Lai nākamgad saņemtu visus valsts veselības pakalpojumus, nodokļu nemaksātājiem šogad jāveic 206 eiro iemaksa

Rīga, 30.aug., LETA. Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Čakša atgādināja, ka visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi no nākamā gada pienāksies tikai apdrošinātām personām. Valsts automātiski apdrošinās visus legālā darba ņēmējus, kuri sociālās iemaksas veikuši vismaz deviņus mēnešus, kā arī 21 valsts pasargāto grupu, tostarp pensionārus, skolēnus, pilna laika studentus, mūkus un mūķenes, kā arī citas iedzīvotāju grupas.

Savukārt visiem iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri neveic sociālās iemaksas, pienāksies tikai veselības aprūpes pamata grozs, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta aprūpe, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā tagad iekļauta arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.

Ministre ir pārliecināta, ka apdrošināšanas ieviešana visiem iedzīvotājiem nozīmēs lielāku pieejamību pakalpojumiem, kā arī labāku atalgojumu mediķiem, kas palīdzēs nodrošināt, ka viņi strādā publiskajā sektorā vai nepamet valsti kopumā.

Kā informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča, iedzīvotāji, kurus valsts nav automātiski apdrošinājusi, brīvprātīgās iemaksas varēs veikt ar pārskaitījumu internetbankā, bankā vai pastā. Informācija par veikto iemaksu tikšot apstrādāta piecu dienu laikā, piebilda Milaševiča.

Ierēdne norādīja, ka informācija par apdrošināšanas statusu no 1.janvāra būs pieejama e-veselības portālā, bet līdz tam iedzīvotājiem pieejams tests mājaslapā "www.apdrosinaties.lv", kā arī nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji aicināti vēl šī gada laikā vērsties pie dažādu reģistru uzturētājiem, lai noskaidrotu savu sociālo iemaksu veikšanas apmēru un savu piederību pie kādas no valsts aizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.