Krūts vēža ārstēšana Latvijā – pilotprojekts apliecina efektivitāti un nepieciešamību turpmākām investīcijām veselībā

Veiksmīgi noslēdzies pilotprojekts, kura mērķis bija novērtēt investīciju atdevi krūts vēža ārstēšanā Latvijā. Pētījumā analizēti gan tiešie veselības un finanšu ieguvumi, gan netiešie ekonomiskie ieguvumi – darba ražīguma pieaugums, invaliditātes un mirstības samazināšanās, kā arī dzīves kvalitātes uzlabojums. 

Pētījuma rezultāti apliecina, ka mērķtiecīgas investīcijas krūts vēža ārstēšanā būtiski uzlabo pacientu dzīvildzi un sniedz ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai. Krūts vēzis tika izvēlēts kā pilotprojekta indikācija, jo laika posmā no 2018. gada līdz 2024. gadam tika veikti būtiski uzlabojumi krūts vēža pacientu diagnostikā, ķirurģiskā un medikamentozā ārstēšanā, kā arī pacientu ceļa sakārtošanā, tāpēc pētījumā salīdzinātas divas pacientu grupas – pirms un pēc ieguldījumiem. Salīdzinot grupas 2015.–2017. gados un 2022.–2024. gados: 

• dzīvildze visās krūts vēža stadijās uzlabojusies par 27%, 
• novērstas 129 nāves; 
• katru gadu iegūti 53 papildu dzīves gadi pacientēm; 
• hospitalizācijas dienu skaits samazinājies par 4000 jeb 29,6%, kas ļāvis ietaupīt 900 000 eiro gadā; 
• Latvija sasniedz rezultātus ar 4x mazāku investīciju apjomu uz pacientu nekā Pasaules Veselības organizācijas minimālais atdeves rādītājs. 

Alīna Dūdele, pētījuma līdzautore, Rīgas Stradiņa universitātes Metodiskās vadības centra ģimenes medicīnas jomā vadītāja norāda: “Pētījums apliecina, ka rutīnā apkopotie administratīvie dati var tikt efektīvi izmantoti veselības aprūpē veikto ieguldījumu novērtēšanai, neskatoties uz zināmajiem ierobežojumiem to izmantošanā, piemēram, atkarību no datu ievadīšanas mērķa un kodēšanas neprecizitātēm.  

Ņemot vērā, ka veselības aprūpes sistēmā jau ir plaši pieejami dati, ir būtiski veidot sistēmisku pieeju to izmantošanai lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem. Vienlaikus ir svarīgi turpināt attīstīt datu infrastruktūru, veidojot vienotu, koordinētu pieeju datu sistematizācijai, vākšanai, glabāšanai un pieejamībai. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību un nepieciešamību pēc uz pierādījumiem balstītas veselības politikas veidošanas.” 

Jaunākie dati liecina, ka arvien vairāk vēža gadījumu tiek diagnosticēti agrīnās stadijās, tostarp 0. stadijā, kas sniedz iespēju uzsākt savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu, tādējādi mazinot ilgtermiņa veselības un finansiālo seku risku pacientiem un veselības aprūpes sistēmai. Skrīninga atsaucība 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 63%, un krūts vēzis tiek konstatēts agrākā vecumā. 

Līdzīgi kā krūts vēža ārstniecībā veiktie ieguldījumi un sasniegtie rezultāti, arī citās diagnožu jomās nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu pieejamu un efektīvu veselības aprūpi, kas veicina veselīga un darbspējīga iedzīvotāju skaita pieaugumu – priekšnosacījumu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Turklāt sabiedrības noturība, ko stiprina savlaicīga veselības aprūpe un profilakse, ir viens no stūrakmeņiem nacionālajai valsts drošībai. 

Pilotprojekts īstenots sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru, Nacionālo veselības dienestu, Latvijas Digitālās veselības centru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā (AmCham), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA), Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociāciju Latvijā (BRAL).  

Pētījuma datu analīzi īstenoja SIA “Longenesis” sadarbībā ar pētniekiem no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.