Kur meklēt palīdzību ģimenēm, kurās aug bērns ar uzvedības traucējumiem?
Ļoti bieži vecāki, kuru ģimenē aug bērns ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu jeb UDHS un uzvedības traucējumiem, baidās stāstīt par savām grūtībām, jo sabiedrībā pastāv uzskats, ka šīs grūtības liecina – viņi ir slikti vecāki. Taču tas ir mīts, jo uzvedības traucējumi attīstās bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru ietekmē un ģimenei nav jāpaliek vienai ar savām grūtībām. Ģimenes ārsts var iedrošināt vecākus meklēt un saņemt profesionālu atbalstu. Turklāt UDHS skrīninga testu var veikt arī ģimenes ārsta kabinetā. Ar ieteikumiem ģimenes ārstiem dalās Latvijas Bērnu atbalsta fonda pakalpojuma “Ceļš pie sevis” ģimenes atbalsta persona Līga Veitnere.
Kā liecina aptauja*, vidēji katrs piektais vecāks atzīst, ka viņa bērnam ir uzvedības problēmas: 21% vecāku novērojuši saviem bērniem biežas dusmu lēkmes, un 18% norāda, ka viņu bērni ir ātri aizkaitināmi un mēdz būt agresīvi. Tomēr vairāk nekā puse (54%) vecāku uzskata, ka tas nav nekas īpašs un ar laiku pāries pats no sevis, un 37% domā, ka tas ir normāli, jo bērns vienkārši ir aktīvāks nekā citi bērni. Kopumā tikai katrs ceturtais ir vērsies vai plāno vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem. Tomēr jāpatur prātā, ka ir noteiktas pazīmes, kas liecina – palīdzība vajadzīga nekavējoties:
- pastāvīga agresija,
- regulāras dusmu lēkmes,
- protestēšana,
- noteikumu neievērošana mājās, skolā vai apkārtējā vidē,
- grūtības kontaktēties ar vienaudžiem un iegūt draugus,
- problēmas konfliktu risināšanā.
Pirmais speciālists, kuram vecāki var stāstīt par savām bažām ir ģimenes ārsts, kuram savukārt būtu svarīgi iedrošināt vecāku un palīdzēt saprast, vai esošās grūtības atbilst normālam bērna attīstības posmam, vai arī būtu ieteicams apmeklēt neirologu, psihiatru vai vērsties pēc atbalsta sociālajā dienestā. Jo arī tas ir stereotips, ka sociālajā dienestā vēršas tikai sociāli nelabvēlīgas ģimenes. Sociālais dienests var piedāvāt gan apmaksātas konsultācijas pie psihologa un psihoterapeita, gan arī dažādas sociālās rehabilitācijas programmas, tostarp emociju regulēšanas un sociālo prasmju apgūšanai.
Tieši ģimenes ārsts var izskaidrot, ka ne vienmēr bērna sliktā uzvedība ir izvēle, ka tam var būt arī neiroloģiski iemesli, bet pats svarīgākais – šīs grūtības iespējams risināt.
Pēc Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu datiem**, viens no pieciem bērniem skolas vecumā cieš no psihiskām un psiholoģiskām problēmām, kas būtiski ietekmē ikdienas funkcionēšanu, uzvedību un normālu bērna attīstību. Vismaz vienam no 10 bērniem ir formāli diagnosticējami psihiski un uzvedības traucējumi, no kuriem lielākajai daļai ir pieejamas efektīvas ārstēšanas un korekcijas metodes, taču diemžēl lielāka daļa šo traucējumu netiek atpazīti un ārstēti, lai gan saņemot profesionālu atbalstu šiem cilvēkiem būtu iespēja ievērojami uzlabot emocionālo un fizisko pašsajūtu. Turklāt viens no labākajiem brīžiem, kad veikt uzvedības korekciju, ir vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem.
UDHS skrīnings ģimenes ārsta kabinetā
Foto: Freepik.com/ gpointstudio
Viena no biežākajām grūtībām, kas veicina uzvedības traucējumus pirmsskolā un skolā ir UDHS (Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms). Lai uzstādītu šo diagnozi, būtu jāapmeklē neirologs vai bērnu psihiatrs, taču veikt skrīningu iespējams arī ģimenes ārsta praksē, aizpildot aptauju "Stiprās puses un grūtības", kas pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā speciālistu komandas izveidotā materiālā "Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostika un ārstēšana bērniem un pusaudžiem. Klīniskais algoritms."
Kā savā praksē novērojusi ģimenes atbalsta persona Līga, kas ikdienā strādā ar bērniem, kuriem ir uzvedības grūtības, vecāki ļoti bieži baidās no kādas diagnozes uzstādīšanas bērnam, taču būtu svarīgi zināt, ka tā var sniegt bērnam priekšrocības mācību procesā, jo dod oficiālu iemeslu runāt ar pedagogiem par mācību klases izkārtojuma pielāgošanu (atsevišķs skolas sols, bērna nosēdināšana tuvāk skolotāja galdam, vizuāla mācību klases strukturēšana), vizuālu atbalsta materiālu un atgādņu izmantošanu mācību procesā, papildu laiku uzdevumiem ar uzmanības koncentrēšanu (piemēram, rakstu darbiem), garāku uzdevumu sadalīšana īsākos posmos, pārtraukumiem (ar fiziskiem vingrinājumiem), pildot uzdevumus ar koncentrēšanos, sensoriskās slodzes mazināšanu un atbalsta personāla iesaistīšana mācību procesā u. c.
Atbilstoši vadlīnijām ģimenes ārstam vai citam primārās veselības aprūpes speciālistam, kas veicis UDHS skrīningu, jārekomendē bērna/pusaudža vecākiem iesaistīties bērna vecumam un vajadzībām piemērotā uz uzvedību fokusētā grupas intervencē (ko parasti realizē pašvaldība, nevalstiskās organizācijas vai izglītības iestādes).
Rekomendējot uz uzvedību fokusētas grupas intervences, būtu labi izskaidrot bērna/pusaudža vecākiem – šī rekomendācija nenozīmē, ka viņi ir “slikti vecāki”, bet ir domāta tam, lai ierādītu viņiem papildu prasmes, kas var būt ļoti svarīgas, audzinot bērnu ar iespējamu UDHS un lielāku vajadzību pēc strukturētas audzināšanas un uzvedības modifikācijas.
Lai iesaistītos uz uzvedību fokusētā grupas intervencē, nav jāgaida līdz oficiālai UDHS diagnozes noteikšanai.
Kur meklēt palīdzību?
- Rīgas ģimenēm ir iespēja pieteikties LBAF sociālās rehabilitācijas pakalpojumam "Ceļš pie sevis" ar Rīgas domes finansējumu. Programmas ietvaros vecāki un bērni (četru līdz deviņu gadu vecumā) apmeklē nodarbības un konsultācijas, ko vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības. Plašāka informācija: http://lbaf.lv/lv/projekti/cels-pie-sevis
LBAF kopā ar farmācijas uzņēmumu “Olainfarm” sociālās kampaņas “Draugi no citas planētas” ietvaros izveidojuši izglītojošus materiālus bērniem un viņu vecākiem par emocijām, tai skaitā atraktīvus animāciju video par to, kā bērniem labāk saprast citus bērnus, vecākus, un citus pieaugušos. Ģimenes ārsti aicināti tos rekomendēt noskatīties vecākiem kopā ar bērniem. Plašāki ieteikumi šeit.
- Bērnu emocionālā audzināšana (BEA) – programma grupas formā 10 nodarbībās, paredzēta vecākiem no bērna dzimšanas līdz 7 gadu vecumam. Vecāki apgūst zināšanas par bērna attīstību un temperamentu, spēlēšanās un fantāzijas attīstības veicināšanu, drošas piesaistes izveidi, valodas un komunikācijas prasmju attīstību, pozitīva pašvērtējuma veicināšanu, disciplinēšanas metodēm, kas veicina emociju pašregulāciju un sirdsapziņas attīstību, koncentrēšanās, plānošanas un problēmu risināšanas prasmju attīstību, sociālās kompetences, empātijas un gādīguma attīstību.
Par programmas pieejamību var vaicāt savā pašvaldībā. - Interneta portālā Uzvedība.lv var atrast daudz vērtīgu bezmaksas materiālu, ideju un lejuplādējamu darba lapu un spēļu bērnu uzvedības maiņai. Pieejami arī maksas semināru vebināri. Skatiet: www.uzvediba.lv
- Daudzās Latvijas pašvaldībās tiek realizēta STOP 4– 7: programma uzvedības problēmu novēršanai pirmsskolas vecuma bērniem, kur tiek mācītas sociālās prasmes, kas tieši saistītas ar dusmu kontroli un uzvedības problēmu novēršanu (četrus līdz septiņus gadus veciem bērniem). Plašāka informācija:
https://pkc.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/iniciativas-un-darba-grupas/programma-stop-4-7 - Izglītojošu informāciju, nodarbības un atbalstu var meklēt arī biedrībā "Tēvi", atbalsta centrā "Tilts" un Ģimenes psiholoģijas centrā "Līna".
Skatiet: https://atbalstacentrs.lv/, https://tevi.lv/lv/pakalpojumi/, https://lina.lv/. - Tāpat bērni ar uzvedības traucējumiem var individuāli apmeklēt psihoterapiju, mākslas terapiju un citus terapijas veidus, lai mācītos emociju pašregulāciju un saskarsmes prasmes.
