Sarmīte Baltkāje (81) ir krūts ķirurģijas onkoloģe ar vairāk nekā 55 gadu darba stāžu. Daktere ar krūts vēzi ir saskārusies, ne tikai ārstējot pacientes. Pirms 10 gadiem krūts vēzis tika diagnosticēts arī viņai.

Sarmīte Baltkāje ir arī Triju zvaigžņu ordeņa ieguvēja par mūža ieguldījumu medicīnas, onkoloģijas un ķirurģijas attīstības veicināšanā, krūts vēža pacienšu aprūpē un ārstniecībā Latvijā. Savā mūžā veikusi vairāk nekā 1000 operāciju, strādājot ar praktiski visām vēža formām. Pēc tam, kad viņai tika diagnosticēts krūts vēzis, viņai noņemta krūts. Neskatoties uz to, dakteres dzīvesprieks un optimisms nav zudis, tas kalpo kā piemērs, ka dzīve pēc krūts vēža diagnozes var turpināties.

Lai arī sabiedrībā arvien valda uzskats, ka vēzis ir privāta lieta, par šo slimību un savu pieredzi nekad neesmu klusējusi, jo tādējādi esmu varējusi pavēstīt, ka tā ir uzveicama slimība un atveseļošanās ir iespējama! Ir svarīgi runāt par saslimšanu nekautrējoties, lai kliedētu bailes un aizspriedumus, liekot sievietēm aizdomāties par savu veselību!

Saprotu, ka tas, vai izvēlamies runāt par slimību vai tomēr noklusēt ir atkarīgs no katras sievietes psiholoģiskā stāvokļa. Varbūt mans stiprais raksturs un līdzsvarotība ir palīdzējusi nekautrēties un droši kā gailim (pēc horoskopa esmu dzimusi gaiļa gadā) dziedāt savu dziesmu, lai to sadzirdētu arī citas sievietes!

Diemžēl onkoloģija vēl nav tik ļoti attīstījusies, lai mēs varētu apgalvot, ka krūts vēzis neatjaunosies un pēc ārstēšanās neattīstīsies kāds cits audzējs. Neviens nevar izskaidrot, kāpēc tas rodas un kāpēc tas vispār sākas. Protams, ir atsevišķi risku pastiprinoši apstākļi, kā, piemēram, ģenētika, pastiprinātas hormonālās kontracepcijas lietošana un hormonu aizstājterapija klimaksa laikā, kā arī novēlota grūtniecība vai problēmas ar bērnu barošanu, bet neviens to nevar apgalvot 100 %, tamdēļ varu tikai ieteikt pārbaudīties un sekot līdzi izmaiņām organismā.

Arī daudzām manām radiniecēm ir bijuši ļaundabīgi audzēji, taču es neuzskatu, ka ir nepieciešams sevi šaustīt, jo tas neko nedod. Vienkārši ir nepieciešams sevi pieskatīt - regulāri doties pie ginekologa un reizi gadā pārbaudīt krūtis!

Biedrība "Vita", kuru esmu vadījusi kopš 1993. gada, ir apvienība, kas pulcē sievietes, kuras pārcietušas krūts vēzi vai patreiz ārstējas. Apvienības biedres brīvprātīgi dodas pie pacientēm slimnīcās un dalās savā pieredzē, diskutējot un mācot dažādus pēcoperācijas vingrinājumus. Šī biedrība ir vairāk dvēseles ārstēšana jeb rehabilitācija, jo sievietēm regulāri tiek organizētas lekcijas, kurās runā par aktuālām tēmām, piesaistot dažādus speciālistus.

Ļoti vēlos aicināt sievietes būt veselām un pārbaudīt savu veselību! Tā kā ikviena no mums vēlas dzīvot ilgu un pilnvērtīgu mūžu, ir jāizmanto iespēja un jāpārbaudās, kā arī jāievēro veselīgs dzīvesveids! Vēzis ir ārstējams, tikai to ir nepieciešams atklāt savlaicīgi!

Saprotu, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes nedodas pārbaudīties, ir bailes, bailes no krūts noņemšanas, dzirdētajām baumām, bet tas viss tikai situāciju pasliktina. Tā kā krūtis bieži vien tiek uzskatītas par sievišķības simbolu, sievietes izjūt bailes par krūšu noņemšanu.

Es vēlos Jūs nomierināt - šobrīd medicīna ir attīstījusies tiktāl, ka piedāvā alternatīvas - krūšu protēzes, kuras apmaksā valsts, vai implantus, kuri gan sievietēm jāiegādājas pašām. Saprotams, ka sievietēm pirms 50 gadu vecuma ir vēlme krūtis saglabāt, bet, ja sievietes pēc 70 gadu vecuma uzstāj, ka tas ir nepieciešams, skan dīvaini, jo bērni taču vairs nebūs jādzemdē, tāpat kā jādejo striptīzs, galvenais ir būt veselai!

Es katru dienu Krūts ķirurģijas nodaļā redzu sievietes, kuras cīnās par veselību! Tāpēc vienīgais, ko varu darīt, ir aicināt sievietes būt drosmīgām un nebaidīties, nebaidīties no pārbaudēm un rezultāta, jo ātrāk tiks atklāts vēzis, jo lielākas iespējas atsākt dzīvot pilnvērtīgi!