Laboratorija: 89% Latvijas sabiedrības organismā ir nepietiekams D vitamīna daudzums
Aizvadītajos desmit gados “Centrālajā laboratorijā” (CL) ir desmitkāršojies D vitamīna noteikšanai veikto analīžu skaits, apliecinot ārstu un sabiedrības izpratnes palielināšanos par regulāru šī izmeklējuma nepieciešamību, vērtē CL valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko. Šī gada pirmajos divos mēnešos CL veikusi vairāk nekā 50 000 D vitamīna izmeklējumu asinīs. 2022. gadā veikti 240 000 izmeklējumu. Analīžu rezultāti liecina, ka tikai 11% Latvijas iedzīvotāju organismā ir optimāls D vitamīna līmenis.
Pasaulē tiek veikti dažādi pētījumi saistībā ar D vitamīna pietiekamību organismā un salīdzinājumam būtiska nozīme ir arī laboratorijas Latvijā veiktajam datu apkopojumam.
No 2014. gada līdz 2019. gadam izvērtēti 410 427 testu izmeklējumi, un datu pārskatā secināts, ka kritiski zems D vitamīna daudzums ir 10% Latvijas sabiedrības, tā deficīts ir konstatēts 34% un nav pietiekamā daudzumā – 45% testēto. Tikai 11% iedzīvotāju D vitamīna līmenis organismā ir optimāls.
“Pavasarī īpaši svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai – bieža slimošana, nespēks, nogurums un miega traucējumi var liecināt par D vitamīna trūkumu organismā. Tomēr D vitamīna deficītu tikai pēc šiem simptomiem noteikt nav iespējams. Ir nepieciešams regulāri veikt analīzes un sekot līdzi izmeklēšanas rezultātiem. Tie palīdz ārstam izvērtēt D vitamīna līmeni noteiktā laika posmā – kāds ir progress pēc papildu D vitamīna kursa lietošanas, vai un cik ilgi D vitamīns būtu jālieto.
Izšķir piecus šī vitamīna veidus, taču visnozīmīgākie ir divi – D2, kas atrodams audos, un D3, kas sintezējas cilvēka organismā. Daļu D vitamīna varam uzņemt ar ēdienu, daļu – ar sauli, un tālāk tā sintēze organismā notiek caur sarežģītiem vielmaiņas procesiem. D vitamīns nodrošina daudzveidīgas funkcijas, bet tā trūkums var radīt akūtas un saasināt hroniskas slimības. D vitamīnam ir svarīga loma zobu, kaulu, audu augšanā, imūnsistēmas regulācijā, veselīgā grūtniecības norisē, reimatoloģijā, onkoloģijā, autoimūno slimību kontrolē. Tomēr, pirms sākt lietot papildu D vitamīnu, vajadzētu veikt analīzes, ko iespējams izdarīt gan ar, gan bez ārsta nosūtījuma. Atkarībā no rezultāta, ārsts (vai farmaceits) palīdzēs noteikt nepieciešamo D vitamīna devu, ārsts ieteiks tā lietošanas kursu, nozīmēs vajadzīgo medikamentu vai uztura bagātinātāju. Piemēram, bērniem, sākot lietot papildu D vitamīnu, tā līmenis paaugstinās ļoti ātri.
D vitamīna izstrādāšanās organismā ir individuāla, jo cieši saistīta ar katra cilvēka fizioloģiju. Maldīgi uzskatīt, ka tikai uzturēšanās saulē krasi uzlabos D vitamīna daudzumu organismā, jo mūsu platuma grādos vairākus mēnešus ultravioletais starojums, kas spētu sintezēt D vitamīnu, ir nepietiekams. Savukārt, vasarā apzināta pārmērīga sauļošanās palielina onkoloģisko un citu slimību risku,” atgādina „Centrālās laboratorijas” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko.
Ja ir veikta D vitamīna analīze, apskatot rezultātus, jāņem vērā tā koncentrācijas jeb līmeņa izvērtēšanas kritēriji, kas ir dažādi. Piemēram, ja D vitamīna līmenis ir zem 10 jeb mazāk par 10 nanogramiem mililitrā, tas ir kritiski zems un noteikti nepieciešama ārsta konsultācija, lai sāktu papildu lietot D vitamīnu. Ja D vitamīna līmenis ir intervālā 10-20 – tas vērtējams kā vidējs deficīts, 20-30 – līmenis ir nepietiekams, vairāk par 30 – pietiekams, savukārt optimāls līmenis ir 45-55 nanogrami mililitrā. Jācenšas, lai mūsu D vitamīna līmenis būtu vismaz tajā intervālā, kas minēts kā pietiekams, taču labāk, lai D vitamīna daudzums organismā ir optimāls, jo pētījumu dati apstiprina – tas korelē ar cilvēka labsajūtu,” norāda Jeļena Storoženko.
Par D vitamīna pieejamām formām – „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone: „D vitamīns aptiekās tiek piedāvāts dažādās formās un devās, no plašā klāsta var izvēlēties ērtāk lietojamo un savam dzīvesveidam atbilstošāko. D vitamīns ieejams kapsulu, pilienu, spreju, košļājamajo vai mutē šķīstošo tablešu veidā, to satur šokolādes košļājamās tabletes, ūdenī šķīdināmās tabletes, košļājamās pastilas vai želejvitamīni. Interesanti, ka pasaulē ir arī tējas, kas satur D vitamīnu. D vitamīna devas uz iepakojuma visbiežāk norāda mērvienībās, ko apzīmē ar SV jeb starptautiskās vienības. Angļu valodā šis apzīmējums būs IU (international units). Daži ražotāji D vitamīna devas mēdz norādīt mikrogramos. Ja, piemēram, uz iepakojuma D vitamīns ir norādīts 1000 SV (vai IU), tas atbilst 25 mcg, attiecīgi 2000 SV būs 50 mcg, un 4000 SV būs 100 mcg.
Bērniem paredzētās D vitamīna formas pārsvarā ir pielienu veidā, košļājamo pastilu vai želejvitamīnu veidā. To devas svārstās no 400 SV līdz 2000 SV, atkarībā no vecuma un D vitamīna nepieciešamības. Pieaugušajiem ir mazliet plašāks izvēles klāsts D vitamīna izvēles formās un to devas ir galvenokārt no 2000 SV līdz 4000 SV.”