Krīzes tālrunis psihoemocionālajam atbalstam pieejams visu diennakti – dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības 

Biedrība “Skalbes” šogad atzīmē 28 darbības gadus, kuru laikā speciālisti snieguši atbalstu tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Biedrība secina, ka pieprasījums pēc krīzes atbalsta sabiedrībā pieaug un arvien vairāk iedzīvotāju izmanto arī diennakts krīzes tālruni 116123, kura darbību finansē Nacionālais veselības dienests. Ikvienam ir iespēja saņemt tūlītēju sarunu ar speciālistu, kā arī – ja tas nepieciešams – pieteikties līdz 10 bezmaksas psihologa konsultācijām. 

“Katram no mums var pienākt brīdis, kad šķiet – vairs nav spēka, visa ir par daudz. Šādos brīžos ir īpaši svarīgi zināt, ka neesi viens un ka palīdzība ir pieejama. Pa krīzes tālruni ir iespējams saņemt ne tikai tūlītēju emocionālu atbalstu no profesionāļiem, kas uzklausīs, sapratīs un palīdzēs rast risinājumu, bet nepieciešamības gadījumā arī pieteikties līdz pat 10 Nacionālā veselības dienesta apmaksātām psihologa konsultācijām. Dažkārt pietiek ar vienu sarunu, lai cilvēks sajustos sadzirdēts un spertu pirmo soli uz risinājumu. Un, ja jūti, ka grūti ir kādam tev tuvam cilvēkam – arī tu vari piezvanīt. Palīdzība ir pieejama ikvienam,” pakalpojuma būtību raksturo biedrības “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka. 

Biedrības apkopotā informācija liecina, ka kopš 2024. gada sākuma ir ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vēršas pēc palīdzības – īpaši vīrieši. Zvanu skaits no vīriešiem palielinājies par 68%, kas ir pozitīvs signāls, ka mazinās aizspriedumi runāt par grūtībām un tiek meklēta palīdzība grūtā laikā.   

Tomēr “Skalbes” speciālisti norāda uz satraucošu tendenci – 2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, krīzes tālrunis 116123 ir saņēmis vairāk zvanu, kuros cilvēki dalās ar domām par pašnāvību, ziņo par pašnāvības mēģinājumiem vai atklāj konkrētus plānus. Visbiežāk cilvēki dalījušies ar domām par pašnāvību – šādu zvanu skaits pieaudzis par 31%. Par 26% palielinājies arī to gadījumu skaits, kad tiek ziņots par pašnāvības mēģinājumiem. Savukārt visstraujākais pieaugums – par 88% – novērots tajos zvanos, kuros cilvēki atklāj konkrētu plānu.  

Zvanos par pašnāvībām cilvēki saskaras ar sarežģītām problēmām, kas norāda uz zvanītāju emocionālās un sociālās spriedzes dziļumu. Tas liecina ne tikai par personisku krīžu saasināšanos, bet arī par plašākiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, kas veicina šo problēmu koncentrāciju. Īpaši satraucoši ir vardarbības un emocionālo traucējumu rādītāji: pieredzē ar emocionālo vardarbību zvanu skaits palielinājies par 66% un fizisko vardarbību dubultojies, bet ilgstošo vardarbību – pieaudzis par 82%. Šie dati signalizē par iespējamu ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku psihisko veselību, kas savukārt var novest pie pašnāvības domām. Šādos apstākļos emocionālais atbalsts kļūst par kritiski nozīmīgu resursu, kas var palīdzēt cilvēkiem ne tikai izturēt grūtības, bet arī spert pirmos soļus risinājumu meklēšanā. 

Apkopotā informācija liecina, ka zvanītāju situācijas, kas saistās ar pašnāvību, aptver dažādas dzīves jomas:  

• sociālās grūtības: daudzi zvanītāji min problēmas, kas saistītas ar darba zaudēšanu vai grūtībām darba vidē (par 80% vairāk nekā pērn), finansiālām problēmām (par 77% vairāk), dzīvesvietas problēmām (par 75% vairāk) un nestabilitāti, kā arī pieredzi ar vardarbību (par 97% vairāk);
• attiecību izaicinājumi: bieži tiek runāts par konfliktiem ar partneri (par 100% vairāk jeb dubultojies), kas kļuvuši īpaši izteikti, nesaskaņām ar bērniem (par 90% vairāk) vai radiniekiem (par 53% vairāk), kā arī šķiršanos (par 160% vairāk);
• vardarbības sekas: zvanītāji dalās ar pieredzi, kas saistīta ar emocionālo vardarbību (par 66% vairāk), fizisko vardarbību (par 100% vairāk jeb dubultojies) vai ilgstošu vardarbību (par 82% vairāk), kas atstāj smagas sekas;
• emocionālie satricinājumi: daudzi izjūt apjukumu un izmisumu (par 37% vairāk), fizisku vājumu (par 74% vairāk), depresīvu stāvokli (par 39% vairāk) vai šoka stāvokli (par 89% vairāk), kas apgrūtina ikdienas dzīvi. 

Krīzes tālruņa darbību finansē Nacionālais veselības dienests, savukārt biedrība “Skalbes” nodrošina speciālistu pieejamību – uz telefona zvaniem atbild krīžu konsultanti. Uz krīzes tālruni var zvanīt ne tikai tie, kuri paši piedzīvo emocionālu krīzi, bet arī viņu tuvinieki – draugi, ģimenes locekļi, kolēģi. Speciālisti sniedz atbalstu un palīdz saprast, kā palīdzēt otram cilvēkam.  

Valsts apmaksātais diennakts krīzes tālrunis 116123 darbojas visā Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar ES nostādnēm, katram iedzīvotājam ir jābūt pieejamai psihoemocionālajai palīdzībai neatkarīgi no atrašanās vietas.