Vai brīdis pēc gadu mijas ir īstais laiks, lai pievērstos veselīga uztura ieteikumiem? Jā – ir pārliecināti speciālisti, jo tieši tagad daudzi izvērtē savus un ģimenes ieradumus un prātā ir jaunas ar veselību un labāku dzīvi saistītas apņemšanās. Tāpēc sertificētā uztura speciāliste „Veselības centru apvienībā” Anita Baumane un „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva atgādina vairākas ar uzturu saistītas veselībai īpaši nozīmīgas patiesības. 

Svaigs un pašu gatavots!

„Virkne pētījumu atklāj, ka apstrādāti pārtikas produkti jeb tā saucamie pusfabrikāti, ir saistīti ar vēzi un agrīnu nāvi,” stāsta uztura speciāliste. Speciāliste skaidro, ka liela daudzuma intensīvi apstrādātas pārtikas produktu (ultra-processed foods) ēšana ievērojami palielina vīriešiem risku saslimt ar kolorektālo jeb zarnas vēzi, kā arī var izraisīt sirds slimības un priekšlaicīgu nāvi gan vīriešiem, gan sievietēm. Par to liecina divi jauni liela mēroga pētījumi, kas tika publicēti Lielbritānijas medicīnas žurnālā (British medical journal The BMJ).

Intensīvi apstrādātas pārtikas produkti ir fasētas zupas, mērces,  saldētas picas, cīsiņi, desiņas, frī kartupeļi,  gāzētie dzērieni, cepumi, kūkas, arī konfektes, virtuļi, saldējums. Šajā „grēcinieku” sarakstā minamas ir arī pārtikas piedevas, ko lieto ar mērķi atdarināt neapstrādātu vai minimāli apstrādātu produktu radītās garšas izjūtas, piemēram, aromatizētāji, krāsvielas, saldinātāji, emulgatori. „Ne tikai šie divi, jaunākie, bet arī daudzi jo daudzi citi pētījumi saista intensīvi apstrādātas pārtikas produktu ēšanu ar aptaukošanos, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un vispārējo mirstību," apliecina uztura speciāliste.

Vai vīrieši ir vairāk apdraudēti?

ASV veiktajā pētījumā 28 gadus tika pētīti vairāk nekā 200 000 vīriešu un sieviešu uztura paradumi un tika atklāta saikne starp īpaši intensīvi apstrādātu pārtikas produktu ēšanu un kolorektālo vēzi, kas ir trešais visvairāk diagnosticētais vēzis ASV, uzsverot ka vīriešiem tas ir biežāk.

Neskatoties uz pētījuma rezultātiem, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas, Amerikas vēža biedrības (American Cancer Society) un citām ASV institūcijām sabiedrības veselības jomā, apstrādāta pārtika un īpaši uzsverot – apstrādāta gaļa, piemēram, šķiņķis, bekons, salami, hotdogs, liellopu gaļa un sālīta liellopu gaļa – jau labu laiku tiek saistīta ar kolorektālo vēža risku gan vīriešiem, gan sievietēm. 

Tomēr, kāpēc jaunākajos pētījumos netika konstatēts tik liels kolorektālā vēža risks sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem?

Galvenie iemesli joprojām nav zināmi, tomēr  saistību starp šāda ēdiena patēriņu un zarnu vēža attīstības risku vīriešiem varētu tikt saistīti ar  aptaukošanos, kā arī dzimumhormoniem un vielmaiņas hormoniem. Dažu pētījuma autori lēš, ka sievietes, iespējams, ir izvēlējušās mazāk kaitīgus apstrādātas pārtikas produktus (piemēram, bezpiedevu jogurtu), tādējādi kolorektālā vēža risks ir mazāks. 

Ne tikai kolorektālais vēzis

Aplūkosim arī citus draudus mūsu veselībai.

Kādā pētījumā, kas norisinājās Itālijas Molīzes reģionā, tika iesaistīti vairāk nekā 22 000 cilvēku un 12 gadus pētīti viņu uztura paradumi. Pētījums, kas sākās 2005. gada martā, tika izstrādāts, lai novērtētu vēža, sirds un asinsvadu slimības, kā arī smadzeņu slimību riska faktorus. 

Gandrīz visi citi jaunākie dati, kas pēta vērtīgām uzturvielām nabadzīgus pārtikas produktus (intensīvi apstrādātos ar augstu cukura un piesātināto vai trans-tauku saturu) saistību ar hronisku slimību attīstību un priekšlaicīgu nāves risku, nonāk pie līdzīgiem rezultātiem – šādi pārtikas veidi palielina priekšlaicīgas nāves risku, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt ar piezīmi – izpētītais liek domāt, ka paaugstināts mirstības risks nav tieši (vai tikai) saistīts ar dažu produktu zemo uzturvērtību, bet gan ar to, ka šie pārtikas produkti lielākoties ir intensīvi apstrādāti.

Ātrās ēšanas posts

„"Aprīt" ēdienu vispār nav vēlams, jo tad netiek pareizi „iedarbināta” mūsu gremošanas sistēma, kas paredz, ka katrs kumoss tiek kārtīgi sakošļāts un apsiekalots,” skaidro uztura speciāliste. Taču izrādās, ar intensīvi apstrādātu pārtiku ātrās ēšanas posts izpaužas vēl ļaunāk. 2019. gadā ASV Nacionālais veselības institūts (NIH) publicēja kontrolēta klīniskā pētījuma rezultātus, kurā tika salīdzināts apstrādāts un neapstrādāts uzturs. Pētnieki atklāja, ka tie, kas regulāri patērē intensīvi apstrādātas pārtikas produktus, ēda ātrāk un tādējādi notiesāja par 500 kalorijām dienā vairāk nekā cilvēki, kuri ēdienu gatavoja paši no svaigiem produktiem. Pētījuma dalībnieku pirmās grupas pārstāvji vidēji pieņēmās svarā par 0,9 kilogramiem. Tas apliecina, ka intensīvi apstrādāti pārtikas produkti satur komponentus, kas liek ēst vairāk, to nemaz nevēloties vai neapzinoties. 

Kāpēc intensīvi apstrādāti pārtikas produkti ir tik kaitīgi? 

Pirmkārt, tie bieži satur daudz pievienotā cukura un sāls, un pārtikas piedevas, piemēram, mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai stabilizatorus, otrkārt, tajos lielākoties ir maz šķiedrvielu.

„Lai gan daži intensīvi apstrādāti pārtikas produkti var tikt uzskatīti par veselīgākiem nekā citi, kopumā mēs, uztura speciālisti, iesakām atturēties no īpaši apstrādātiem pārtikas produktiem un vairāk koncentrēties uz veselīgu neapstrādātu pārtiku – augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem,” saka uztura speciāliste. „Mums Latvijā tādas statistikas nav, taču ASV dati liecina, ka iedzīvotāji lielu daļu savu ikdienas kaloriju iegūst no apstrādātiem pārtikas produktiem – 58% pieaugušie un 67% bērni, kas īpaši bīstami. Vēža, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību profilaksei vajadzētu apsvērt iespēju aizstāt pusfabrikātus ar svaigiem vai minimāli apstrādātiem pārtikas produktiem.” 

Speciālistes ieskatā laiks pēc gadu mijas ir īstā reize, lai palūkotu pēc tikpat gardām, bet daudz veselīgākām ēdina pagatavošanas tehnoloģijām un tad turpinātu ēst tikpat veselīgi visu 2023. gadu!

Ja nu tomēr ieēsts par daudz

Foto: Freepik.com/ katemangostar

Farmaceite atgādina par preparātiem, kuri būtu lietojami, ja tomēr ir ieēsts par daudz. Tie ir fermenti/enzīmi, ko lieto, lai nerastos smaguma, pilnuma sajūta un vēdera uzpūšanās, spiediens un pat sāpes, vēdera rūkšana un skaļi trokšņi, tos var lietot kopā ēdienreizi, lai veicinātu tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu sagremošanu un mazinātu minēto simptomu rašanos. Var noderēt arī skābi neitralizējoši jeb antacīdie līdzekļi, kam piemīt spēcīgas kuņģa-zarnu trakta gļotādu pārklājošas īpašības un to dažādās zāļu formas apvieno gan neitralizējošo un gan adsorbtīvo darbību. Var lietot arī, piemēram, preparātus, kuru sastāvā ir kurkuma sakne, jo tā uzlabo gremošanu un veicina žults sekrēciju.