Katrā desmitajā Latvijas ģimenē ir cilvēks, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ nepieciešama mājas aprūpe, bet profesionālus veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumus mājās saņem 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nozīmē, ka bieži slimo cilvēku aprūpi veic sirgstošā ģimenes locekļi pašu spēkiem, taču viņiem ne vienmēr ir zināšanas, kā to darīt pareizi.

Lai palīdzētu ikdienā veikt grūto, atbildīgo aprūpes darbu, pēc SIA "TZMO Latvija" iniciatīvas klajā nākusi Latvijā vēl neizdota grāmata "Slimnieka ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija mājas apstākļos. Hroniskas slimības". Grāmatā vienkārši un saprotami runāts par hronisko slimību norisi, galvenajiem simptomiem, ārstēšanas principiem un sniegti padomi, kā rīkoties dažādās situācijās. 

Kaut gan pēdējos gados valsts un pašvaldību līmenī ir daudz darīts, lai uzlabotu pacientu aprūpi mājās un tā kļūst pieejamāka, šis jautājums, sabiedrībai novecojot, Latvijā kļūst aktuālāks, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste interniste, geriatre Daina Zepa. Tāpat kā citās attīstītajās valstīs, arī Latvijā iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums pieaug. Latvijā tas ir 74,6 gadi: vīriešiem 69,7 gadi, bet sievietēm – 79,5 gadi, turklāt pēdējos gados pieaug arī 80 un 90 gadus veco iedzīvotāju īpatsvars, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"Dzīvē ikvienam var nākties sastapties ar vecuma, slimības vai nelaimes izraisītu tuvinieka nespēju pašam par sevi parūpēties. Ļoti bieži cilvēks nav tam gatavs, ir neziņā, dažkārt pat izmisumā. Jo, lai cik ļoti mīlam savu tuvo cilvēku, slimnieka aprūpe ir sarežģīts, emocionāli iztukšojošs un smags darbs," saka Ruta Dziļuma, SIA "TZMO Latvija" valdes locekle. "Tāpēc jaunā grāmata būs praktisks padomdevējs un iedrošinošs palīgs visiem, kas meklē atbildes, kā labāk sniegt aprūpi saviem tuvajiem, nekaitējot sev, savai fiziskajai un garīgajai veselībai," saka R.Dziļuma. 

Grāmata ļauj labāk izprast, kā norit hroniskas un progresējošas nervu slimības, piemēram,   demence, insults, Parkinsona slimība un multiplā skleroze. Atsevišķi aplūkoti ļaundabīgie audzēji, diabēts un tā vēlīnās sekas, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Gados vecākiem cilvēkiem īpaši aktuāls temats ir kritienu riski, urīna nesaturēšana. Tāpat sniegti padomi guļošu pacientu aprūpē – kā pareizi barot, rūpēties par izgulējumu profilaksi, ādu, kā arī sniegts ieskats mirstošu pacientu aprūpē u.c. Noderīgu informāciju grāmatā atradīs gan ārsti, gan medmāsas un aprūpētāji, gan slimnieku tuvinieki.

Tulkotās grāmatas autori ir poļu medicīnas speciālisti Pjotrs Krakovjaks, Dominiks Kšižanovskis un Aleksandra Modliņska. Latviešu valodas tulkojuma zinātniskie redaktori ir Dr.habil.med. Māris Baltiņš, Latvijas Universitātes P.Stradiņa Medicīnas koledžas lektore Ina Vīksniņa, konsultante – sertificēta ergoterapeite Elza Klagiša. 

Izmantotie avoti: https://www.csb.gov.lv/lv/2243-pern-katra-desmitaja-latvijas-majsaimnieciba-kadam-bija-nepieciesama-majas-aprupe