Kuri savvaļas augi ir lietojami uzturā un kāda piesardzība ir jāievēro? Stāsta speciālisti
Tikko pirmie zaļumi sāk parādīties mums visapkārt, ir īstais laiks tiem bagātīgāk papildināt arī mūsu ikdienas ēdienkarti. Vai tie būtu pirmie uz palodzes izaudzētie lociņi vai laukos ievākti priežu un egļu pumpuri, vai pirmās pieneņu lapiņas – tie visi sniedz vērtīgas vielas un vitamīnus mūsu organismam. Kāda ir zaļumu nozīme mūsu ēdienkartē, kurus no savvaļas augiem varam lietot uzturā un kāda piesardzība ir jāievēro? Stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Mūsu senči uzturā lietojuši daudz dabas velšu, zaļumu un garšsakņu, par to liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās liecības, stāsta uztura speciāliste. Mūsdienas joprojām pavasarī ar lielu prieku diedzējam zaļumus, lociņus, ejam mežā, pļavās un meklējam pirmos zaķkāpostus, skābenes, gārsu, virzu un citus pavasara zaļumus. Šie zaļumi bagātīgi satur C vitamīnu, B grupas vitamīnus, bioloģiski aktīvās vielas, fitoncītus, ēteriskās eļļas, rūgtvielas, miecvielas un minerālvielas. Tiesa gan, to daudzums mazajās lapiņās ir mērāms vien miligramos, bet tomēr mūsu organismā tas ir nozīmīgs devums.
Vien maza zaļumu buntīte spēj piešķirt ēdienam burvīgu garšas buķeti, pavasarīgu svaigumu un ņiprumu. Protams, ir individuālas garšas īpatnības, ko var ietekmēt arī veselības stāvoklis, tāpēc, kas vienam garšos, otram var arī ļoti nepatikt, skaidro speciāliste.
Paši pirmie pavasara zaļumi
Ikviens uz savas palodzes var diedzēt lociņus un ķiplokus vai dārzā iestādīt maurlokus, ziemas lokus un lakšus – tie būs pirmie dārza zaļumi, iesaka uztura speciāliste. Lakši Latvijā ir aizsargājams augs, kaut gan citviet Eiropā tie ir pirmie pavasara zaļumi, kas parādās restorānu ēdienkartēs – omletēs, lakšu salātos, zupās, risoto, kā piedeva pie pastas. Pasta ar lakšiem ir īsts garšas baudījums! Pie mums var iegādāties lakšu sēklas un tos rudenī iesēt, tad pavasarī varēsi baudīt pirmos lakšus!
Klīniskā farmaceite atgādina – mežloks jeb laksis ir aizsargājams augs, kas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tas aug ēnainos, mitros mežos, veidojot dažāda lieluma audzes. Savvaļā augus ievākt ir aizliegts! Tādēļ uzturā var izmantot tikai dārzos no sēklām izaudzētos lakšus. Lakšus pievieno salātiem, zupām, izmanto zaļajos kokteiļos, pievieno biezpienam, sviestam un pesto. Tāpat tos var kaltēt vai sasaldēt. Laksis satur fitoncīdus, organiskās skābes, ēterisko eļļu, vitamīnus – C, B grupas, karotīnu un arī minerālvielas.
Arī lociņi, ķiploku dzinumi, maurloki un ziemas loki bagātīgi satur aliīnu, kas fermentu ietekmē sadalās fruktozē un ēteriskajās eļļās, stāsta uztura speciāliste. Nelielos daudzumos šie zaļumi satur kāliju, nātriju, dzelzi, magniju, sēru, pektīnvielas, C vitamīnu, B grupas vitamīnus un fitoncīdus. Turklāt lociņu smarža, ko rada tajos esošās ēteriskās eļļas, ir apetīti raisoša un spirgta, bet garša viegli pikanta.
Vērtīgās pļavu veltes
Latvijas laukos, mežos un pļavās zinātāji var atrast bagātīgus zaļumus, kas ēdienam piešķirs neatkārtojamu garšas niansi. No pļavu un mežu zaļumiem uzturā drīkst lietot nātres, gārsas, virzas, pienenes, zaķkāpostus, pelašķu lapiņas, ceļmallapiņas, mazo mārsilu, rasaskrēsliņu, raudeni, mētras, gaiļbiksītes, jaunās kļavu un liepu lapiņas, parasto smaržzāli, balto panātri un daudzus citus pļavas augus, stāsta uztura speciāliste. Tā, piemēram, nātres satur dzelzi, C, K, B grupas vitamīnus, hlorofilu, antioksidantus, karotinoīdus, tādēļ noplaucētas jaunās lapiņas lieliski derēs salātiem. Līdzīgs sastāvs ir arī pārējiem pavasara zaļumiem.
Arī klīniskā farmaceite uzsver, ka uzturā ir vērtīgi iekļaut ne tikai mums ierastos zaļumus – lociņus, skābenes, dilles vai pētersīļus, bet arī jaunās pieneņu un nātru lapiņas, gārsas, zaķkāpostus, jaunās liepu lapiņas, gaiļbiksītes lapas. Šie zaļumi ir bagāti ar vitamīniem, kas mūsu organismam ir īpaši noderīgi pēc ziemas un palīdzēs stiprināt imunitāti. Tos izmanto salātos, zaļajos kokteiļos, zupās, sautējumos. Visvērtīgāk ir tos lietot svaigā veidā. Pienenes lapas satur C, E un B grupas vitamīnus, karotīnus, kāliju, kalciju, dzelzi, flavonīdus un citas aktīvās vielas. Nātres lapas satur vitamīnus – C, K, B grupas, karotīnus, kalciju, dzelzi, selēnu, flavonoīdus, organiskās skābes un citas vielas. Arī gaiļbiksītes lapas bagātīgi satur C vitamīnu, organiskās skābes un flavonoīdus.
Augu drogu ievākšana pavasarī
Agri pavasarī martā, aprīlī vāc priežu, egļu un bērzu pumpuru drogas. Priežu pumpuru drogu izmanto saaukstēšanās, pie klepus un imūnsistēmas stiprināšanai, savukārt egļu pumpurus izmanto augšējo elpošanas ceļu un ādas saslimšanu gadījumā, kā arī vannām locītavu sāpju gadījumā, stāsta farmaceite. Aprīlī un maijā līdz auga ziedēšanai vāc brūklenes un miltenes lapas, ko izmanto urīnizvadsistēmas slimību gadījumā.
Maijā var ievākt arī bērzu lapas. Bērzu pumpuru un lapu drogu izmanto urīnceļu saslimšanu gadījumā, arī pie kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem. Tiem piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība. Arī gaiļbiksītes ziedus parasti vāc maijā, bet to lapas – pēc noziedēšanas. Tās izmanto klepus gadījumā, jo tās mazina spazmas, iekaisumu, nomierina un tām piemīt diurētiska iedarbība.
Tikmēr maijā un jūnijā ievāc upeņu lapas, ko lieto kā sviedrējošu un pretiekaisuma līdzekli pie saaukstēšanās un locītavu slimībām. Savukārt nātru lapas vāc no maija līdz pat jūlijam, un to pielietojums ir plašs, tās ir vērtīgas kā vitamīnu droga. Meža zemeņu lapu drogu vāc maijā un jūnijā augu ziedēšanas laikā. Tai piemīt pretiekaisuma, antibakteriāla, kā arī nomierinoša darbība.
Neaizmirsti par piesardzību!
Abas speciālistes uzsver – uzturā drīkst lietot tikai labi pazīstamus savvaļas augus, jo Latvijā ir sastopami arī indīgi augi, kas nav lietojami uzturā! Ja tev ir bažas un kādu augu neatpazīsti – noteikti neliec to ēdienā vai tējā, bet meklē padomu pie speciālista!
Tāpat pievērs uzmanību, ka savvaļas zaļumi tiek vākti no tīrām augšanas vietām, kas nav apstrādātas ar ķimikālijām vai neatrodas šoseju malā. Visi ievāktie zaļumi pirms lietošanas ir jānoskalo.
Veselīgās zaļumu receptes
Uztura speciāliste iesaka dažādot ēdienkarti ar pavasara zaļumiem un piedāvā dažas vienkāršas un veselīgas receptes.
Nātru un lakšu pesto. Lielu bunti lakšus un nātres saberž piestā vai sablendē, pievieno labas kvalitātes Extra Virgin olīveļļu, nedaudz jūras sāli un citrona sulu pēc garšas. Ēd uz rudzu maizes, pievieno pie pastas, rīsiem, ceptām saknēm, biezpiena un svaigajiem salātiem. Pesto labi garšos arī ar reņģēm, salakām un citām zivīm pēc izvēles.
Cepeškrāsnī ceptas saknes ar mārsilu. Saknes pēc izvēles – burkānus, selerijas sakni, pastinaku, kāļus un citas saknes sagriež stienīšos, pārslaka ar Extra Virgin olīveļļu, pievieno jūras sāli, šķipsniņu ķimeņu, samaisa un liek cepties. Kad saknes ir gandrīz gatavas, pievieno mārsila lapiņas, samaisa un pabeidz gatavošanu.
Mērces pie salātiem. Extra Virgin olīveļļai pievieno nedaudz smalki sakapātu zaļumu – raudeni, pelašķu lapiņas, ķiploku dzinumus, šķipsniņu sāls, nedaudz cidoniju vai pīlādžu sīrupa. Tad samaisa un pievieno lapu salātiem.
Citas idejas. Pavasara zaļumus droši var kult zaļajos kokteiļos – tā iegūsiet mundruma devu dienai! Droši variējiet ar sastāvdaļām – pievienojiet linsēklas, ceļteku klijas, kamu, kādus riekstus un žāvētus augļus! Lai pagatavotu saldo versiju, pievienojiet svaigu vai saldētu banānu, linsēklas, ūdeni, kefīru vai kādu no augu valsts dzērieniem. Zaļajam kokteilim pievieno zaļumus pēc izvēles, mazu gurķīti, selerijas kātu, avokado, ūdeni, kefīru vai paniņas.
