Keris: Centieni piesaistīt ārvalstu speciālistus ir atteikšanās pildīt valdības solījumus mediķiem un sabiedrībai
Rīga, 9.febr., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) centieni piesaistīt veselības aprūpes speciālistus no ārvalstīm ir atteikšanās pildīt valdības solījumus mediķiem un sabiedrībai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš uzsvēra, ka 2005. un 2006.gadā tika pieņemta valdības programma cilvēkresursu nodrošināšanai veselības aprūpē, un toreiz tika panākta vienošanās, ka ārsta algai jāsasniedz divu vidējo algu apmērs tautsaimniecībā, māsas algai jābūt 60% apmērā no ārsta algas, bet jaunākajam personālam - 40%.
"Šie rādītāji nav izpildīti joprojām, līdz ar to mēs nevaram pārmest mūsu mediķiem, ka viņi grib nezina ko, jo viņi grib tikai to, lai valsts vismaz minimāli civilizētā līmenī novērtē viņu doto ieguldījumu," sacīja Keris, piebilstot, ka tā vietā valsts, EM personā, pasaka: "Jūs mums neesat vajadzīgi. Mēs tagad mēģināsim ievest darbaspēku no trešajām valstīm."
Keris uzskata, ka EM iecere ir neētiska gan pret valstīm, no kurām Latvija vēlas piesaistīt speciālistus, jo tādā veidā tiek "noplacināti" šo valstu cilvēkresursi veselības aprūpē, gan pret Latvijas iedzīvotājiem, jo pacienti ir pelnījuši vietējos ārstus, māsas un ārsta palīgus, savukārt cilvēki, kuri ir auguši un izglītojušies Latvijā, ir pelnījuši darbu Latvijā. Tā vietā mediķiem tiekot dots skaidrs signāls, ka viņi šeit nav vajadzīgi.
Tāpat LVSADA priekšsēdētājs norāda uz reemigrācijas plāniem, kuri, pēc viņa paustā, ir "tukšu salmu kulšana", jo acīmredzami neviens "pat mazo pirkstiņu negrasās kustināt", lai aizbraukušos mediķus ar adekvātu samaksas palīdzību aicinātu atpakaļ.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijai tagad jādomā par aizbraukušo mediķu atgriešanu un palikušo noturēšanu Latvijā, nevis par speciālistu ievešanu no citām valstīm. Saprotamā veidā jārāda, ka darba samaksas paaugstinājums, kas šogad bija "rets uzplaiksnījums", nebūs tikai "izolēta priekšvēlēšanu aģitācijas epizode", bet secīgi turpināsies arī nākamgad un turpmāk, beidzot sasniedzot to, kas mediķiem un sabiedrībai tika solīts jau pirms vairākiem gadiem, turpina LVSAD vadītājs.
"Tas ir reāli izpildāms un paveicams, bet to ir jāplāno un jādara, nevis tā vietā jāmēģina veikt ļoti apšaubāmas īstermiņa rakstura lāpīšanas pasākumus darba tirgū," teica Keris.
Pēc viņa paustā, LVSADA sniegusi politiķiem argumentētus iebildumus, pamatojoties uz Pasaules Veselības Organizācijas starptautisko kodeksu par veselības aprūpes speciālistu rekrutēšanu, kuru parakstījusi arī Latvija. Šajā kodeksā skaidri pateikts, ka katras dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt savu veselības aprūpes sistēmu ar vietējiem darbaspēka resursiem. Lai to izdarītu, dalībvalstij jāpieliek visas iespējamās pūles, tostarp nodrošinot adekvātas finanšu investīcijas, līdz ar to EM ieceri nevarot saukt par labu starptautisku praksi vai valsts atbildīgu rīcību.
Līdzīgu nostāju ieņem arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuras priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka EM priekšlikums risina nodarbinātības problēmu īstermiņā, nedomājot par vidēja un ilgtermiņa sekām. "Rezultātā Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā (ES), ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu," norāda Baldzēns.
LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību, īpaši ņemot vērā, ka patlaban top jauns likums par diasporu, kas paredzēs praktisku palīdzību reemigrantiem, motivējot uz ārzemēm emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā.
Arodbiedrību savienība aicina īstenot nodarbinātības politiku, kura vispirms ir vērsta uz Latvijā esošā darbaspēka izmantošanu un uz jauniešu izglītošanu profesijās, kurās nākotnē tiek prognozēts darbaroku trūkums.
Kā ziņots, regulējuma izmaiņas, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, valdība plāno skatīt jau nākamajā sēdē. EM izstrādātais profesiju saraksts nosaka tās profesijas, kurām tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai, tādejādi paātrinot darba atļauju ārzemniekiem noformēšanas procesu, kā arī palielinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā.
EM izveidotajā sarakstā iekļautas profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pirmdien sacīja, ka līdz ar šādām izmaiņām varētu piesaistīt 200 līdz 300 papildu darbiniekus no ārvalstīm. Viņš gan piebilda, ka "šis nav atvērts darba tirgus".
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka šis jautājums nedēļas laikā vēl tiks precizēts un tad par to lems valdība. Tomēr viņš izteica prognozi, ka šie jautājumi tiks izskatīti nākamās nedēļas valdības sēdē.
Tāpat tika solīts, ka tiks izvērtēti nozaru pārstāvju iebildumi, jo, piemēram, mediķu arodbiedrībai ir iebildumi pret izmaiņām. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka ārstu arodbiedrības iebildumi jāņem vērā. Ja nebūs panākta vienošanās, tad nacionālā apvienība būšot ārstu pusē.
Savukārt Ašeradens uzsvēra, ka Latvijā ārstu nepietiek, ja viesstrādnieki kvalificējas valodas prasībām, kas ir gana augstas, tad viņi varētu strādāt arī Latvijā.
