Koalīcijas partneri atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei
Valdošās koalīcijas partneri atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tomēr "Vienotība" kritizē valsts budžeta palielināšanas politiku.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šodien paziņoja, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks atbalsta veselības aprūpes nozares finansējuma palielināšanu, tomēr budžeta deficīta pieaugums nav atbalstāms. Politiķe gan norādīja, ka par šo priekšlikumu - līdz 1% palielināt 2017.gada budžeta deficītu, lai finansētu reformas veselības nozarē, - partija vēl nav diskutējusi.
Tomēr Āboltiņa uzskata, ka atgriezties pie budžeta deficīta palielināšanas politikas ir nepieņemami, lai atkal nenonāktu pirmskrīzes situācijā, kad tērējam vairāk, nekā pelnām. Viņa arī atgādināja, ka "Vienotība" atbalsta fiskālo disciplīnu, tāpēc deficīta pieaugumu neuzskata par soli pareizajā virzienā.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks norādīja, ka absolūti atbalsta finanšu ministres priekšlikumu, lai tiktu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Lai Latvija varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) akceptu deficīta palielināšanai, valstij būs jāizstrādā absolūti skaidra reforma, kuras piedāvājumā redzams sasniedzamais rezultāts jeb pozitīvais pienesums pēc izmaiņu veikšanas, uzsvēra politiķis.
Ņemot vērā veselības jomā "ielaistās" problēmas, tās atrisināt nav iespējams bez papildus investīcijām. Taujāts par to, vai tas negatīvi neatsauksies uz valsts fiskālās disciplīnas ievērošanu, Parādnieks skaidroja, ka papildus līdzekļu piešķiršana atbilstošu reformu veikšanai var ļaut ieekonomēt tēriņus ilgtermiņā.
Kā ziņots, Latvija lūgs EK atļaut palielināt valsts budžeta deficītu, lai veiktu strukturālās reformas veselības nozarē, paredzot, ka to rezultātā iegūs Latvijas ekonomika.
"Ceram, ka EK šo pieeju atļaus, tādējādi mēs varēsim palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselību, kas šai nozarei papildu dotu 44 miljonus eiro. Nākamgad budžeta deficīts plānots 0,9% apmērā, bet, ja EK atļaus uz veselības nozares rēķina to palielināt, tad tas būs 1%. Taču par to mums ir jāsaņem EK novērtējums," sacīja finanšu ministre.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka ar EK tiks veiktas sarunas par veselības nozari, bet šādas sarunas tiks sāktas tad, kad būs skaidrs nozares reformu plāns.
LETA
