Keris: Patlaban Viņķeles iecere par vienotu veselības pakalpojumu grozu ir neskaidra
Rīga, 20.febr., LETA. Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iecerē ieviest vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu ir pietiekoši daudz nezināmā, līdz ar to ir jautājumi, kuri gaida precizējumus, aģentūrai LETA sacīja Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Arodbiedrībai pagaidām oficiāla viedokļa par iecerētajām izmaiņām nav, tomēr Keris piebilda, ka arī vēsturiski arodbiedrības nav bijušas divu grozu sistēmas autors.
Patlaban, pēc Kera domām, svarīgi, kādā veidā notiks iedzīvotāju statusa noteikšana, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs tas, ko kurš saņems vai nesaņems. Var pat gadīties, ka šī brīža divu grozu sistēma ir humānāka par nākotnē paredzamo viena groza sistēmu, piebilda LVSADA vadītājs.
Viņš sacīja, ka tagad tiek runāts par to, ka būs tikai viens veselības aprūpes pakalpojumu grozs, bet, no otras puses, tiks piestādīti rēķini, piemēram, tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo citās valstīs un nodokļus maksā tur, bet veselības aprūpes pakalpojumus vēlas saņemt Latvijā.
Kera ieskatā, šai iecerei aktuāls jautājums ir par to, kā notiks statusa šķirošana - pirms vai pēc pakalpojuma saņemšanas. "Ja šķirošana notiek pirms, tad medicīniskajam personālam kaut kādā veidā tomēr nāksies iesaistīties, bet, ja šķirošana notiks pēc pakalpojuma saņemšanas, būtu jāsaprot, kura institūcija būs tā, kura analizēs visus sniegtos pakalpojumus un to saņēmējus, un pieņems galīgo lēmumu. Uz šo jautājumu pagaidām atbildes nav sadzirdēta, bet no praktiskā viedokļa tas ir ļoti svarīgi," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām, situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.
Arī Kariņš atzina, ka dažādie nodokļu maksāšanas režīmi nav ilgtermiņā labvēlīgi pašiem nodokļu maksātājiem, jo tādējādi šīs personas neapdrošina savu nākotni. "Būtu bezatbildīgi VM piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā. Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas būtu pat jādara ātrāk par 2021.gadu. Bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, lēmumiem jābūt tālredzīgiem," uzsvēra Ministru prezidents.
Pēc valdības sēdes veselības ministre žurnālistiem paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu. Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts 1% sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.
Tikmēr Kariņš, uzrunājot žurnālistus, norādīja, ka divu grozu sistēmu var grozīt vai negrozīt, un tas ir diskusijas jautājums. Premjers norādīja, ka patlaban koalīcijā darbu sāks šī jautājuma Attīstības komiteja, kurā pārstāvji no visām koalīcijas partijām Viņķeles vadībā strādās pie šī jautājuma. Ministrei esot viss Kariņa atbalsts šo procesu virzīt.
Kariņš sacīja, ka neatbalsta "straujas kustības" nodokļu jomā, bet atbalsta darbu ar problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu dažādos līmeņos. Kariņš ir pārliecināts, ka iespējams pieņemt arī lēmumus, kas nemaina nevienu nodokli, bet uzlabo sistēmu kopumā. "Negribu, ka raustam sabiedrību - vienu dienu tā, otru dienu tā, tāpēc tagad notiek diskusija," sacīja Kariņš, kurš uzskata, ka labāk septiņas reizes nomērīt, bet griezt vienreiz.
