Labklājības ministre norāda uz pensiju referenduma riskiem
Labklājības ministre Iveta Purne(ZZS) šodien preses konferencē informēja par sestdien, 23. augustā gaidāmās tautas nobalsošanas par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām" ietekmi uz sociālās apdrošināšanas sistēmu.
I.Purne uzsvēra, ka minimālo valsts pensiju apmēram ir jābūt sabalansētam ar tām valsts pensijām, kuras aprēķinātas, pamatojoties uz personas darba ieguldījumu un nodokļu iemaksām, taču referenduma grozījumi šo katra cilvēka ieguldījumu neņem vērā.
Nosakot minimālo pensiju tādā apmērā un ar tādiem koeficientiem, kā to piedāvā ar referenduma palīdzību darīt sabiedrība "Citai politikai", tiks panākta situācija, ka iedzīvotājiem vairāk nebūs stimula maksāt nodokļus, jo pensija vairs nebūs atkarīga no veiktajām iemaksām un darba stāža, skaidroja ministre.
Ministre norāda, ka ar šiem grozījumiem tiek ignorētas pārējās pensiju saņēmēju grupas – invalīdi, bērni apgādnieka zaudējuma gadījumā, izdienas pensionāri, kuru pensiju palielināšanu referenduma grozījumi neparedz.
Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana referenduma pozitīva rezultāta gadījumā var ietekmēt ģimenes, kas saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz vienam gadam, bezdarbniekus, jaunās māmiņas, jo no sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas, arī minimālās vecuma pensijas, un pabalsti, kuru apmērs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, uzskata labklājības ministre.
Ja grozījumi tiks pieņemti, visus papildus izdevums saistībā ar pēkšņo pieaugumu segs ikviens nodokļu maksātājs. Turklāt pastāv arī iespēja, ka pēc grozījumu pieņemšanas referendumā var izveidoties situācija, kad visi pensionāri saņem vienādas pensijas.
"Jebkādas izmaiņas pensiju likumdošanā, kas sola papildus garantijas pensiju saņēmējiem, ja tām nav finanšu seguma ārpus sociālās apdrošināšanas budžeta, ir ļoti riskantas. Pierādījums tam ir nesenā pagātne, kad 1998. -1999. gada Pensiju likuma "uzlabojumu" rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas budžets uz četriem gadiem ieslīga finanšu deficītā. Aizņēmums sociālās apdrošināšanas budžetam radīja papildus izdevumus gandrīz 29 miljonu latu apmērā, kas tika samaksāti procentos par aizdevumu un sekas gūlās arī uz pensionāriem. Tiem, kam jau iepriekšējos gados piešķirtās pensijas tika piešķirtas no jauna pēc jaunā likuma, iepriekš izmaksātā pensija tika ieturēta, un daudzos gadījumos šie ieturējumi turpinās joprojām. Strādājošiem pensionāriem pensiju izmaksa tika ierobežota, savukārt pensiju indeksācija notika tikai vienu reizi gadā," atgādina ministre.
I. Purne arī norāda, ka jau šogad valdības pieņemtie lēmumi par pensiju indeksāciju un pensiju piemaksu paaugstināšanu ievērojami uzlabos pensionāru materiālo stāvokli. Ja 2008. gada 1. janvārī lielākā daļa jeb 61% pensionāru saņēma līdz 120 latu lielas valsts pensijas, tad pēc šogad pieņemtajiem likuma labojumiem 2009. gada oktobrī situācija būs diametrāli pretēja un lielākā daļa jeb 49% pensionāru saņems pensijas no 170 – 500 latiem.
"Pensiju indeksācijas rezultātā vidējais prognozētais valsts pensijas pieaugums šogad būs 32 lati, turklāt ar nākošo gadu līdz 70 santīmiem ir palielināts piemaksas apmērs pie vecuma pensijas par katru līdz 1996. gada nostrādāto gadu un tiks indeksētas visas pensijas," norāda I.Purne.
Turklāt jau šī gada laikā vidējais vecuma pensijas apmērs būs pieaudzis no 124,9 latiem janvārī līdz 173,5 latiem oktobrī.
