Vasara vairumam ir atvaļinājumu, dārza svētku, ceļojumu un festivālu laiks, taču no atpūtas baudīšanas tā itin viegli var pārvērsties par īstu pārbaudījumu sirdij, ja neievērosi mērenību. Ko sirds “ņems ļaunā” un kas jādara, lai neriskētu ar tās veselību?

Padzeries!

“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza atgādina, cik svarīgi ir uzņemt optimālu šķidruma daudzumu, lai organisms būtu hidratēts un būtu  pietiekams elektrolītu daudzums: “Padzerties ūdeni ir svarīgi ne tikai tiem, kuri slimo ar kādu sirds un asinsvadu vai citu hronisku slimību, bet, rūpējoties par veselību un, pirmkārt, sirdi, ikvienam, neatkarīgi no vecuma un diagnozes. Ieteicamais ūdens patēriņš dienā dažādās rekomendācijās var atšķirties, taču vidēji tie ir aptuveni divi litri.”

Farmaceite uzsver, ka ir svarīgi organismu uzturēt hidratētu pastāvīgi, tas nozīmē, ka vajadzētu nevis lielu daudzumu ūdens izdzert vienā reizē, bet gan darīt to pamazām, uzņemot dienas ieteicamo ūdens devu pakāpeniski. Lai neaizmirstu padzerties un tas būtu patīkamāk, var iegādāties dzeršanai ērtu un acīm tīkamu ūdens pudeli, ko visur ņemt līdzi un pēc vajadzības papildināt, lai ūdens vienmēr ir pa rokai.

“Jāņem vērā, ka ne visi šķidrumi palīdz uzturēt organismu hidratētu – kafija, stipra tēja, alus, sidrs un citi alkoholiskie dzērieni darbojas pretēji – tie veicina šķidruma izvadīšanu no organisma. Ja vēl ir arī karsti un daudz svīstam, šķidruma zudums ir neizbēgams. Minerālūdens ir tas, kas organismam šāda brīdī ir vajadzīgs. Minerālvielas, ko tas satur, var palīdzēt atjaunot zaudētos elektrolītus un sāļus. Var arī parastam ūdenim pievienot nedaudz sāls (pus tējkarote uz litru ūdens) – šāds paša pagatavots minerālūdens neļaus atūdeņoties.”

Farmaceite brīdina, ka tiem, kuriem ir, piemēram, ateroskleroze, īpaši jāuzmanās, jo asinsvadu sašaurināšanās dēļ minerālvielas līdz sirdij un muskuļiem var nonākt nepietiekamā daudzumā.

Organismam svarīgie elektrolīti

• Nātrijs nodrošina normālu sirds un nervu sistēmas darbību, uztur homeostāzi.
• Kālijs mazina sirds un asinsvadu slimību izpausmju risku un krampjus.
• Kalcijs palīdz regulēt sirds ritmu un muskuļu kontrakcijas.
• Magnijs atslābina muskuļus, piedalās daudzos organisma procesos.

Uzmanīgi – karstums!

Kardioloģe “Veselības centru apvienībā”  Vita Vestmane norāda, ka karstā laikā jābūt uzmanīgiem: “Pirms dodies laukā, padomā par savas sirds veselību, jo sevišķi, ja jau slimo, piemēram, ar hipertensiju vai sirds mazspēju. Dažkārt hipertensijas pacientiem pat nākas vasarā pielāgot zāļu devas. Tas tādēļ, ka karstumā asinsvadi paplašinās, līdz ar to pulss var paātrināties, savukārt arteriālais asinsspiediens – pazemināties. Iesaku sekot līdzi gan sajūtām, gan rādītājiem un, ja ir izmaiņas vai rodas bažas, konsultēties ar ārstu.”

Kardioloģe arī atgādina, ka vasaras sezonas obligāts aksesuārs ir galvassega un, protams, vienmēr jābūt līdzi dzeramā ūdens pudelei. “Galvassega, regulāra padzeršanās, uzturēšanās galvenokārt ēnā var palīdzēt izvairīties no pārkaršanas, kas var būt bīstama visiem, tomēr īpaši tiem, kam ir kāda hroniska slimība, un grūtniecēm.”

Kas liecina, ka sirdij ir grūti?

Foto: Freepik.com/ freepik

• Reibonis.
• Sirdsklauves.
• Nespēks.
• Galvassāpes.
• Elpas trūkums.

Sirds atbalstam

Farmaceite norāda, ka sirds veselības labā būtu laikus jāatceras par B grupas vitamīnu lietošanu. Nereti līdz ar šiem vitamīniem uztura bagātinātāju sastāvā ir arī vilkābeles, nātres lapu vai māteres ekstrakts. Šīs vielas var palīdzēt stiprināt sirds muskuli, lai tas izturētu arī karstu laiku. Tāpat noderēs vēsa māteres tēja, kas var palīdzēt pret tahikardiju. Tiesa, jāuzmanās tiem, kam ir pazemināts asinsspiediens. Farmaceite skaidro, ka, piemēram, vilkābelei piemīt kardiotoniska īpašība – tā paplašina sirds koronārās artērijas, uzlabojot asins plūsmu un mazliet pazeminot asinsspiedienu.

Par papildu magnija un kālija lietošanu būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, ja slimo ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām.

“Organisma dehidratācijas gadījumā, elektrolītu un sāļu daudzuma atgūšanai var lietot aptiekā pieejamās šķīstošās tabletes, kas satur nepieciešamās minerālvielas – nātriju, kāliju, kalciju, magniju, C vitamīnu. Šādu dzērienu var pagatavot un dzert arī profilaktiski, ja ir karsts laiks, paredzama liela svīšana, fiziska slodze.”

Farmaceite atgādina, ka organismam un jo īpaši sirdij ir ļoti nepieciešams koenzīms Q10, kā arī taukskābes omega 3, omega 6 un omega 9. D vitamīna lietošanu vasarā arī nevajadzētu pārtraukt, taču, iespējams, var pielāgot mazāku devu.

Visu ar mēru!

Kardioloģe vērš uzmanību uz to, ka vasaras sezona ir gan atvaļinājumu, gan brīvdabas pasākumu laiks, kad biežāk tiek grilēta gaļa un, visticamāk, arī lietots alkohols. “Uzturēties svaigā gaisā – tas ir labi, taču iesaku ne tik daudz koncentrēties uz ēšanu un dzeršanu, cik smelties dabā spēku un dzīvesprieku. Piknikos un dārza svētkos neturpiniet ēst, ja ir sāta sajūta, pat otrādi – pārtrauc, kad vēl mazliet gribas. Arī tavai sirdij tas nāks par labu. Vairāk izbaudi sezonālos Latvijā augošos dārzeņus, augļus, ogas, parūpējieties, lai ēdienkarte ir krāsaina."