Lai gan pēdējos divdesmit gados radīti jauni efektīvi medikamenti krūts vēža ārstēšanai un pasaulē mirstība no šīs slimības sākusi samazināties, mūsu valstī uzlabojumu pagaidām nav, un krūts vēzis ik gadus izdzēš vairākus simtus sieviešu dzīvību.

Arī valsts īstenotā krūts vēža skrīninga programma nedod cerētos rezultātus, jo liela daļa sieviešu neizmanto savas uzaicinājuma vēstules, kamēr speciālisti visā pasaulē ir vienisprāt - vislabākā krūts vēža profilakse ir regulāri izmeklējumi, tostarp mamogrāfija, kas ļauj diagnosticēt krūts vēzi agrīni, kad to ir iespējams izārstēt.

Kas ir krūts vēzis?

Vēzis ir nekontrolējami augošu šūnu masa, kas ar laiku var ieaugt blakus audos un orgānos vai pat limfmezglos un ar asins straumi izplatīties pa visu ķermeni, skarot arī attālākos orgānus. Krūts vēzis ir izplatītākā ļaundabīgā audzēja forma sievietēm. Dzīves laikā risks saslimt ar krūts vēzi ir katrai devītajai eiropietei. "Tajā pašā laikā, diagnosticējot krūts vēzi (0-I-II) stadijā, to var ļoti veiksmīgi izārstēt pat līdz 90% gadījumu. Lielākajā daļā gadījumu krūts vēzis labi padodas ārstēšanai un sievietes veiksmīgi pārvar šo slimību, dzīvo, ir laimīgas, veido karjeru un audzina bērnus. Piemēram, dziedātājas Kailija Minoga un Anastasija ir izārstējušās pateicoties tam, ka slimība tika savlaicīgi atklāta un efektīvi ārstēta. Par ārstēšanas efektivitāti liecina arī Latvijas statistika. Pašreiz Latvijā pēc krūts vēža ārstēšanas ir dzīvas vairāk kā 13000 sievietes. No tām vairāk kā 9 000 sievietes krūts vēža ārstēšanu ir pabeigušas senāk kā pirms 5 gadiem. Neviena cita vēža gadījumā izārstēto skaits nav tik liels. Patiesībā pozitīvo gadījumu ir daudz vairāk, tikai pierasts, ka par labām lietām runājam mazāk..," stāsta dr. med Arvīds Irmejs, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas, Veselības centra 4 ķirurgs - mamologs.

Trauksmes signāli, kad jādodas pie mamologa:

• Veidojums krūtī vai padusē.

• Krūts ādas ievilkumi vai iedobumi.

• Krūts gala izmaiņas - ievilkums, nedzīstoša brūce, izsitumi, asiņaini izdalījumi.

• Krūts izmeklējumos (mammogrāfija, ultrasonoskopija u.c.) atklāts neskaidrs vai aizdomīgs veidojums.

• Strutains krūšu iekaisums.

Jāatceras, ka krūts vēzim nav raksturīgas sāpes. Sāpes krūtīs ir labdabīgu izmaiņu sekas.

Kas izraisa krūts vēzi?

Vēl joprojām nav atklātas skaidras un viennozīmīgas cēloņu un seku attiecības kā tas ir, piemēram, smēķēšanas un plaušu vēža gadījumā. Riska faktorus var iedalīt tādos, ko cilvēks var ietekmēt un tādos, ko nevar ietekmēt. Vēža rašanos sievietēm reproduktīvajā vecumā (20- 50 gadi) var izraisīt sievišķie hormoni- estrogēni. Tomēr pārsvarā krūts vēzis, tāpat kā citas vēža formas, tiek atklātas pēc 50 gadu vecuma.

Galvenie riska faktori:

• 99% gadījumu krūts vēzis skar tieši sievietes, lai arī neliels risks saslimt ar krūts vēzi pastāv arī vīriešiem.

• Ja krūts vēzis atklāts mammai, māsai vai meitai, tas dubulto saslimšanas risku, īpaši, ja tuvās asinsradinieces ar to slimojušas līdz 45 gadu vecumam.

• Par riska faktoriem krūts vēža attīstībai var kļūt vairākas fāzes sievietes reproduktīvās dzīves ciklā: mēnešreižu sākšanās pirms 12 gadu vecuma, pirmā grūtniecība pēc 30 gadu vecuma, menopauzes sākšanās pēc 55 gadu vecuma.

Saņēmi uzaicinājumu - izmanto to!

"Veicot izmeklējumus, vidēji reizi nedēļā VC4 tiek atklāti jauni saslimšanas gadījumi, un tas ir ļoti daudz. Turklāt, jāņem vērā fakts, ka viena daļa sieviešu neizmanto savas uzaicinājuma vēstules un neveic šos izmeklējumus. - Iztaustot krūtis tikai ar rokām, nevienmēr var atšķirt dažādus veidojumus. "Manā praksē bijuši vairāki gadījumi, kad ar rokām vispār neko nevar konstatēt, bet mamogrāfija uzrāda krūtī veidojumu. Tāpēc jau arī visā pasaulē tiek īstenotas skrīninga programmas - lai krūts vēzi diagnosticētu agrīni, kad vēl nav nekādas iespējas sievietēm pašas spēkiem to konstatēt," stāsta Sandra Lapuķe, Veselības centra 4 radioloģe, ar specializāciju agrīnu krūšu audzēju diagnostikā. Daktere atzīst, ka lielākoties izmeklējumu novilcina sievietes, kas jau konstatējušas kaut kādas izmaiņas krūtīs. Iestājas nolieguma princips - ar mani nekas nevar notikt, es neko negribu zināt, labāk neizmeklēšu krūtis... Kad sieviete pēc kāda laika tomēr atnāk pie ārsta, visbiežāk slimība ir jau ielaista tās ārstēšana - daudz sarežģītāka. Tāpēc ir jātiek galā ar savām bailēm un jādodas uz izmeklējumu.

Kad un kuru izmeklējumu labāk?

Latvijā galvenokārt piedāvā divu veidu standarta krūšu izmeklēšanas metodes- ultrasonogrāfiju un mamogrāfiju. "Sievietēm jaunākām par 35 gadiem izmeklēšana jāuzsāk ar ultrasonogrāfiju, ko vislabāk veikt 5 - 10 cikla dienā. Mamogrāfija veicama tikai īpašos gadījumos, ja to nozīmē krūts ķirurgs vai krūts radiologs. Protams, katrai pacientei nepieciešama individuāla pieeja, kā atklāt vai izslēgt slimības iespēju, un visbiežāk ārsts izmanto nevis vienu, bet vairākus izmeklējuma veidus.

Piemēram, VC4 ir pieejama sonoelastogrāfija. Šī metode papildina ultraskaņas izmeklējumu ar speciālu programmu, kas spēj noteikt atšķirīgus elasticitātes modeļus konkrētai audu grupai (saslimstot ar vēzi, bojātie audi paliek neelastīgāki). Šādā veidā bez rentgena starojuma iespējams labāk atšķirt ļaundabīgus veidojumus un reizēm izvairīties no nevajadzīgu biopsiju veikšanas. Taču šī metode neaizvieto mamogrāfiju.

Sievietēm no 40 gadu vecuma krūšu izmeklējums nr. 1 ir mamogrāfija, ko veic vispirms! "Sievietēm pēc 50 gadu vecuma šis izmeklējums noteikti jāveic ar divu gadu starplaiku. To ievēro visā pasaulē, taču mēs nekad neatstājam sievieti bez uzraudzības divus gadus. Savām pacientēm vienmēr saku: ja viss ir labi, gadu pēc mamogrāfijas izmeklējuma aizejiet uz sonogrāfiju! Bet, tiklīdz rodas kāda sūdzība, noteikti jāatgriežas uz mamogrāfiju," norāda radioloģe Sandra Lapuķe. Izanalizējot šos izmeklējumus kopā, speciālists sniegs galīgo slēdzienu. Reizēm neskaidros gadījumos radiologs var nozīmēt arī magnētisko rezonansi (MR) krūtīm. Taču šis izmeklējums būs produktīvs, ja pielieto augsta magnētiskā lauka attēlu sistēmas, kas pārsniedz 1,5 teslas. Zemāka lieluma sistēmas nespēj pilnīgi iegūt taukaudu saturāciju, kas vēlams kvalitatīviem attēliem.

Kas ir mamogrāfija?

Mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem un joprojām tiek uzskatīta par populārāko un informatīvāko metodi savlaicīgai krūts vēža atklāšanai, tāpēc to arī plaši izmanto daudzu pasaules valstu krūts vēža skrīninga programmu ietvaros. Lai varētu uzņemt labāku rentgena attēlu, pārbaudes laikā krūts tiek nedaudz saspiesta, kas var radīt nelielu diskomforta sajūtu. Taču, veicot pārbaudi ar jaunākās paaudzes digitālās mamogrāfijas iekārtām, kas aprīkotas ar 3 D tomosintēzes* iespējām, šī procedūra ir tikpat kā nesāpīga: kustīga lāpstiņa pielāgojas krūts formai, un iekārta atbilstoši pacientes auguma fizioloģiskajām īpatnībām pati fiksē spēku, ar kādu nepieciešams saspiest iekārtas lāpstiņas. Pateicoties īsajam izmeklējuma laikam, sieviete saņem arī mazāku starojuma devu. Izvēloties veikt izmeklējumu ar šo tehnoloģiju, tā ir lieliska iespēja padziļinātāki izmeklēt krūtis standarta mamografijas ietvaros. Veselības centrā 4 to var izdarīt arī pacienti ar Nacionālā Veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstulēm bez maksas un ģimenes ārsta nosūtījumu, piedaloties tikai ar valsts noteikto līdzmaksājumu.

Šī izmeklējuma metode ir ievērojami precīzāka, var agrīnāk atklāt izmaiņas un iespējamo pataloģiju, jo speciālistiem ir iespēja attēlu aplūkot slāni pa slānim, redzēt struktūras katrā slānī atsevišķi un aplūkot kustīgu attēlu no 3 pusēm. "Standarta mamografijā bieži vien ir grūti noteikt nelielus audzējus starp krūts dziedzera audiem, bet šis izmeklējums paver plašākas diagnostikas iespējas un nodrošina īpašas agrīnas diagnostikas priekšrocības pacientēm ar blīvu krūšu struktūru, kas biežāk sastopama gados jaunām sievietēm. Līdzšinējās mamogrāfijas iespējas šādos gadījumā bija diezgan ierobežotas. Šī iekārta atpazīst un automātiski marķē aizdomīgās struktūras, īpaši brīdinot un pievēršot ārsta uzmanību tām. Izmeklējuma rezultāts tiek saglabāts pacientu elektroniskā datu bāzē, katru nākošo izmeklējumu var salīdzināt ar iepriekšējo dinamikā," atklāj dr. S. Lapuķe.

Vai ir pamats skepsei par mamogrāfijas lietderību?

"Medicīnā, tāpat kā politikā, ekonomikā vai jebkurā citā dzīves jomā, pastāv opozīcija, un jāatzīst, ka skeptiķiem vienmēr ir sava daļa taisnības. Protams, ka mamogrāfija vien neatrisina visas krūts vēža diagnostikas problēmas, un ir audzēju veidi, kurus izmeklējumā var nepamanīt. Taču mamografija arī nav galīgais diagnostiskais izmeklējums, uz kā pamata tiek operēts vēzis. Tā ir metode, kura ļauj agrīni uzrādīt aizdomīgās vietas krūtī. Diagnoze ir maksimāli precīza brīdī, kad veikta gan mamogrāfija, gan ultrasonoskopija, krūts ķirurgs ir apskatījis krūtis un no aizdomīgās vietas paņēmis biopsiju. Tā ir tā dēvētā trīskāršā diagnostika un tad nav pamats neuzticēties ārsta uzstādītajai diagnozei, jo kļūdas varbūtība samazinās līdz 1%. Ja gaidīs, kamēr audzējs attīstās tiktāl, ka sieviete jau var sataustīt bumbuli, iespējams, krūtis saglābt vairs nevarēs. Tāpēc sievietei ir nopietni jāapsver, vai palikt mājās un neaiziet uz mamogrāfiju, riskējot palaist garām saslimšanu, vai tomēr veikt pārbaudi. Pat ja tā nepalīdzēs simtprocentīgi visām, - noteikti ik gadu būs vismaz 50 -100 sievietes, kas vinnēs, pateicoties tieši laikus veiktai mamogrāfijai. Svarīgi nemānīt sevi un netērēt laiku un līdzekļus, vispirms griežoties pie dziedniekiem, ekstrasensiem un citiem netradicionālās medicīnas pārstāvjiem vai pielietot dažādas nepārbaudītas alternatīvas vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes," norāda dr. med. Arvīds Irmejs.