Klajā nāk ceturtā izglītojošā īsfilma, kas veltīta bērnu un jauniešu seksualitātei
Biedrība "Papardes zieds" ir sagatavojusi nākamo – ceturto video no izglītojošā īsfilmu cikla par bērnu un jauniešu seksualitāti.
Īsfilmas "Vai arī Tevi atnesa stārķis?" mērķis ir rosināt vecākus runāt ar saviem bērniem par neērtiem jautājumiem jau no agras bērnības, tai skaitā arī par tēmām, kas saistītas ar seksualitāti.
Kā norāda filmas veidotāji, savstarpējas sarunas ir veids, kā panākt bērnu uzticēšanos vecākiem. Panākot to jau no agras bērnības, vecākiem būs vieglāk sniegt noderīgus padomus savām atvasēm arī grūtajā pusaudžu vecumā. Tāpat bērni arī tik akli neuzticēsies mediju piedāvātajam saturam un nebaidīsies ķibeles gadījumā vaicāt vecāku palīdzību. Bērnu uzticēšanās vecākiem ir īpaši nozīmīga, aktualizējoties jautājumam par bērnu drošību internetā, jo vecākiem būs vieglāk spēt saprast un sajust, ja atvase jūtas nomākta vai apdraudēta.
"Ir jāuzteic tie vecāki, kas iesaistās savu bērnu izglītošanā par seksualitāti. Taču ar vecāku iesaisti vien ir par maz, nepieciešama arī skolu līdzdalība. To apliecina arī statistika – Latvijā joprojām ir salīdzinoši augsts jaunu cilvēku saslimšanas līmenis ar seksuāli transmisīvajām slimībām un HIV, tāpat ļoti izplatīta ir nedrošu kontracepcijas metožu izmantošana. Ņemot vērā, ka jaunieši mēdz pārlieku uzticēties medijiem, skolām būtu jābūt aktīvākām, palīdzot bērniem orientēties internetā un iemācot atšķirt derīgo informāciju no tādas, kurai labāk neuzticēties," uzsver biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
"Pēc būtības mēs cīnāmies tikai ar sekām. Kāpēc, mēs, vecāki, pirms laižam bērnus vienus pašus ceļā uz skolu, sniedzam izsmeļošas instrukcijas, kā šķērsot ielu, bet internetā bērni dara, ko vēlas? Ir jāsaprot, ka varmākas meklē savus upurus tur, kur tos ir atrast visvieglāk. Tā nav iela vai veikals, bet gan internets. Vairumā gadījumu mēs redzam, ka sarakste ar varmāku bijusi brīvprātīga, arī savus kailfoto bērni un pusaudži ir sūtījuši brīvprātīgi. Jāvaicā, kāpēc šie bērni ir uzticējušies un dalījušies ar intīma rakstura informāciju ar nepazīstamiem cilvēkiem? Iespējams, tāpēc, ka vecāki ir izvairījušies runāt ar saviem bērniem par neērtām tēmām un viņi vairs nav bērnu uzticības personu lokā. Tāpēc ļoti svarīga ir spēja atklāti runāt ar bērniem un atbildēt uz visiem viņu jautājumiem," atzīmē Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: "Viens no svarīgākajiem padomiem ikvienam vecākam – centies būt draugs un uzticības persona savam bērnam. Ja mēs analizējam nesen atklātībā nonākušo pedofilijas skandālu, kurā interneta vidē strādājoša seksuāla varmākas kontā ir ap 1000 upuru, mēs redzam, ka, iespējams, neviens no cietušajiem nebija vērsies pie saviem vecākiem, lai pastāstītu, ka ir nosūtījis savu fotogrāfiju svešiniekam, kas tagad viņu šantažē. Pat ja arī kāds no upuriem bija runājis ar vecākiem, iespējams, ka vecāki nebija to uzklausījuši, atbalstījuši un iesaistījušies problēmsituācijas risināšanā. Acīmredzot vecāki šiem bērniem nebija uzticības personu lokā un cietušie nezināja, kur īsti vērsties pēc palīdzības. Lai panāktu bērnu uzticēšanos, ir svarīgi pašiem vecākiem sniegt atbildes uz visiem, arī neērtiem jautājumiem, tādējādi sagaidot, ka atvase paaugoties, pirmkārt, vērsīsies pie vecākiem, nevis svešiniekiem, lai saņemtu atbildes uz interesējošiem jautājumiem, bet nepieciešamības gadījumā – palīdzīgu roku, ja gadījušās nepatikšanas.
Vairākums aptaujāto Latvijas vecāku uzskata, ka pašiem vecākiem ir jāizglīto savi bērni seksualitātes jomā. Tā liecina biedrības Papardes zieds īstenota projekta ASK ietvaros tapušas aptaujas rezultāti. Tajā piedalījās 11-18 gadu vecu bērnu vecāki un arī paši bērni sešās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lielākā daļa −72,5% aptaujāto vecāku uzskata, ka viņu bērni vecumā no 11 līdz 18 gadiem ir seksuāli izglītots. Visbiežāk bērnus ir izglītojis kāds no vecākiem (64,9%) vai zināšanas iegūtas skolā (5,4%) un specializētajos medijos (2,7%). Taču pašiem bērniem ir atšķirīgs viedoklis no vecākiem. Uz jautājumu "Kurš pamatā ir izglītojis Tevi seksuāli?" vairākums bērnu atbild, ka viņi tikuši izglītoti skolā (53,7%), vai viņus ir izglītojusi māte (14,9), vai abi vecāki (9,6%).
Kopumā aptaujātie vecāki dod priekšroku situācijai, kad pats bērns uzņemas iniciatīvu runāt par seksualitāti. Šādā situācijā vairums vecāku paši censtos sniegt pēc iespējas izsmeļošāku informāciju. Visbiežāk ar bērniem tiek apspriestas tādas tēmas kā fiziskā un seksuālā attīstība, sievietes un vīrieša dzimumorgāni, menstruālais cikls, sievietes un vīrieša loma ģimenē, kā arī seksuālā izmantošana vai vardarbība u.c. Tai pašā laikā ir virkne tēmu, kas sagādā grūtības vecākiem vai viņi par labprāt nerunātu vispār. Piemēram, masturbācija un homoseksualitāte. Iemesls – vecāki paši nezina, kā runāt par šīm tēmām vai arī pietrūkst zināšanu. Lielākā daļa bērnu (46,2%) atzīst, ka viņi jūtas normāli vai labi, runājot ar vecākiem par seksualitātes tēmām. Taču ir tēmas, kas rada neērtības sajūtu, piemēram, pornogrāfija vai masturbācija.
Novērtējot savas zināšanas, vairums − 62,8% vecāku uzskata, ka viņiem to netrūkst. Tai pašā laikā daļa vecāku norāda uz nepietiekamām zināšanām par tādām tēmām kā kontracepcija, menstruālais cikls, ovulācija, sievietes auglīgās dienas vai seksuāli transmisīvās slimības u.c. Jāatzīmē, ka vairākums vecāku zina, kad pastāv vislielākā iespēja iestāties grūtniecībai (95%), bet viņiem nav zināmi veidi, kādos var inficēties ar HIV. Piemēram, 76,5% vecāku domā, ka ar HIV nevar inficēties no maksts izdalījumiem, un tikai 19,6% zina, ka HIV var atrasties mātes pienā.
