Labklājības ministre piedalīsies ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšanas atbalsta pasākumā

Labklājības ministre Iveta Purne(ZZS) norāda, ka Labklājības ministrija ir darījusi visu iespējamo, lai Latvija parakstītu ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Lai paustu savu atbalstu Konvencijas parakstīšanai I. Purne piedalīsies piektdien gaidāmajā cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošo organizāciju publiskajā akcijā Esplanādē.

I. Purne norāda, ka Konvencijas parakstīšana ir būtisks solis ceļā uz cilvēku ar invaliditāti veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, turklāt Konvencijas parakstīšanas jautājumā ministre ir guvusi arī savas partijas atbalstu.

I. Purne atgādina, ka jau 2007. gada 2. augustā pēc Konvencijas iztulkošanas latviešu valodā Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt Konvencijas parakstīšanu. Savukārt 2007. gada 12. decembra Ministru kabineta komitejas(MKK) sēdē tika nolemts jautājuma izskatīšanu atlikt līdz 2008. gada 1. aprīlim, uzdodot LM sagatavot aprēķinus par koncepcijas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.

Saskaņā ar doto rīkojumu Labklājības ministrija izsūtīja vēstules ministrijām, kuru kompetencē būtu Konvencijas pantu izpilde, līdz 2008. gada 11. februārim sniegt informāciju par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos un aprēķinus par konvencijas īstenošanai attiecīgajā jomā nepieciešamo finansējumu.

Invalīdu lietu nacionālās padomes(ILNP) sēdē jautājums par pievienošanos konvencijai skatīts jau vairākkārt un 2008. gada 24. janvārī Ministru prezidentam nosūtīta vēstule ar lūgumu atkārtoti lemt jautājumu par Konvencijas parakstīšanu un atbalstīt to atbilstoši ILNP lēmumam, neveicot aprēķinus par izmaksām, kas objektīvi, bez stratēģisku dokumentu izstrādes tūlītēji nav veicamas un tikai paildzina konvencijas parakstīšanas procesu.

Ministru prezidents I. Godmanis ar savu 2008. gada 4. februāra rezolūciju Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai uzdeva izvērtēt labklājības ministres lūgumu atkārtoti lemt jautājumu par Konvencijas pārskatīšanu, neveicot aprēķinus par izmaksām, taču vienots risinājums netika rasts – Ārlietu ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams veikt izdevumu aprēķinu pirms Konvencijas parakstīšanas, Tieslietu ministrija norādīja, ka nav vēlams parakstīt Konvenciju, neveicot  padziļinātu analīzi par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Finanšu ministrija atbalsta rīkojuma projektu, ja pēc parakstīšanas Labklājības ministrija izstrādās detalizētus aprēķinus par Konvencijas īstenošanas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Labklājības ministrija saņēma un apkopoja atbildes vēstules no 17 valsts institūcijām, kā arī savām struktūrvienībām un padotības iestādēm. Diemžēl nozaru ministrijas bija sniegušas vispārēja rakstura informāciju, nenorādot konkrētus finanšu aprēķinus un nedodot detalizētu analīzi par Konvencijas ietekmi uz ministriju kompetences jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Jautājumu skatot Valsts sekretāru sanāksmē 2008. gada 20. martā, Labklājības ministrijai tika uzdots steidzami apkopot aprēķinus arī no pašvaldībām, taču indikatīvus aprēķinus sniedza tikai 44 pašvaldības. Šie aprēķini liecina, ka vides pieejamībai pašvaldībās nepieciešami 194,1 milj. latu.

2008. gada 21. aprīlī MKK sēdē jautājums tika skatīts atkārtoti un pēc ministriju indikatīvajiem datiem Konvencijas īstenošanai dzīvē – vides, transporta u.c. pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti, no valsts budžeta būtu nepieciešami 1 090,8 miljoni latu. MKK lēma jautājuma izskatīšanu atlikt uz laiku līdz Labklājības ministrija kopīgi ar Tieslietu un Ārlietu ministrijām izvērtēs un iesniegs Valsts kancelejā informāciju par iespējām veikt nepieciešamās atrunas, lai Latvija varētu parakstīt un ratificēt Konvenciju.

2008. gada 9. maijā Labklājības ministrija nosūtīja jaunu MK protokollēmuma projektu un atkārtotu pamatojumu Konvencijas parakstīšanai nosūtīja uz Ārlietu un Tieslietu ministrijām. Ārlietu ministrija parakstīšanu atbalsta, taču Tieslietu ministrija parakstīšanai bez atrunām aizvien nepiekrīt.
Eiropas Komisija savā paziņojumā atzīmē, ka kopīgi 2007.gadā parakstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis ir apstiprinājušas savu nostāju, ka invaliditāte ir plašs cilvēktiesību jautājums (civiltiesības, politiskas tiesības, ekonomiskās tiesības un vides tiesības) un juridisks jautājums.

Ministre atgādina, ka Konvencijas parakstīšana no mūsu valsts šobrīd prasa tikai labo gribu, atzīstot, ka personas ar invaliditāti ir vienlīdzīgas likuma priekšā un var izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās.

Ar Konvencijas parakstīšanu valsts neuzņemas saistības par Konvencijas nosacījumu izpildi, taču tai jāatturas no darbībām, kas vērstas pret Konvencijas objektu un mērķi. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Satversmē, tai pakārtotajos tiesību aktos, kā arī politikas plānošanas dokumentos.

Sagatavošanās Konvencijas ratifikācijai ir ilgstošs process, kas ietver gan tiesību aktu atbilstības Konvencijā ietvertajām normām izvērtēšanu, gan nepieciešamā finansējuma aprēķinu, gan stratēģijas izstrādi Konvencijā noteikto mērķu optimālai sasniegšanai. Daudzas valstis pat Konvencijas tulkošanu uzsāka tikai pēc Konvencijas parakstīšanas. Neviena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gatavojot dokumentus Konvencijas parakstīšanai, nesniedza aprēķinus. 

Tas norāda uz to, ka šo valstu valdības steidza maksimāli ātri apliecināt savu labo gribu personu ar invaliditāti aizsardzībai, tajā pat laikā apzinoties, ka Konvencijas īstenošana ir ļoti atbildīgs un finansiāli ietilpīgs pasākums. Jau pirmajā dienā, t.i. 2007.gada 30.martā, kad Konvencija tika atvērta parakstīšanai, to parakstīja 22 valstis, tai skaitā Lietuva, bet Igaunija to parakstīja 25. septembrī. Pašlaik Konvenciju kopumā ir parakstījušas 126 valstis, no tām ratificējušas - 17 valstis.