Koķe aicina ES līmenī definēt prioritātes izglītībā un apmācībā pēc 2010.gada un rosina sekmēt sadarbību un mobilitāti izglītībā

Domājot par atbilstošu Eiropas attīstību ilgtermiņā un ņemot vērā mūsdienu straujās izmaiņas, kā arī tuvojoties darba programmas "Izglītība un apmācība 2010" noslēgumam, katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij atsevišķi un visām kopīgi vēl atbildīgāk jādefinē prioritātes un sadarbības virzieni izglītībā un apmācībā, nosakot iesaistīto pušu – gan valsts, gan privātā sektora atbildību un sadarbības principus, kā arī – jāveicina mobilitāte – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, vakar, 16.februārī uzstājoties ES Izglītības, jaunatnes un kultūras Ministru padomes (IJKMP) sanāksmē Briselē.

Šī bija pirmā IJKMP sanāksme ES Čehijas prezidentūras ietvaros. Turpinot diskusijas par rīcību pēc darba programmas "Izglītība un apmācība 2010" noslēguma, Čehijas prezidentūra veido stratēģisko ietvaru izglītības un apmācības attīstībai līdz 2020.gadam, nosakot ilgtermiņa mērķus Eiropas sadarbībai šajās jomās. Vakardienas IJKMP sanāksmē dalībvalstis vienojās par vairākām būtiskām lietām un šie darba rezultāti ir pamats turpmākai rīcībai, lai nākamajā IJKMP sanāksmē, šā gada maijā kopīgi vienotos par nākotnes sadarbības redzējumu ES līmenī.

Ministre akcentēja – lai veicinātu Eiropas konkurētspēju, īpaši nozīmīgi ES līmenī veikt darbības, kas nodrošinātu cilvēkiem pamatprasmju apguvi, samazinātu pirms laika mācības pārtraukušo skaitu un palielinātu pieaugušo līdzdalību mūžizglītībā, piedāvājot arvien jaunas, tirgus prasībām atbilstošas izglītības un apmācības programmas. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Eiropas sabiedrība noveco un liela daļa cilvēku darba spējīgā vecumā zaudē darbu: "Šiem soļiem ir izšķiroša nozīme kā indivīda līmenī, tā nodarbinātības un sociālās stabilitātes sekmēšanai katrā dalībvalstī un ES kopumā" – akcentēja T.Koķe.
Viņa arī norādīja, ka jāturpina darbs pie pieaugušo izglītības pieejamības, finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas un līdzekļu avotu dažādošanas, jo īpaši – attīstot publiskās un privātās partnerības principu izmantošanu un aktīvāku privātā sektora iesaisti izglītībā un apmācībā.

Ministre pauda Latvijas atbalstu gan studentu, gan mācībspēku mobilitātes veicināšanai, kam ES kopumā tiek pievērsta liela uzmanība, tādējādi sekmējot profesionālo pilnveidi, apmainoties ar labās prakses piemēriem, paplašinot redzesloku, stiprinot kontaktus gan indivīdu, gan valstu līmenī. Vienlaikus T.Koķe norādīja uz Latvijas ieinteresētību mobilitātes veicināšanā tieši profesionālajā izglītībā, īpaši – tuvējo kaimiņvalstu starpā, tādējādi vairojot audzēkņu piesaisti un profesionālās izglītības prestižu, nodrošinot iespējas apgūt gan jaunas prasmes un zināšanas, kas saistītas ar noteiktu profesiju, gan sekmējot pamatprasmju pilnveidi, t.sk. – svešvalodu.

Uzrunas noslēgumā T.Koķe akcentēja nepieciešamību visos izglītības līmeņos, jau sākot ar pirmsskolu, ņemot vērā vecumposmu īpatnības, veicināt pamatprasmju attīstību, tādējādi sekmējot gan radošumu un inovācijas, gan indivīdu izglītotību, gan izglītības ieguldījumu tautsaimniecības un valsts attīstībā. Turklāt, Latvija uzskata, ka nepieciešams paplašināt radošuma un inovāciju pieejamību formālajā izglītībā, kā arī – vairot sabiedrības izpratni par radošuma un inovāciju nozīmi kopējā izglītības un apmācības kontekstā.

Vakardienas sanāksmē dalībvalstis vienojās par vairākām būtiskām lietām:
• par pamatvēstījumiem pavasara Eiropadomei, īpaši akcentējot nepieciešamību investēt cilvēku izglītošanā un apmācībā, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos, kā arī – nepieciešamību pilnveidot darbaspēka prasmes, lai nodrošinātu cilvēkresursu atbilstību darba tirgus prasībām;
• par sadarbības veicināšanu starp izglītības iestādēm un darba devējiem (privāto sektoru);
• dalībvalstis kopumā atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinātos pamatvirzienus nākotnes sadarbībai izglītībā un apmācībā: 1) stiprināt mūžizglītību un mobilitāti; 2) uzlabot plānotā un realizētā kvalitāti un efektivitāti (nodrošināt, lai ikviens cilvēks apgūst pamatprasmes un turpina tiekties uz izcilību); 3) veicināt pilsonisko līdzdalību (izglītības un apmācības politikai būtu jārada iespēja ikvienam pilsonim visā dzīves laikā iegūt, pilnveidot un attīstīt iemaņas un pamatkvalifikāciju); 4) visos izglītības un apmācības līmeņos sekmēt radošumu un inovācijas spējas.

Kopumā Čehijas prezidentūra uzsver izglītības izaugsmes un pilnveidošanas iespējas nākotnē, tajā skaitā – radošuma un inovācijas veicināšanu, kas saskan ar 2009.gada – Eiropas Radošuma un inovācijas gads – mērķiem. Īpašu uzmanību Čehijas prezidentūra velta stratēģiskā ietvara izstrādāšanai Eiropas sadarbībai izglītībā un apmācībā pēc 2010.gada, kas dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas cilvēku potenciāla attīstībai. Tāpat Čehijas prezidentūras laikā uzmanība tiek veltīta sadarbības stiprināšanai starp izglītību un apmācību un darba devējiem, uzņēmumiem un reģioniem, kas ir priekšnosacījums turpmākai Eiropas izaugsmei, it īpaši – sasaistot sociālos un ekonomiskos aspektus un vajadzības un praksē īstenojot zināšanu trīsstūri – izglītība, pētniecība un inovācijas.