Lai neiesaistītu veselības nozari populistiskās priekšvēlēšanu cīņās, J.Bārzdiņš nolēmis nekandidēt vēlēšanās
Lai priekšvēlēšanu gaisotnē nebremzētu būtiskas reformas veselības nozarē, veselības ministrs Juris Bārzdiņš nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, vienlaikus norādot, ka turpina uzņemties atbildību par veselības nozari kā Liepājas partijas pārstāvis Zaļo un Zemnieku Savienības sastāvā.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš: "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka veselības nozare un tajā uzsāktās reformas tiek kavētas un iesaistītas priekšvēlēšanu populistiskās diskusijās. Tādēļ es atsaucu savu iespējamo kandidēšanu ārkārtas Saeimas vēlēšanās no Liepājas partijas Zaļo un Zemnieku Savienības sarakstā, bet turpināšu uzņemties atbildību par veselības nozari kā veselības ministrs esošajā valdībā un esmu gatavs turpināt šo darbu arī kā Zaļo un Zemnieku Savienības veselības ministra kandidāts arī nākamajā valdībā."
J.Bārzdiņš uzsver, ka veselības nozare jācenšas pasargāt no populisma, jo redzams, ka arī iepriekšējos gados veselības jautājums vienmēr ticis aktīvi izmantots priekšvēlēšanu cīņās, kas arī norāda uz šī jautājuma prioritāti katram iedzīvotājam. Tā kā uzsāktās reformas kā jebkuras pārmaiņas nav populāras, jo vērstas uz nozares ilgtermiņa attīstību, priekšvēlēšanu laiks ir laba iespēja kritizēt, saasināt situāciju un pievērst sabiedrības uzmanību jau konkrētām interesēm, kas nav saistītas ar ilgtermiņa politiku, kā iedzīvotāju nodokļos samaksāto naudu izlietot efektīvāk un nepārmaksāt!
Veselības ministrs norāda, ka Zaļo un Zemnieku Savienība uzņēmās veselības nozares vadību, labi apzinoties, ka iepriekš nevienai valdībai ne krīzes laikos, ne arī nosacīti "treknajos" gados veselības joma nav bijusi prioritāra, un galvenās reformas rezultējušās ar pacientu līdzmaksājumu celšanu, kuru sekas mēs redzam vēl šodien. Neskatoties uz atsevišķiem pacientu iemaksu samazinājumiem no 2010. gada un atvieglojumiem trūcīgiem pacientiem šobrīd, tieši pacientu līdzmaksājumi speciālistiem, uz izmeklējumiem, slimnīcās un par zālēm ir tas šķērslis, kas kavē savlaicīgi doties pie ārsta pēc palīdzības. Tas savukārt izraisa saprotamu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret nozari kopumā, kā arī pret nozarē pašaizliedzīgi strādājošajiem mediķiem – ārstiem un māsām. Tajā pašā laikā J.Bārzdiņš uzsver, ka veselības aprūpes finansējums nav pietiekošs un šī jautājuma risināšana ir arī valdības un valdības vadītāja kopējā atbildība.
J.Bārzdiņa prioritāte veselības ministra amatā ir un paliek nodrošināt iespējas visiem iedzīvotājiem esošo budžeta līdzekļu ietvaros ārstēties nepārmaksājot. Tas nozīmē turpināt pārorientēt ārstniecību no slimnīcu sektora uz izmaksu ziņā efektīvāko ambulatoro sektoru un dienas stacionāriem, un neļaut farmācijas industrijai un lieltirgotājiem izmantot veselības budžetu nevis pacientu, bet sava biznesa interesēs, ko parāda jau aktīvā pretdarbība plānotajiem lēmumiem, kas saistīti ar izmaksu efektīvāku zāļu izrakstīšanas veicināšanu.
Egita Pole,
Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
