Koalīcija sāks diskusijas par Viņķeles piedāvātajām izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā
Rīga, 13.marts, LETA. Koalīcijas Attīstības padome šonedēļ sāks diskusijas par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) priekšlikumu procentpunktu sociālo iemaksu valsts veselības apdrošināšanai veikt arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, žurnālistiem sacīja veselības ministre.
Šādu piedāvājumu ministre izteica valdībai jau 19.februārī, kad šī iecere vēl neguva viennozīmīgu atbalstu, bet premjers Krišjānis Kariņš (JV) šī jautājuma vērtēšanu nodeva koalīcijas Attīstības padomei, kura vērtē strīdīgus, konceptuālus jautājumus.
Viņķele sacīja, ka šonedēļ, 15.martā, notiks koalīcijas Attīstības padomes sēde, kurā tiks piedāvāts veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem.
Tāpat Viņķele rosinās pie valsts apdrošināto personu lokā iekļaut arī iepriekš 12.Saeimā diskusijas raisījušos cilvēkus ar trešās grupas invaliditāti. Patlaban tā saukto atbrīvoto grupu vidū ir cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.
Ministre šodien Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja, ka nodokļu režīmu "harmonizācijas pasākumi" būs pagaidu regulējums, bet kopumā nepieciešams sākt sarunu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem kopumā, pārsniedzot veselības aprūpes līmeni.
Viņķele gribētu, lai izmaiņas stājas spēkā no 2020.gada 1.janvāra.
Kā ziņots, ar šo gadu stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredzēja Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Likuma ieviešanu gan aizkavēja tehniskas ķibeles, kas tika izmantotas, lai likuma spēkā stāšanos pārbīdītu uz šā gada vasaru.
Kā paredzēja pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiktu saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi tiktu dalīti divos grozos - pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas patlaban pienākas visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiktu sniegts tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāktos tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Tomēr Viņķele apņēmusies likvidēt divu grozu sistēmu. Viņa iepriekš žurnālistiem sacīja, ka divu grozu sistēma jau tagad esot fikcija, ņemot vērā, ka pamata groza pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, turklāt ministrei nav pārliecības, ka cilvēki, kuri veica veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, pilnā groza pakalpojumus varēs saņemt prognozējamā laikā.
Viņķele uzskata, ka ar divu grozu sistēmu tiek "uzturēta ilūzija par lietām, kuras tāpat dabā neeksistē."
Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pāriet uz viena groza principu.
