diagnoze stipri ietekmē cilvēku ikdienu, bet trešdaļai iedzīvotāju ģimenē, draugu vai paziņu lokā ir kāds, kuram diagnosticēts diabēts.  

Kampaņā piedalīsies piecas Latvijā atpazīstamas personas – žurnāliste un TV personība Kristīne Garklāva, šovpavārs un garšu baudītājs Elmārs Tannis, žurnāliste Una Ulme, fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš, kā arī digitālā satura veidotāja un medicīnas studente Paula Birzniece. Dalībnieki septiņu dienu garumā izmantos nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu jeb t.s. glikozes sensoru un ar endokrinologa atbalstu analizēs iegūtos datus par to, kā glikozi ietekmē uzturs, miegs, fiziskās aktivitātes u.c. 

“Kampaņas mērķis ir atgādināt, ka ikdienā mums blakus dzīvo cilvēki, kuri bez izņēmumiem vai brīvdienām katru dienu dara visu iespējamo, lai kontrolētu diabētu – plāno katru ēdienreizi, rēķina ogļhidrātus, pielāgo insulīna devas un mēra glikozes līmeni ar dūrieniem pirkstā līdz pat 10 reizēm dienā. Tā ir nepārtraukta cīņa ar vairāk nekā 50 mainīgajiem faktoriem, kas ik brīdi ietekmē glikozes līmeni. Taču ir tehnoloģijas, kas var būtiski atvieglot šo procesu un mazināt nopietnus riskus. Tāpat ar kampaņu vēlējāmies ikvienam cilvēkam atgādināt, cik svarīgi, apmeklējot ārstu, ir regulāri pārbaudīt arī glikozes līmeni, un kā šo līmeni ietekmē uzturs, sports, miegs un citi aspekti,” stāsta Rīgas Diabēta biedrības vadītāja Alise Sondore. 

"Ne tikai sabiedrībai, bet arī valsts veselības politikas veidotājiem jāsaprot, ka 1. tipa diabēts ir autoimūna saslimšana un šīs slimības kontrole un uzraudzība ir smags ikdienas darbs. Paaugstinātais glikozes līmenis asinīs (hiperglikēmija) var izraisīt nopietnas sekas un pat apdraudēt dzīvību, tāpēc ir svarīgi rast iespēju nodrošināt glikozes sensorus no valsts budžeta, lai ne tikai atvieglotu pacientu ikdienu, bet sniegtu viņiem iespēju būt pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, un mazināt slogu veselības aprūpes sistēmai, ko rada vēlīno komplikāciju ārstēšana,” skaidro endokrinoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Sabīne Skrebinska.  

Pētījuma ietvaros respondentiem tika jautāts, vai Latvijā ir pieejamas kvalitatīvas diabēta uzraudzības un kontroles iespējas? 13% aptaujāto norādīja, ka jā, bet tas rada lielas izmaksas pacientiem, jo tās nav valsts kompensējamo ierīču sarakstā, bet 15% atzina, ka diabēta uzraudzības un kontroles iespējas nav pietiekamas. Teju puse respondentu (42%) norādīja, ka, viņuprāt, diabēts būtiski ietekmē pacientu ikdienu, 25%, ka ietekme ir mērena, bet 7% – ka ietekme ir neliela. Teju trešdaļa (31%) aptaujāto norādīja, ka viņu ģimenē, draugu vai paziņu lokā ir kāds, kam diagnosticēts diabēts, bet 7% norādīja, ka pašiem ir 1. vai 2. tipa diabēts.  

*Aptauja veikta kopā ar pētījumu centru “Norstat”. Pētījumā, kas veikts 2025. gada oktobrī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par diabēta ietekmi uz pacientu ikdienu.