Kozlovska noraida pārmetumus par neatbilstoši noformētu pieteikumu LĀB prezidenta amatam
Rīga, 20.nov., LETA. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) prezidente Līga Kozlovska (ZZS) nepiekrīt iemesliem, kāpēc Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde noraidījusi viņas pieteikumu biedrības prezidenta amatam.
Kozlovska aģentūrai LETA sacīja, ka noticis "bezprecedenta gadījums", jo LĀB vadība melojusi sabiedrībai un apzināti veikusi rupju Biedrību un nodibinājumu likuma un LĀB statūtu pārkāpumu, ierobežojot likumā un statūtos noteiktās biedrības biedru tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
Kozlovska norādīja, ka LĀB paustais, ka tās valde noraidījusi Kozlovskas kandidatūru uz biedrības prezidenta amatu, jo par viņas izvirzīšanu nav parakstījies pietiekams skaits ārstu, kā arī iesniegtā dokumentācija neatbilda prasībām, neatbilst patiesībai. Tāpat nepatiesi esot LĀB pārmetumi par statūtu nezināšanu.
Ģimenes ārste skaidroja, ka LĀB norādījusi, ka iesniegti 38 biedru paraksti, tomēr, pamatojoties uz LĀB statūtu prasībām, tika iesniegti 79 paraksti. Vienlaikus par atbilstošiem izrādījušies tikai 38, bet Kozlovskai neesot skaidrs, uz kāda pamata tika noraidīta puse savākto parakstu. "Runā visādi. It kā neesot maksājuši biedra naudas vai arī neesot biedri. Ja par kādu no kolēģiem oriģināla vietā ir tikusi iesniegta kopija, kā tas tiek uzsvērts, normāli būtu par to aizrādīt un palūgt oriģinālu, jo ir taču vairāk nekā skaidrs, ka ir notikusi kļūda, samainot dokumentus. Diemžēl tā tas nenotiek," sacīja Kozlovska.
Viņa piebilda, ka ne Biedrību un nodibinājumu likumā, ne LĀB statūtos nav neviena punkta, kurš pieļautu to, ka biedra naudas nomaksa var būt saistīta ar biedra tiesību ierobežošanu. Vēlēt un tikt ievēlētam ir biedra pamattiesības un kandidātu izvirzīšana ir vēlēšanu sastāvdaļa, turklāt likums nosaka to, ka biedra tiesības var tikt ierobežotas tikai īpašos gadījumos ar sapulces, nevis valdes, lēmumu un vienīgi tad, ja ir cilvēka paša piekrišana, sacīja LLĢĀ prezidente.
Kozlovska arī piebilda, ka LĀB statūtos ir punkts, kas dod tiesības valdei izslēgt biedru no biedrības, ja viņš divus gadus nav maksājis biedra naudu, tomēr arī šādā gadījumā valdei biedram par to rakstiski jāpaziņo piecu dienu laikā. Biedram ir likumīgas tiesības pieprasīt, lai šis lēmums tiktu pārskatīts sapulcē, piebilda ģimenes ārste. "Cik zinu, kolēģi nav saņēmuši šādas vēstules un nezina, ka būtu tikuši izslēgti. Tas nozīmē to, ka viņiem ir tiesības gan vēlēt, gan izvirzīt kandidātus. Tādēļ es un mani kolēģi notikušo uzskatām par sava goda un cieņas aizskārumu un pieprasām LĀB prezidenta nekavējošu publisku atvainošanos par šo nodarījumu, un paskaidrojumu sniegšanu par katru personu atsevišķi, pamatojoties uz to, ka ir ticis pārkāpts arī Latvijas Ārstu ētikas kodekss," uzsvēra Kozlovska.
Viņa sacīja, ka rīt, 21.novembrī, plānota atkārtota biedru sapulce, un šāda sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, pat ja tajā piedalās vismaz divi biedri. "Es sapulcē, protams, piedalīšos un lūgšu paskaidrojumus, taču pieļauju arī iespēju, ka pie vārda netikšu, jo, izlasot LĀB mājaslapā atrodamo sapulces dienas kārtību, ir redzams, ka debates tur nav paredzētas ne par vienu jautājumu, bet pēc šīm manipulācijām prezidenta kandidāte es laikam vairs neskaitīšos un vārdu man tādēļ varēs nedot. Par to varētu liecināt arī fakts, ka sapulces laiks ir speciāli piemeklēts nedēļas vidū un plkst.16. Tā, lai lauku ārstiem būtu pēc iespējas grūtāk ierasties," apgalvoja Kozlovska.
Viņa uzskata, ka, ņemot vērā situāciju, valdei būtu jāatceļ paredzētās vēlēšanas un jānovērš jebkura iespēja, ka šāda situācija vēlreiz varētu atkārtoties. "21.novembrī sapulces dienaskārtībā ir paredzēti Statūtu grozījumi. Piedāvātais grozījumu projekts ir jāapstiprina, papildinot to ar vēl vienu labojumu - svītrot punktu 7.2., kas paredz nepamatotus ierobežojumus prezidenta amata kandidātam," norādīja ģimenes ārste.
Pēc viņas paustā, pirms četriem gadiem pēc Apiņa spiediena LĀB statūtos tika atcelta norma par to, ka prezidents nevar tikt ievēlēts vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas, kā arī skaidri formulēta negatīva nostāja pret jaunajiem kolēģiem un nevēlēšanās pielaist tos biedrības vadībā. "Prezidenta kandidātam ir jābūt vismaz 40 gadus vecam un jāsavāc 50 atbalstītāju paraksti. Es pret to iebildu toreiz un iebilstu arī tagad. Ja kandidāts ir priekšnieks - viņam šos parakstus savākt būs samērā vienkārši. Piemēram, par manu kandidatūru tika savākti 79 paraksti no dažās dienās, bet jaunam ārstam, pat aktīvam un zināmam, tas ir gandrīz neiespējami. Tas nav demokrātiski, liedz mums jaunas idejas, jaunus skatījumu uz dzīvi un neveicina attīstību," sacīja Kozlovska.
Jau ziņots, ka LĀB valde noraidījusi ģimenes ārstes Kozlovskas kandidatūru uz biedrības prezidenta amatu, jo par viņas izvirzīšanu nav parakstījies pietiekams skaits ārstu, kā arī iesniegtā dokumentācija neatbilda prasībām, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.
Kozlovskas iesniegums un pievienotā dokumentācija neatbilda LĀB statūtu prasībām, proti, to nebija parakstījis nepieciešamais LĀB biedru skaits, dokumentu oriģinālu vietā iesniegtas arī dokumentu kopijas, turklāt daži izvirzītāji bija parakstījušies pat vairākas reizes, teica biedrības pārstāve.
No nepieciešamajiem 50 biedru parakstiem par Kozlovsku bija parakstījušies 38 LĀB individuālie biedri.
LĀB biedru sapulce paredzēta 21.novembrī un tajā tiks ievēlētas biedrības profesionālās institūcijas, revīzijas komisija, valde, prezidents un divi viceprezidenti.
