Jau pirmajās karstajās šīs vasaras dienās Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā nonāca bērni ar pārkaršanas simptomiem un apdegumiem, kas gūti saulē. Karstais laiks tiek prognozēts vēl pāris nedēļas, turklāt apdegt saules ultravioletajos staros var arī vēsākā un mākoņainā dienā, tāpēc svarīgi pārdomāt, kā rīkoties, lai bērns nepārkarstu un neapdegtu. Tikpat svarīgi atcerēties, ko darīt, ja bērns tomēr cietis no saules un karstuma.

Cik spēcīgi saules ultravioletais (UV) starojums iedarbosies uz ādu, atkarīgs gan no UV staru stipruma, gan iedarbības ilguma, gan ādas tipa, gan vides faktoriem. Saules UV starojumu veido dažāda garuma viļņi, no kuriem ādu skar UVA un UVB stari. Lai saprastu, cik konkrētajā dienā tie spēcīgi, tiek izmantots UV radiācijas indekss. Kamēr šis indekss nav augstāks par 2, saules UV starojums nav bīstams. Indekss 3 līdz 5 jau nozīmē, ka bērnu no saules stariem ir rūpīgi jāpasargā, jo bērna āda ir jutīgāka nekā pieauguša cilvēka āda – tā saulē apdeg ātrāk. Turklāt Latvijā lielākajai daļai cilvēku ir I un II ādas tips, kas nozīmē, ka āda ir gaiša un ātri apdeg saulē.

Kā rīkoties, lai bērns neatūdeņotos, neapdegtu saulē un negūtu karstuma dūrienu?

• Visas dienas garumā bērnam jādod padzerties, jo karstā laikā ir īpaši jāraugās, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums. Zīdainītis nepieciešamo šķidruma daudzumu uzņem ar mātes pienu, kamēr tas viņam ir vienīgais ēdiens un dzēriens. Kad bērns jau saņem citu ēdienu, ja viņš negrib dzert, ūdeni jādod vismaz pa malciņam ik pēc piecām minūtēm. Minimālo šķidruma daudzumu nosaka šādi: pusi no bērna svara kilogramos pārvērš mililitros – tas ir šķidruma daudzums, kuru jāuzņem ik pēc piecām minūtēm. Vēl var rēķināt šādi: bērna pirmajā dzīves gadā, kamēr viņš sver līdz 10 kilogramiem, uz katru kilogramu svara ir vajadzīgi 100 mililitri šķidruma – tas būtu apmēram viens litrs dienā. Pēc gada vecuma vēl papildus uz katru kilogramu, kas ir virs 10 kilogramiem svara, nepieciešami 50 mililitri šķidruma – tas kopā ir aptuveni pusotrs litrs dienā. Vēlāk, kad bērns jau sver aptuveni 20 kilogramus, uz katru kilogramu virs 10 kilogramiem svara nepieciešami apmēram 20 mililitri šķidruma. 25 kilogramus smagam veselam bērnam diennaktī nepieciešami aptuveni 1600 mililitri šķidruma. Karstā laikā, vai kad bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, papildus šai minimālajai normai jāuzņem vismaz 10-20 mililitri šķidruma uz katru kilogramu ķermeņa svara;
• Bērnu pat uz īsu brīdi nedrīkst automašīnā atstāt vienu;
• Regulāri jāpārbauda, cik karsts ir zīdaiņa ratiņos, jo tiešos saules staros ratu kulba var ļoti uzkarst. Tāpat nav ieteicams kulbu apklāt, jo tas veicina sakaršanu ratiņu iekšpusē;
• No aptuveni pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00 labāk nelaist bērnu tiešos saules staros, bet gan kopā ar viņu uzturēties telpās vai ēnainā vietā;
• Bērnam ieteicams vilkt plānu apģērbu ar garām piedurknēm un garām bikšu starām vai garu kleitiņas apakšdaļu, galvā ir jābūt cepurei, uz acīm jāliek saulesbrilles;
• Mazulim līdz gada vecumam dienas vidū saulē atrasties nevajadzētu ne brīdi;
• Ja tomēr izlemts, ka lielāks bērns kādu laiku arī dienas vidū atradīsies laukā, aizsarglīdzeklis pret saules UVA un UVB stariem ar SPF indeksu vismaz 30, bet vislabāk – 50, jāuzklāj vismaz 20 minūtes pirms došanās ārā. Ja tas piemirstas, aizsargkrēmu jāuzklāj, tiklīdz sanāk par to atcerēties;
• Aizsargkrēmu jāklāj bagātīgi un aptuveni ik pēc divām stundām vai pēc katras peldes jāuzsmērē vai jāuzpūš atkārtoti, paturot prātā, ka bērns var apdegt ne tikai tiešos saules staros, bet arī ēnā un ūdenī.

“Vasaras dienās, kuras sinoptiķi raksturo kā ekstrēmi karstas, es ieteiktu vecākiem ņemt piemēru no Dienvidu zemju iedzīvotājiem. Ne velti Dienvidu zemēs vasarā ir siesta, kad visi dienas vidu pavada telpās aiz cieši aizvērtiem aizkariem. Diemžēl mums siltais laiks ir tikai dažus mēnešus, tāpēc cilvēki steidzas to izbaudīt. Taču tas var beigties bēdīgi – ar pārkaršanu un saules UV staru radītiem apdegumiem, kas ir bīstami un ļoti sāpīgi. Pētījumi liecina, ka apdegumi, kas gūti saules ultravioletajos staros, dubulto ādas vēža risku nākotnē,” stāsta Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas virsārste.

Ko darīt, ja bērns ir pārkarsis un apdedzis saulē?

• Bērnu nogulda vēsā telpā vai ēnā;

• 

  Bērnam dod padzerties. Svarīgi, lai viņš uzņem pietiekoši daudz šķidruma (minimālas normas norādītas raksta sākumā);

• Uz ādas klāj mitras, vēsas dvieļu kompreses, kuras atstāj uz 10 līdz 15 minūtēm. Šo procedūru atkārto vairākas reizes dienā, jo mitrās kompreses palīdz atvēsināt ādu, mazina diskomfortu un sāpīgumu.

• Uz aptuveni 10 minūtēm bērnu var likt vēsā dušā vai vannā;

• Pēc kompresēm vai dušas, ja apdegums nav dziļš – āda ir apsārtusi, bet nav ādas bojājumu, to viegli nosusina un uzklāj mitrinošu krēmu. Krējuma vai taukainu krēmu lietošana nepalīdzēs, bet gluži otrādi – nodarīs ādai papildu kaitējumu;

• Kamēr āda nav sadzijusi, apdeguma skartās vietas nemazgā ar ziepēm;

• Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai izteikts diskomforts, bērniem pēc sešu mēnešu vecuma sāpju mazināšanai iekšķīgi var dot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu (bērna vecumam atbilstošā devā). Sākot lietot pretiekaisuma līdzekli pirmo sešu stundu laikā pēc apdeguma gūšanas, tas efektīvāk mazina sāpes un pietūkumu. Pretiekaisuma līdzekli dod ik pēc sešām līdz astoņām stundām, medikamenta lietošanu turpina divas dienas un bērnu novēro. Ja bērna pašsajūta pāris dienās būtiski neuzlabojas, jāvēršas pie ģimenes ārsta;

• Ārsts var ieteikt lietot uz ādas smērējamu pretiekaisuma līdzekli;

• Ja apdegums ir nopietnāks, uz ādas var veidoties pūslīši, kurus nedrīkst noplēst vai pārspiest, pūslīši dažu dienu laikā uzsūksies paši. Ja pūslīši plīsuši, iespējams, būs jālieto antibakteriāls līdzeklis, lai nepievienotos kāda infekcija. Tāpēc šādā situācijā ir jāvēršas pie ģimenes ārsta;

• Kamēr āda sadzīst, to jāsargā no saules stariem;

• Ja apdegums ir tik nopietns, ka uz bērna ādas veidojas pūslīši, sākas drudzis, galvassāpes, vemšana, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tāpat pie ārsta jāvēršas, ja jebkādus saules UV staru radītos apdegumus vai karstuma dūrienu guvis bērns līdz gada vecumam;

• Neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja pārkarsis vai saulē apdedzis bērns zaudē samaņu vai viņa stāvoklis strauji pasliktinās.