Sabiedrībā pastāv mīts, ka tas ir labi, ka āda apdeg un kļūst sarkana pēc sauļošanās, jo tas paātrinās skaista iedeguma veidošanos, taču tas ir aplami. Apdegšanai saulē var būt ļoti nopietnas sekas, kā arī nepareizas un nepilnvērtīgas rūpes par saulē apdegušu ādu var radīt ne tikai diskomfortu, bet arī palielināt citu ādas saslimšanu attīstīšanās risku. Turklāt jaunākajā “Euroaptieka” aptaujā [1] noskaidrots, ka tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēc atrašanās saulē lieto speciālos pēc sauļošanās līdzekļus, kas ir satraucošs rādītājs. Kā rīkoties, ja āda pēc atrašanās saulē ir apdegusi, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Pakļaujot savu ādu saules ietekmei, varam to ne tikai apdedzināt, bet straujāk notiek arī ādas novecošanās procesi, veidojas krunkas un pigmentācijas plankumi, kā arī ir paaugstināts risks saslimt ar kādu no ādas onkoloģiskajām slimībām. Viena no izplatītākajām ādas slimībām, kas saistīta ar sauli un ādas apdegumiem, ir melanoma, kas ir arī viena no bīstamākajām onkoloģiskajām saslimšanām. Lai izvairītos no šādiem scenārijiem, rūpes par ādas veselību ir svarīgas pēc katras saulē atrašanās reizes. It īpaši, ja āda apdegusi – neatkarīgi no apdeguma laukuma izmēra. Pastiprināta uzmanība jāpievērš bērnu ādas aizsardzībai no saules, jo bērnībā gūtie ādas apdegumi, kļūstot vecākiem, var attīstīties kādā no ādas slimībām,” skaidro farmaceite.

Ādas apdegumam raksturīgākie simptomi:

• ādas apsārtums,
• paaugstināta ķermeņa temperatūra,
• sāpes pieskaroties ādai,
• sūrstoša un kairinoša sajūta,
• ādas lobīšanās apdegumu vietās,
• smagākos apdegumu gadījumos var parādīties ar šķidrumu pildīti pūslīši.

Ko darīt un ko nedarīt, ja āda saulē apdegusi?

Atrašanās tiešajos saules staros

Kad āda ir apdegusi, svarīgi pēc iespējas vairāk uzturēties iekštelpās vai ārā ēnā, nevis tiešos saules staros. Ja nepieciešams doties ārā, jāuzklāj SPF krēms ar aizsardzības rādītāju ne mazāk kā 50. Tāpat ir svarīgi apdegušās ķermeņa daļas nosegt ar apģērbu, kuram jābūt brīvi krītošam, elpojošam, vēlams no dabīga materiāla, piemēram, lina vai kokvilnas. Ja apdegusī āda netiks pasargāta ar atbilstošu SPF krēmu vai apģērbu, tā saulē var apdegt vēl vairāk, kas paildzina tās dzīšanas un atjaunošanās procesus, kā arī palielina iespēju iegūt kādu no ādas onkoloģiskajām ādas slimībām.

Nepietiekama ādas mitrināšana

Apdegušas ādas ārējā aizsargkārta ir bojāta un sausa, tāpēc to ir svarīgi regulāri mitrināt. Svarīgi, ka tiek lietots līdzeklis tieši ar mitrinošu iedarbību, nevis barojošu, jo barojošie krēmi rada siltumefektu, kas apdegumu gadījumā nav vēlams. Mitrinošie līdzekļi ir pieejami dažādās formās – losjonos, pieniņos, krēmos, sprejos, kā arī gēlos. Katram cilvēkam vajadzētu piemeklēt sev atbilstošāko, jo galvenā atšķirība ir uzklāšanas veidā un uzsūkšanās ātrumā. Piemēram, vieglas konsistences gēli un pieniņi uzsūcas ātrāk, kamēr biezāki krēmi un losjoni lēnāk, taču tas nemaina līdzekļu iedarbību. Ieteicams lietot tādus mitrinošos līdzekļus, kas izgatavoti uz ūdens bāzes un to sastāvā ir alveja vai E vitamīns, kas nomierina, mitrina un dziedē ādu. Aptiekās ir nopērkami speciālie pēc sauļošanās līdzekļi, kuriem piemīt visas īpašības, lai palīdzētu atkopt un nomierināt ādu pēc atrašanās tiešos saules staros.

Nav ieteicams lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir spirts, jo tas vēl vairāk kairinās apdegušo ādu. Tāpat nevajadzētu smērēt uz ādas līdzekļus, kas izgatavoti uz eļļas bāzes. Pastāv mīts, ka skābais krējums, pārtikā lietojamās eļļas un sviests palīdz pret ādas apdegumiem, bet tā nav – tie patiesībā aizsprosto poras, neļauj ādai pašvēsināties, kas savukārt aizkavē dzīšanas procesu.

Paviršas rūpes par brūcēm

Ādas lobīšanās ir viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina, ka saules apdeguma skartā vieta ir sākusi dzīt, taču to nav ieteicams plēst vai berzēt nost pašiem. Tas var bojāt ādas virsējo slāni, kā arī veicināt brūču, iekaisumu un vēlāk rētu veidošanās risku. Tāpat, ja ir izveidojušies ar šķidrumu pildīti pūslīši, tos nevajag pārdurt, jo pēc tam veidojas lēni dzīstošas brūces. Ja ir sāpes un kairinājums, ieteicams lietot speciālos līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvā viela deksopantenols, kas nomierina ādu, kā arī palīdz paātrināt dzīšanas procesu. Tas ir pieejams dažādās formās – aerosolos, ziedēs un gēlos. Arī bērniem var izmantot šos līdzekļus tikai tad, ja kāds no vecākiem tos rūpīgi uzklāj, lai tie nenonāktu mutē vai acīs.

Došanās pārāk siltā dušā vai vannā

Silta vai karsta duša vai vanna tikai vairāk kairinās ādu, sausinās to un paildzinās tās dzīšanas procesu, ja tā ir apdegusi, tāpēc labāk ieteicams atvēsināties vēsā dušā. Pietiek tikai ar dažām minūtēm, lai ķermenis atdzesētos un karstuma vilnis pārietu. Tāpat var atvēsināties arī kādā ūdenstilpnē, piemēram, upē vai jūrā. Varētu šķist, ka sāļais ūdens arī kairinās ādu, taču Baltijas jūrā sāls daudzums nav tik liels, lai tas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz ādas veselību. Ja duša vai ūdenstilpne nav pieejama, gan pieaugušajiem, gan bērniem uz apdegumu vietām var uzklāt dvieli, kas mērcēts vēsā ūdenī, jo arī tas var palīdzēt atvēsināties.

Svarīgi ādas apdegumu laikā nelietot ādu attīrīšos līdzekļus, piemēram, skrubjus ar abrazīvajām daļiņām vai asās ķermeņa birstes, jo tas var paildzināt ādas dzīšanas un atjaunošanās procesu.

Ja viens no ādas apdeguma simptomiem ir izteiktas sāpes un paaugstināta temperatūra, to var mazināt lietojot sāpju un temperatūru mazinošos līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas paracetamols vai ibuprofēns. Par piemērotākā līdzekļa izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.