Elektroencefalogrāfija ir galvas smadzeņu bioelektriskās aktivitātes pieraksts. To veic ar speciāliem sensoriem (elektrodiem), kas ir novietoti uz galvas un ar vadiem savienoti ar datoru. Datora monitorā galvas smadzeņu bioelektriskā aktivitāte atspoguļojas viļņotu līkņu veidā.

Kāpēc EEG ir nepieciešama?
EEG palīdz diagnosticēt dažādas nervu sistēmas slimības. Tā ir pats nozīmīgākais izmeklējums galvas smadzeņu funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai.
Īpaša nozīme izmeklējumam ir epilepsijas un citu lēkmjveida stāvokļu diagnostikā. EEG ir pats nozīmīgākais tests epilepsijas diagnozes apstiprināšanai, tā palīdz atšķirt lēkmju veidus un noteikt epilepsijas sindromu (tipu). Izmeklējumu izmanto arī epilepsijas aktivitātes un terapijas efektivitātes kontrolei.
EEG ir svarīgs izmeklējums arī galvassāpju, uzvedības traucējumu, uzmanības noturības traucējumu, mācīšanās traucējumu, valodas attīstības aiztures gadījumos, smadzeņu funkcionālās aktivitātes noteikšanai.
Izmeklējuma norise un ilgums
Procedūras laikā pacientam uz galvas uzliek cepurīti ar elektrodiem, zem kuriem tiek uzklāta želeja (lai uzlabotu kontaktu elektrodiem ar ādu). Pacientam apmēram 20 min. jāsēž mierīgi ar aizvērtām acīm, nekustinot galvu, nesarunājoties un nesmejoties, nemirkšķinot acis un nešķobot seju. Izmeklējums var tikt apturēts nepieciešamības gadījumā.
Medmāsa izmeklējuma laikā lūdz pacientam veikt dažādas darbības (atvērt vai aizvērt acis, pastiprināti elpot, skatīties uz spilgtu mirgojošu gaismu).
Bērniem līdz 3 gadu vecumam, kam grūti nosēdēt, nekustinot galvu, EEG veic miegā. Atsevišķos gadījumos ārsts var nozīmēt miega EEG arī vecākiem bērniem (dažu slimību gadījumā EEG izmaiņas parādās tikai miegā). Lai bērns iemigtu, pirms procedūras tiek dotas vieglas miega zāles (tā nav narkoze!), kas atvieglo iemigšanu.
EEG pieraksts ilgst 15-45 minūtes, tomēr kopējais procedūras ilgums var pārsniegt 1 stundu (daudz laika prasa sagatavošana).
Pirms izmeklējuma medmāsa izvaicā par pacienta veselības problēmām un lietotajiem medikamentiem.
Sajūtas izmeklējuma laikā un riski
EEG ir pilnīgi nesāpīga un nekaitīga izmeklēšana. Aparatūra reģistrē bioelektriskās norises cilvēka smadzenēs, bet uz cilvēku nekādā veidā neiedarbojas. Pēc izmeklējuma pacients var turpināt normālas ikdienas aktivitātes.
Veicot pastiprinātas elpošanas testu, var būt neliels reibonis vai notirpums pirkstos. Tā ir normāla reakcija un nav bīstama (pazudīs dažu minūšu laikā).
Neliels elektrodu želejas daudzums pēc EEG paliks matos. Želeja ir bez smakas un ir līdzīga matu želejai. Tā izzudīs, matus mazgājot.
Ja bērnam ir epilepsija, pastiprinātas elpošanas vai gaismas stimulācijas laikā var attīstīties lēkme. Medmāsa ir apmācīta kā rīkoties šādos gadījumos.
Ja izmeklējums ir bijis miegā, pēc pamošanās var būt neliela nestabilitāte, tāpēc jāuzmanās skrienot, kāpelējot un no bīstamiem priekšmetiem.
Veicot izmeklējumu miegā, pirms procedūras parasti tiek dotas vieglas miega zāles (tā nav narkoze!). Zāles ir rūgtas un atsevišķos gadījumos var izraisīt vemšanu.
Kā sagatavot pacientu EEG?
Izmeklējuma laikā pacientam jābūt labi paēdušam, labā noskaņojumā. 8 stundas pirms izmeklējuma nav ieteicams lietot kofeīnu saturošus produktus (kafiju, tēju, kolu, šokolādi).
Izmeklējuma dienā zāles, ko pacients lieto regulāri, ir jāiedzer kā parasti, izņemot gadījumus, kad ārsts ir teicis savādāk.
Matiem ir jābūt tīriem (izmazgātiem iepriekšējā vai izmeklējuma dienā), sausiem. Matos nedrīkst būt laka, želeja, vasks, kondicionieri, losjoni u.c. (tas var ietekmēt izmeklējuma kvalitāti).
Kā sagatavot bērnu miega EEG?
Bērniem līdz 3 gadu vecumam, kam grūti nosēdēt, nekustinot galvu, kā arī speciālos gadījumos pēc ārsta norādījumiem, EEG veic miegā.
Lai bērns iemigtu, pirms procedūras tiek dotas vieglas miega zāles (tā nav narkoze!). Tomēr, ja bērns būs izgulējies, tad iemigt neizdosies. Tāpēc, ja jums tiek plānota miega EEG, noteikti ir jāievēro speciāls miega režīms.
Režīms pirms miega EEG
Zīdaiņi.  Izmeklējumu plānot ierastā pusdienas miega laikā. Nomodā 3 stundas pirms izmeklējuma
1-3 g. Izmeklējumu plānot ierastā pusdienas miega laikā. Iepriekšējā vakarā gulēt iet 1 stundu vēlāk, izmeklējuma dienas rītā celties 1 stundu agrāk. Negulēt pirms izmeklējuma.
3-6 g. Izmeklējumu plānot ierastā pusdienas miega laikā. Iepriekšējā vakarā gulēt iet 2 stundas vēlāk, izmeklējuma dienas rītā celties 1-2 stundas agrāk. Negulēt pirms izmeklējuma.
Pēc 6 g. Iepriekšējā vakarā gulēt iet 24:00, izmeklējuma dienas rītā mosties 5:00-6:00. Negulēt pirms izmeklējuma.
Papildus ieteikumi iemigšanas atvieglošanai
Ja jūs uz izmeklējumu dodaties ar automašīnu, līdzi ņemiet vēl kādu pieaugušo, kas varētu izklaidēt bērnu pa ceļam, lai nepieļautu iemigšanu.
Ja jūsu bērns iemieg ar kādu iemīļotu lietu (rotaļlieta, paladziņš), tad ņemiet to uz izmeklējumu līdzi.
Dažiem bērniem iemigšanu atvieglo ēšana no pudelītes. Ja jūs barojat bērnu ar pudelīti, ņemiet to uz izmeklējumu līdzi.
Pirms izmeklējuma nomainiet autiņbiksītes, ja bērns tās lieto.
Citus bērnus atstājiet mājās. Lai neiztraucētu miegu, izmeklējuma laikā telpā jābūt klusumam.
Kas traucē izvērtēt EEG rezultātus?
Kustības – kustību laikā aparatūra reģistrē elektriskos potenciālus no muskuļiem, kas ir daudz spēcīgāki par smadzeņu elektriskajiem potenciāliem. Tie traucē izvērtēt smadzeņu aktivitāti, bet nevar būt par iemeslu kļūdainai EEG interpretācijai, jo ir viegli atšķirami.
Netīri mati (nemazgāti, taukaini, ar želeju vai citiem matu veidošanas līdzekļiem) – traucē nodrošināt labu kontaktu starp elektrodiem un ādu.
Medikamenti – spēcīgi psihotropi medikamenti izmaina EEG līkni. Tāpēc vēlams pateikt kādi medikamentu tiek lietoti ikdienā.
Izmeklējuma rezultāti
Visbiežāk EEG reģistrāciju veic medmāsa. Izmeklējuma rezultāti tiek saglabāti datorā un tos vēlāk analizē ārsts. Medmāsa, kas veic pierakstu komentārus par izmeklējumu nesniedz un nenodrošina tūlītēju slēdzienu. Ārsta slēdziens tiek sagatavots vēlāk.
Atsevišķos gadījumos EEG pierakstu veic ārsts. Šādos gadījumos slēdzienu var saņemt uzreiz.
Ārsta slēdzienā būs aprakstīti galvas smadzeņu darbības rezultātā reģistrētie bioelektriskie potenciāli. Pēc frekvences tos iedala delta, teta, alfa, beta viļņos. Normāla EEG atkarībā no vecuma satur dažādas proporcijas minēto viļņu ar noteiktu amplitūdu. Ārsts papildus novērtēs smadzeņu reakciju uz stimulācijām (acu atvēršana un aizvēršana, pastiprināta elpošana, mirgojoša gaisma), salīdzinās elektrisko aktivitāti dažādās smadzeņu daļās un izvērtēs lēkmjveidīgu izmaiņu esamību.

Jurģis Strautmanis
EEG speciālists
www.eeg.lv