Ko ādas stāvoklis vēsta par infekcijas slimībām?
Dermatoloģijā vienmēr svarīgu lomu spēlējušas infekcijas slimības, jo nereti galvenie infekcijas slimības simptomi saistās tieši ar izmaiņām ādas stāvoklī. Daudzām infekcijas slimībām raksturīga dermatoloģiska izpausme – tādas ir, piemēram, herpes, papilomas vīruss, masalas, vējbakas un impertigo. Arī hepatīts ir viena no vīrusa slimībām, par kuru liecina uz ādas novērojamas pārmaiņas.
Par to, kādus preventīvus pasākumus ieteicams ievērot ikdienā, lai mazinātu ādas infekciju risku, stāsta infektologs – ārsts ar specializāciju infekcijas slimību diagnostikā. Sadarbībā ar J. Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīniku piedāvāju īsu ceļvedi infekciozo saslimšanu klāstā. Apskatīsim populārākās vīrusa ierosinātās saslimšanas un izvērtēsim kādās situācijās būtu nepieciešama konsultācija pie infektologa.
4 infekciju saslimšanas, kas saistītas ar ādu
Viena no zināmākajām un izplatītākajām kaitēm ir kārpas, ko ierosina papilomas vīruss. Inficēšanās notiek saskaroties ādai ar ādu, tieša kontakta ceļā. Šajā gadījumā visiedarbīgākā ārstniecības metode ir tā saucamā piesaldēšana ar šķidro slāpekli jeb krioterapija. Kārpas var būt dažādas, tāpēc lai izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanas metodi, būtu jāvēršas pie dermatologa.
Herpes vīruss arī tiek nodots tieša kontakta ceļā – skūpstoties vai stājoties dzimumattiecībās. Tāpat ar to iespējams inficēties, lietojot ikdienā vienus un tos pašus sadzīves priekšmetus. Herpes izpaužas kā aukstumpumpas, kas uzmetas pie lūpām, deguna, kakla vai zoda rajonā, taču tās var būt arī kā sāpīgi, pūšļveida izaugumi uz dzimumorgāniem. Šo vīrusu var pavadīt dedzināšanas sajūta, paaugstināta temperatūra.
Vēl viena labi zināma saslimšana ir B hepatīts, ko tautā sauc par dzelteno kaiti – acis un āda iegūst dzeltenu nokrāsu. Hepatīts ir nopietns aknu iekaisums, un inficēšanās notiek caur bojātu ādu vai gļotādu, nonākot kontaktā ar inficēta cilvēka asinīm, siekalām, spermu vai citiem bioloģiskajiem šķidrumiem. Šī ir saslimšana, kuras attīstības gaitu un ārstēšanu vajadzētu veikt infektologa uzraudzībā.
Ērču encefalīts ir infekcija, kuru pārnēsā ērces. Tas tiek iegūts caur ādu, ērces šķidrumam nonākot organismā. Šo slimību pavada nespēks, nogurums, paaugstināta temperatūra, sāpes. Raksturīga arī ādas jutība, konjuktivīts un acu apsārtums. Sākotnējie simptomi līdzinās gripai. Vēlāk, slimībai progresējot, novērojami elpošanas, rīšanas, kustību un apziņas traucējumi.
Lai arī infekciozo slimību klāsts ir daudz plašāks, šis nelielais ievads sniedz priekšstatu par infekciju slimību daudzveidību. Ja ir sūdzības par ādas veselību, pārbaudīšanās pie infektologa ir pārdomāts solis, lai pārliecinātos par slimības ierosinātāju un izcelsmi.
Kādās situācijās palīdz infektologs?
Ja ir aizdomas par kādu no infekciju saslimšanām, hepatītu, encefalītu, difteriju, kuņģu-zarnu trakta vai HIV infekcijām, ir paaugstināta temperatūra, slikta pašsajūta, nespēks un apjukums, tas var liecināt, ka tā nav vienkārša rudens apaukstēšanās. Pie jebkuras infekciju saslimšanas, vai tas būtu vīruss, parazitāra vai bakteriāla infekcija, ar konsultāciju pie ģimenes ārsta būs par maz, lai nozīmētu efektīvu ārstēšanas terapiju.
Šajās situācijās, tajā skaitā pneimonijas, gripas un angīnas gadījumā, jāvēršas pie infektologa. Arī par profilaktiskiem pasākumiem, lai mazinātu saslimšanas riskus, jākonsultējas pie infektologa, kas nozīmēs atbilstošas vakcīnas, kā arī ieteiks citas praktiskas gudrības, lai pasargātu savu veselību. Arī dermatologs pēc pacienta apskates var nozīmēt vizīti pie infektologa, konstatējot, ka izmaiņas ādā saistāmas ar kādu infekcijas saslimšanu.
Profilaktiski pasākumi veselai ādai
Lai izvairītos no inficēšanās ar kādu no vīrusiem vai infekciju slimībām, piesardzības pasākumi katrā situācijā var atšķirties. Tā, piemēram, lai pasargātu sevi no ērču encefalīta, laikus var saņemt vakcīnu. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka pirms došanās mežā būtu jālieto kukaiņus atbaidošie līdzekļi un apģērbam būtu pilnībā jānosedz ķermenis, lai neatrastos brīvs laukums uz ādas, kur ērcei piesūkties.
Pret hepatītu vislabāk palīdz tīrības princips. Tas nozīmē, ka sanitāri un higiēniski apstākļi ikdienā ir ļoti būtiski. Nevajadzētu lietot svešas zobu birstes vai skuvekļus. Apmeklējot manikīra vai pedikīra speciālistu, jāpārliecinās, ka salonā tiek ievērotas pamata higiēnas prasības un veikta pienācīga dezinfekcija un instrumentu atbilstoša apstrāde. Ja skaistumkopšanas procedūrās iesaistītas asinis, kā tas ir, piemēram, ausu caurduršanas vai tetovēšanas laikā, nesterili instrumenti paaugstina inficēšanās risku.
Vēl viens līdzeklis, kā izvairīties no infekcijas, ir stabilas partnerattiecības. Bieža partneru maiņa vai neuzticība var vainagoties ar hepatītu. Vīruss pārnēsājas dzimumkontakta laikā, ja partneris jau ir šī vīrusa nēsātājs. Šis vīruss draudzējas arī ar narkomāniem, tāpēc lai izvairītos no šīs saslimšanas, nevajadzētu dalīties savstarpēji ar vienu un to pašu adatu narkotiku ievadei, vēl jo vairāk – tās lietot, protams, nevajadzētu vispār.
Pret ādas infekcijām uzņēmīgāki ir tie cilvēki, kam ir novājināta ādas barjera un imunitāte. Tāpēc svarīgi tās stiprināt, uzņemot ikdienā atbilstošu uzturu, sekojot līdzi vitamīnu līmenim asinīs, pavadot laiku svaigā gaisā un ievērojot personisko higiēnu, kopjot ādu ar atbilstošiem krēmiem, kas ir mitrinoši un barojoši. Tāpat arī jāizvēlas saudzīgi mazgāšanas līdzekļi.
Vienkārša mīlestība un patika pašam pret sevi arī ir svarīgi – ne vien psiholoģiskā līmenī, bet arī tāpēc, lai sevi pasargātu no infekcijām. Publiskos peldbaseinos, pirtīs, dušās vai dodoties ciemos vajadzētu ņemt līdzi savus apavus un izvairīties no staigāšanas basām kājām vai svešu apavu izmantošanas. Lai cik bieži arī neliktos, ka otrpus žoga zāle ir zaļāka, savus apavus un apģērbu vajadzētu iemācīties novērtēt.
Vislabāk nēsāt pašam savu apģērbu un lietot savu matu suku un apavus. Ja ir vēlme ar otru padalīties vai izmantot citam piederošas mantas, to vajadzētu darīt vien tad, ja ir stingra pārliecība, ka otrs nav vīrusa pārnēsātājs. Šādā veidā inficēties var gan ar sēnīti, gan galvas ēdi, gan uzaudzēt matos veselu zoodārzu – svešās ķemmēs var dzīvoties utis. Tāpēc prast nodalīt, kas ir mans un kas ir tavs, ir tikai veselīgi.
Autors: infektologs2
Ādas slimības – infekcijas spogulis
Cilvēka organismā viss ir saistīts, un ārpusē tas bieži vien signalizē par problēmām organisma iekšienē jeb izpaužas kā reakcija uz ārēju ierosinātāju. Ārsta uzdevums ir atrast cēloni. Jo bieži vien jāārstē nevis pašas ādas problēmas, bet gan jāpievēršas pavisam citai ķermeņa daļai, kuru skārusi slimība. Novēršot šo cēloni, arī ādas iekaisums mazinās un nepatīkamie veidojumi pazūd.
Ja esi saskāries ar kādu no infekciju slimībām vai vēlies pārliecināties par ādas problēmu dabu, vizīte pie infektologa varētu būt pirmais solis, lai noskaidrotu, kur patiesībā mitinās slimības perēklis. Ārstējot iekaisumu organisma iekšienē, arī ādas virsma pamazām sadzīs. Tāpat arī infekciju slimību gadījumā nepieciešama atbilstoša pieeja, lai rezultātā atbrīvotos no šīs infekcijas priekšvēstnešiem uz ādas.
J. Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīnika piedāvā konsultācijas gan pie dermatologa, gan infektologa un citiem speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem izpēta organismu no visdažādākajiem aspektiem. Tas tad arī puzles gabaliņus nostāda savās vietās, ļaujot ieraudzīt kopainu.
