Kofeīns uzturā: ko piedāvā bezkofeīna kafija?

Kafija daudziem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, taču ne visiem piemērots ir tajā esošais kofeīns. Tas var ietekmēt miegu, pašsajūtu un nervu sistēmas darbību, tāpēc dažkārt cilvēki izvēlas samazināt kofeīna patēriņu, neatsakoties no kafijas garšas un baudījuma. Viens no risinājumiem ir bezkofeīna kafija. Bet kas īsti notiek ar kafijas pupiņām, lai no tām iegūtu kofeīnu saturošai kafijai līdzīgu dzērienu, un ar ko šāda kafija atšķiras no ierastās?

No kofeīna atklāšanas līdz mūsdienu bezkofeīna kafijai 

Vai zinājāt, ka vācu dzejnieks Gēte daļēji veicināja kofeīna atklāšanu? 1820. gadā ziņkārības vadīts, viņš vērsās pie ķīmiķa Frīdlība Ferdinanda Runges, kurš iepriekš bija izdalījis kādu savienojumu no beladonnas auga. Gētem bija pa rokai dažas kafijas pupiņas, tāpēc viņš tās nodeva Rungem, aicinot veikt līdzīgu analīzi. Runge no kafijas pupiņām izdalīja kofeīnu – vielu, bez kuras gandrīz 200 gadus vēlāk miljoniem cilvēku visā pasaulē grūti iedomāties savu ikdienu.

Lai gan Runge turpmākos pētījumus par kafiju neturpināja, viņa atklājums kļuva par nozīmīgu soli kofeīna izpētē un palīdzēja veidot pamatu mūsdienu izpratnei par šo vielu. Savukārt šodien pieejama arī plaša bezkofeīna kafijas izvēle, kurai apstrādes procesā tiek atdalīta vismaz 97 % sākotnēji esošā kofeīna.

Tomēr ir kāds svarīgs fakts, ko vērts paturēt prātā: “bezkofeīna” nenozīmē pilnīgi bez kofeīna. Atkarībā no izmantotās atdalīšanas metodes un konkrētā produkta neliels kofeīna daudzums kafijā var saglabāties. Tāpēc arī bezkofeīna kafija var saturēt kofeīnu, lai gan tā daudzums ir ievērojami mazāks nekā parastajā kafijā. Cilvēkiem, kuri ir īpaši jutīgi pret kofeīnu, arī šo aspektu ir vērts ņemt vērā.

Bezkofeīna kafijas priekšrocības 

„Labi, kofeīnu patiešām var atdalīt no kafijas pupiņām… Bet kāpēc gan kādam tā pūlēties?“ Ja jums radies šāds jautājums, atbilde patiesībā ir pavisam vienkārša – iemesli var būt vairāki.

Pirmkārt, grūtniecības laikā kofeīna uzņemšanu iesaka ierobežot. Otrkārt, cilvēkiem ir atšķirīga jutība pret kofeīnu: vieniem tas var radīt nemieru, nervozitāti vai ietekmēt miegu pat salīdzinoši nelielā daudzumā. Citi savukārt izvēlas samazināt kofeīna patēriņu, jo parastā kafija viņiem rada diskomfortu vai vienkārši neiederas ikdienas paradumos.

Turklāt kafija nav tikai kofeīns. Tā satur arī dažādus citus savienojumus, tostarp polifenolus, kāliju, magniju un niacīnu. Pētījumos kafijas lietošana ir saistīta ar dažādiem veselības aspektiem, un šīs asociācijas novērotas ne tikai attiecībā uz parasto, bet arī bezkofeīna kafiju.

Tātad, lai gan kofeīns ir viena no pazīstamākajām kafijas sastāvdaļām, kafijas stāsts ar to nebeidzas. Bezkofeīna kafija ļauj baudīt ierasto dzērienu arī tiem, kuri vēlas vai kuriem nepieciešams samazināt kofeīna daudzumu uzturā.

Autors: Pexels.com

Tā pati pupiņa, atšķirīgs kofeīna daudzums 

Kofeīns šķīst ūdenī, savukārt kafijas pupiņas tajā neizšķīst. Tas nozīmē, ka, mērcējot zaļas, negrauzdētas kafijas pupiņas ūdenī, iespējams no tām izdalīt kofeīnu, vienlaikus saglabājot lielāko daļu pašas pupiņas struktūras. Taču lielākais izaicinājums ir cits – kā atdalīt kofeīnu, pēc iespējas mazāk ietekmējot kafijas garšu un aromātu. Tātad jautājums nav tikai par to, kādas pupiņas izmantot, bet arī par to, kā tās tiek apstrādātas.

Kofeīna atdalīšanai kafijas ražotāji izmanto vairākas metodes. Tās var iedalīt divās lielās grupās: procesos, kuros izmanto šķīdinātājus, un procesos, kuros kofeīna atdalīšanai izmanto ūdeni vai oglekļa dioksīdu (CO₂). Atbilstoši izmantotajai tehnoloģijai iespējams panākt ļoti augstu kofeīna atdalīšanas pakāpi, vienlaikus cenšoties saglabāt kafijai raksturīgo garšu un aromātu.

Viens no pazīstamākajiem ūdens procesiem ir Swiss Water Process. Tā pamatā ir ūdens un filtrēšanas izmantošana, neizmantojot organiskos šķīdinātājus. Zaļās kafijas pupiņas nonāk ūdens šķīdumā, kur kofeīns un citi ūdenī šķīstoši savienojumi tiek izdalīti no pupiņām. Šķīdumu pēc tam filtrē, izmantojot oglekļa filtrus, kas aiztur kofeīnu, bet ļauj saglabāt citus kafijas savienojumus. Šo šķīdumu jeb zaļās kafijas ekstraktu var izmantot atkārtoti, lai no jaunām pupiņām atdalītu kofeīnu, vienlaikus pēc iespējas saglabājot to garšas īpašības.

Savukārt CO₂ metode ir tehnoloģiski sarežģītāka. Samitrinātas kafijas pupiņas ievieto slēgtā tvertnē un pakļauj oglekļa dioksīda iedarbībai augstā spiedienā. Noteiktos temperatūras un spiediena apstākļos CO₂ nonāk superkritiskā stāvoklī, iegūstot īpašības, kas ļauj tam efektīvi saistīties ar kofeīnu un atdalīt to no kafijas pupiņām. Pēc procesa kofeīns tiek atdalīts no CO₂, bet pupiņas saglabā lielu daļu savu sākotnējo īpašību.

Izklausās pēc kaut kā no zinātniskās fantastikas romāna? Patiesībā šīs tehnoloģijas jau sen tiek izmantotas kafijas ražošanā. Tāpēc nākamreiz, izvēloties bezkofeīna kafiju, varbūt ir vērts ne tikai apskatīt iepakojumu, bet arī noskaidrot, kā kofeīns no tās pupiņām ir atdalīts.

Autors: Unsplash.com

Dzert vai nedzert bezkofeīna kafiju? 

Tātad – vai jums vajadzētu apzināti izvēlēties bezkofeīna kafiju? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no jūsu paradumiem, pašsajūtas un tā, cik daudz kofeīna vēlaties uzņemt ikdienā.

Bet, ja vēlaties pārbaudīt, vai bezkofeīna kafija patiešām garšo citādi, kāpēc gan neizmēģināt aklās degustācijas izaicinājumu? Vienā tasītē – parastā kafija ar kofeīnu, otrā – kvalitatīva bezkofeīna kafija. Vai spēsiet atšķirt abas pēc garšas un aromāta? Un varbūt izrādīsies, ka kofeīna daudzums nemaz nav tas, kas nosaka kafijas baudījumu?