Kurzemes uzņēmēji: ES struktūrfondi netiks apgūti, ja nesamazinās birokrātiju
Liepājā notika Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu tikšanās ar Kurzemes uzņēmējiem Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā un Ārlietu ministrijas rīkotajās reģionālajās debatēs "Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva".
Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, atklājot debates, norādīja, ka par spīti vairākiem politikas plānošanas dokumentiem, nav stratēģiska redzējuma par to, kurp virzās Latvija. Ņemot vērā, ka liela daļa Liepājā strādājošo uzņēmumu ir saistīti ar enerģētikas nozari, priekšsēdētāja vietnieks atzinīgi novērtēja ES komisāra Andra Piebalga darbu enerģētikas jautājuma aktualizēšanā Eiropas un Latvijas līmenī. Savukārt, EP vēlēšanas uz pašvaldību vēlēšanu fona vēlētāju acīs diemžēl ir sekundāras. Liepājas attīstībai paredzētais finansējums nākamajam periodam ir apmēram 200 miljoni latu, kuru iespējams saņemt, pateicoties dalībai ES un par kuru savas kompetences ietvaros lemj arī EP deputāti.
"Sabiedrība ir par maz informēta, ko mēs varam sasniegt caur EP, caur vērtībām, ko katrs politiskais spēks ir definējis," vērtēja Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Arī šajās debatēs tika diskutēts par spēcīga lobija nepieciešamību, lai, piemēram, runātu par spēles noteikumiem Baltijas jūras reģiona attīstības plānošanā, spēcīgu interešu pārstāvniecību ne tikai vides jautājumu risināšanai, bet arī uzņēmēju vajadzību aizstāvībai Baltijas jūras reģionā.
EP deputātu kandidāti atbalstīja uzņēmēju vēlmi, izvēloties komitejas un politiskās grupas, kurās darboties, fokusēt uzmanību uz ekonomiskajiem jautājumiem. Piemēram, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, EP būs lielākas pilnvaras ES kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos. Lai izmantotu visas ES dotās iespējas, ir nepieciešama koordinēta sadarbība starp EP deputātiem un nacionālās valdības pārstāvjiem, atklāti diskutējot par politiskiem jautājumiem un Latvijas interesēm.
Kā atzina lielākā daļa EP deputātu kandidātu, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka esam līdzvērtīga ES dalībvalsts un mums ir tādas pašas tiesības, kā citām dalībvalstīm.
Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta direktore Guna Japiņa skaidroja, ka bez uzņēmēju un sabiedrības iesaistes Latvijas intereses ES nevar ne formulēt, ne aizstāvēt. "Dalībvalstu pārstāvji ir klāt visās debatēs, kas risinās ES institūcijās, jautājums ir, ko mēs gribam panākt no savas dalības ES," uzsvēra G.Japiņa.
Atskatoties uz Latvijas pieciem gadiem ES, Latvijas uzņēmēji ir iekustinājuši ļoti nozīmīgu procesu saistībā ar "Laval un partneri" lietu, kur Eiropas Kopienas Tiesas lēmums par labu Latvijas uzņēmējiem ir aizsācis vērienīgu diskusiju par pilnīgu pakalpojumu kustības principa iedzīvināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Atbildot uz jautājumu, kas ir nepieciešams, lai Eiropas palīdzētu biznesam Latvijā, uzņēmēji minēja vairākas iespējas, kuras līdz šim nav izmantotas pietiekami sekmīgi. Ir jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, ieviešot MVU hartas principus arī Latvijas likumdošanā. Latvijai ir vajadzīgs stingrāks mugurkauls savas nostājas paušanai Eiropā. EP deputāti varētu dot nozīmīgu ieguldījumu efektīvākai Latvijas interešu aizstāvībai ES, ja vien darbotos saskaņoti.
Tāpat jādomā par Latvijas reģionu iespējām, piemēram, pievērst lielāku uzmanību transporta un loģistikas, enerģētikas uzņēmumiem, saglabājot esošās un radot jaunas darba vietas.
SIA "Dzirkstele" pārstāvis Dans Persevics norādīja, ka šobrīd MVU ir mazinājusies vēlme apgūt ES fondus, jo pastāv pārāk liela birokrātija, lai šo finansējumu saņemtu; tāpat nepieciešami pārāk lieli ieguldījumi, lai pretendētu uz iespējamo ieguvumu.
Gunārs Ansiņš akcentēja problēmu par to ES saistību ieviešanu Latvijā, kas atliktas līdz 2010.-2012.gadam. EP deputātiem būtu jāsāk pievērsties šai problēmai, piemēram, attiecībā uz saistībām ūdenssaimniecībā un enerģētikā.
EP deputāta kandidāts Juris Kanels uzsvēra nepieciešamību nošķirt ES un Latvijas kompetences, kā arī būt ne vien kompetentiem, bet arī drosmīgiem ES diskusijās. Šobrīd atbildība par dažādām vietēja mēroga nebūšanām tiek novelta uz ES lēmumiem.
Lai Latvija būtu spēcīga savu interešu aizstāvībā, uzņēmēji piekrita LDDK aicinājumam, ka ir jāapvienojas nozaru asociācijās vai reģionālajos biznesa klubos, lai risinātu gan Eiropas, gan nacionālos un reģionālos jautājumus.
