Deputāti vakar Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē nolēma, ka grūtniecei, kura vēlas veikt abortu, konsultāciju nevar veikt krīzes grūtniecības speciālists, jo šādas profesijas nemaz nav, tā vietā konsultāciju varētu nodrošināt psihoterapeits vai cits apmācīts ārsts.

Apakškomisijas deputāti vienojās likumprojekta "Grozījumi seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" punktu, kas paredzētu nodrošināt valsts apmaksātu konsultāciju grūtniecei, iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai citādā redakcijā.

Deputāti vienojās, ka konsultāciju grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošinās pie psihoterapeita vai pie cita ārsta, kurš ir apmācīts sniegt šādu konsultāciju. Tas varētu būt ginekologs, ģimenes ārsts vai, iespējams, vecmāte.

Veselības ministrijas (VM) pārstāvji norādīja, ka atbalsta psihoterapeita konsultāciju nodrošināšanu sievietēm, ja veselības aprūpes budžets to ļaus. Pēc Nacionālā veselības dienesta aprēķiniem viena konsultācija grūtniecei varētu izmaksāt 6,67 eiro, kas gadā, ņemot vērā, ka gadā aptuveni 5500 reižu mākslīgi tiek pārtraukta grūtniecība, varētu veidot 161 288 eiro.

Tomēr Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas pārstāvji oponēja, ka par šādu finansējumu neviens psihoterapeits nepieteiksies sniegt valsts apmaksātu pakalpojumu, jo vidēji cena par vienu 45 minūšu garu psihoterapeita konsultāciju ir 43 eiro.

Kā deputātiem stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Gunta Ancāne, trīs mēnešu laikā būtu iespējams apmācīt ginekologus, ģimenes ārstus un arī vecmātes, lai šie ārsti varētu sniegt attiecīgo konsultāciju grūtniecei. Tas arī ļautu saņemt konsultāciju tur, kur psihoterapeitu pakalpojumi nav pieejami. Lielākoties psihoterapeiti koncentrējas Rīgā un citās lielajās pilsētās, bet ne lauku teritorijās, sacīja Ancāne.

Tomēr Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija neuzskata, ka ģimenes ārsti un ginekologi varētu nodrošināt konsultāciju, kas būtu līdzvērtīga psihoterapeita sniegtajai. Asociācijas pārstāvji norādīja, ka trīs mēnešu laikā nevar ginekologiem un ģimenes ārstiem nodrošināt personīgu terapiju, tādēļ šiem speciālistiem sniegt šādu konsultāciju grūtniecei būtu riskanti. Kopumā asociācija atbalsta papildu speciālista konsultācijas nodrošināšanu sievietēm, kuras vēlas veikt abortu.

Arī Labklājības ministrija (LM) pauž atbalstu konsultāciju ieviešanai, tomēr iebilst pret to, ka konsultācija varētu būt obligāta. Vienlaikus LM Sociālo un darba lietu komisijai adresētā vēstulē norāda, ka svarīgi būtu izvērtēt iespēju konsultāciju nodrošināt arī tām sievietēm, kuras piedzīvojušas dabīgu vai spontānu abortu.

LM arī norāda, ka konsultāciju laiks pie ginekologa ir 15 minūtes, kas ir nepietiekami, tāpēc būtu jāskata arī jautājums par šo konsultāciju pagarināšanu. Kā arī ministrija nepiekrīt, ka sievieti, kurai iestājusies grūtniecība, varētu saukt par māti, jo saskaņā ar Civillikumu māte ir sieviete, kura ir dzemdējusi.

Vairāku deputātu priekšlikumu, ka konsultācija nodrošināma arī grūtnieces vecākiem vai aizbildņiem, apakškomisijas deputāti ar balsu vairākumu neatbalstīja.

Jau ziņots, ka 10.februārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, uzklausot VM, Ginekologu asociācijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, deputāti secināja, ka konsultācijai sievietei, kura vēlas veikt abortu, jābūt brīvprātīgai.

Tāpat deputāti un lielākā daļa uz sēdi uzaicināto pauda, ka speciālistam, kurš bez ginekologa nodrošina šo konsultāciju, būtu jābūt psihoterapeitam.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija bija lūgusi vairākas ministrijas un speciālistus sniegt atzinumus par vairāku deputātu priekšlikumiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.

Viens no priekšlikumiem paredzēja, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu sievietei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai tad, ja saņemts apliecinājums par dalību obligātā konsultācijā, ko sniegusi ar konkrētās grūtniecības pārtraukšanu nesaistīta persona.

Tāpat deputāti piedāvāja līdz 120 stundām pagarināt pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas, kā arī noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu ginekologs drīkst veikt ne agrāk par 120 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, ar izņēmumu, ka ginekologs būs tiesīgs samazināt minētās 120 stundas līdz 72 stundām.

Tika arī izteikts priekšlikums noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis norīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu.

Papildus minētajām deputāti rosināja arī citas izmaiņas.

Rīga, 3.marts, LETA.