Keris: Šobrīd izskatās, ka politiķi ST spriedumu par virsstundu darba samaksu neuztver nopietni
Rīga, 24.maijs, LETA. Šobrīd izskatās, ka politiķi Satversmes tiesas (ST) spriedumu par virsstundu darba samaksu veselības aprūpē neuztver nopietni, aģentūrai LETA pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Pēc viņa domām, "tādas bezatbildības sekas var būt graujošas", tāpēc LVSADA pauž nopietnas bažas par valdības un Saeimas bezdarbību, kas veicina situācijas pasliktināšanos veselības aprūpē.
Arodbiedrība uzskata, ka nepadarītā ir daudz. Piemēram, LVSADA aprīļa sākumā aicināja Veselības ministriju izveidot darba grupu, lai konkretizētu darba samaksas pieaugumu nozarē, tomēr darba grupa joprojām nav sasaukta. "Vēl vairāk - likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020.gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana vispār nav iekļauta budžeta politikas prioritātēs," norāda LVSADA.
Vienlaikus LVSADA atgādināja, ka ar protesta akciju un sarunu palīdzību LVSADA panāca, ka 2017.gadā tiek noteikts pārejas periods līdz 2020.gadam minēto Ārstniecības likuma grozījumu atcelšanai. Tomēr arodbiedrību vienošanās ar valdību paredzēja, ka pārejas periods ir vajadzīgs tāpēc, lai ar būtiska darba samaksas pieauguma palīdzību trīs gados paspētu mazināt cilvēkresursu trūkumu nozarē un tādā veidā sadeldētu nepieciešamību pēc virsstundām bez apdraudējuma pacientiem. Darba samaksas pieauguma grafiku bija plānots nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tomēr politiķi šo norunu pārkāpa.
Arodbiedrība norādīja, ka Saeima nespēja arī Satversmes tiesai paskaidrot, kāpēc nepieciešams pārejas periods. "Loģiski, ka tādā situācijā Satversmes tiesa nolēma pārejas periodu ievērojami saīsināt un nosprieda, ka virsstundu darbs veselības aprūpē ir jāuzskaita un jāapmaksā tikai un vienīgi Darba likumā noteiktajā kārtībā nevis no 2020.gada, kā to bija lēmusi Saeima, bet jau no 2019.gada 1.janvāra," skaidro LVSADA.
"Vārdos politiķi solīja spriedumu respektēt, taču viņu darbi liecina par ko citu. Liecinot Satversmes tiesā, Finanšu ministrijas pārstāve apgalvoja, ka valstij pietiekot naudas, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu mediķiem pilnā apmērā jau tūlīt. Ja tā ir taisnība, tad kāpēc par to vēl nav oficiāli paziņots slimnīcu vadītājiem? Ja tie ir bijuši meli, tad kurš par tiem atbildēs?" jautā arodbiedrība.
LVSADA uzskata, ka šāda politiķu bezdarbība pirms 13.Saeimas vēlēšanām ir "augstākajā mērā bezatbildīga". Arodbiedrība aicina valdību un Saeimu nekavējoties pievērsties ST sprieduma izpildei pēc būtības, nepasliktinot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, otrdien pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. "Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru," sacīja Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī.
ST atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. ST norādījusi, ka samaksai par šo darba laiku joprojām ir zemāka likme nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.
