Koalīcijā saglabājas viedokļu atšķirības par reģionālo slimnīcu finansējuma situāciju
Pēc koalīcijas sēdes, kurā tika apspriesta situācija saistībā ar reģionālajām slimnīcām pieejamo finansējumu, viedokļu atšķirības starp partijas "Vienotība" pārstāvjiem un veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) joprojām ir saglabājušās.
Koalīcijas sēdē šodien tika apspriests "Vienotības" pieteiktais jautājums par krīzes situāciju līgumu slēgšanā ar reģionālajām slimnīcām, kas sniedz ambulatoros pakalpojumus.
Belēvičs pēc sēdes žurnālistiem norādīja, ka informējis koalīcijas partnerus par "patieso situāciju", ka ambulatoro pakalpojumu jomā esot noslēgti līgumi par 95% no gaidāmā pakalpojumu apmēra. Līgumi nav noslēgti tikai ar atsevišķām slimnīcām, skaidroja ministrs.
Deputāts Romualds Ražuks (V) pēc koalīcijas padomes sēdes gan norādīja, ka pēc sarunas "Vienotībai" ir palikušas bažas, jo samazinātā finansējuma dēļ ambulatorai palīdzībai noteikti cietīs ārpus Rīgas esošās reģionālās slimnīcas. Situācija radusies kļūdainās plānošanas dēļ. "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa pauda, ka no saviem reģionu pārstāvjiem un iedzīvotājiem saņem informāciju, ka veselības aprūpe netiek pilnībā nodrošināta.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja - lai gan ne līdz galam, bet daļēji Belēvičs esot atspēkojis "Vienotības" pārstāvja deputāta Ražuka sacīto. Valdības vadītājs norādīja, ka Belēvičs ir sniedzis atbildes uz visiem jautājumiem.
Nozarē problēma ir naudas plūsmas caurskatāmības trūkums, taču nepieciešama kompleksa pieeja veselības sistēmas problēmu risināšanā, nevis tikai atrisinot konfliktu, kurā iesaistītas reģionālās slimnīcas, uzsvēra Ministru prezidents. Kad būs gatavs rīcības plāns veselības jomas reformas jautājumos, notiks premjerministra, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Slimnīcu biedrības un, iespējams, citu nozares pārstāvju tikšanās, solīja Kučinskis.
Jau ziņots, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neplāno reģionālajām slimnīcām atjaunot finansējumu iepriekšējā gada apjomā un norāda, ka tām slimnīcām, kuras pagājušajā gadā ambulatoros pakalpojumus sniedza mazākā apjomā, nekā bija paredzēts, šogad ir līdzekļu samazinājums.
Runājot par reģionālo slimnīcu vēlmi finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem saņemt iepriekšējā gada līmenī, Belēvičs iepriekš sacīja, ka jau vairāk nekā 90% valsts un privāto pakalpojumu sniedzēju ir parakstījuši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un viņš vidēji reizi stundā saņem īsziņu par kārtējā līguma noslēgšanu.
Belēvičs izteicās, ka viņa "uzdevums kā veselības ministram ir nevis izdabāt katras mazas uzņemtās līgumsaistības neizpildījušas slimnīcas vadībai, bet apmierināt pacientu veselības aprūpes vajadzības". Tāpat viņš atzīmēja, ka kopumā šogad slimnīcām finansējums gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.
Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem kopumā visām slimnīcām finansējums par ambulatorajiem pakalpojumiem šogad ir palielināts par 1 003 276 eiro, bet stacionārajiem pakalpojumiem - par 1 855 598 eiro. Savukārt kopējais finansējums visām reģionālajām slimnīcām ambulatoro pakalpojumu sniegšanai šogad ir par 260 000 eiro lielāks nekā pērn.
Belēvičs skaidroja, ka finansējums ir lielāks, pateicoties līdzekļu pārdalei, kā arī atrodot ietaupījumu no padotības iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Līgumus neslēdzošās slimnīcas Belēvičs iedalīja trīs grupās. Pirmā grupa ir slimnīcas, kurām finansējums par ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem šogad ir lielāks, bet kuras tik un tā vēl nav noslēgušas līgumus. Ministrs esot uzdevis NVD informēt šo slimnīcu darba devēju, proti, attiecīgo pašvaldību vadītājus par situāciju.
LETA
