Svaigas un tikko no dārza ievāktas ogas ir viens no vasaras patīkamākajiem bonusiem – tās ir ne vien garšīgas, bet arī veselīgas, jo ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un bioloģiski aktīvām vielām, turklāt tajās ir maz kaloriju. Lai arī ogās ir daudz organismam nepieciešamu vielu, kas palīdz to stiprināt, tomēr ar ogu patēriņu nevajadzētu pārspīlēt. Vairāk par to, kas vērtīgs atrodams dažādās sezonas ogās un kā pārmērīga to lietošana var ietekmēt veselību un pašsajūtu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

"Sezonas ogu uzdevums ir nodrošināt organismu ar tam nepieciešamajiem vitamīniem, lai stiprinātu imunitāti un sagatavotos aukstajai sezonai. Ogas ir vērtīgs A un C, kā arī B grupas vitamīnu avots. B grupas vitamīni nepieciešami nervu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas cīnās pret brīvo radikāļu ietekmi, savukārt A vitamīns nepieciešams gļotādas, ādas veselības un veselīgas redzes nodrošināšanai. Visu vērtīgo uzskaitīt ir grūti, taču vasaras ēdienkartē noteikti  jāiekļauj ogas dažādās kombinācijās, jo katra no tām satur citas uzturvielas un labvēlīgi ietekmē dažādus orgānus, piemēram, avenes labvēlīgi ietekmē zarnu darbību, bet upenes – stiprina organisma kopējo imunitāti," stāsta farmaceite.

Autors: mellenes

Asinsvadiem mellenes, upenes, ērkšķogas un zemenes

Ogās atrodamas dažādas bioloģiski aktīvās vielas, piemēram, antioksidanti, kas pasargā organismu no brīvajiem radikāļiem, pirms tie novājinājuši imūnsistēmu un radījuši boājumus šūnās. Viens no zināmākajiem antioksidantiem ir beta karotīns – tas sastopams upenēs un ķiršos. Savukārt mellenes, upenes, ērkšķogas un arī zemenes satur antocianīnus, kas palīdz dažādu iekaisumu un neiroloģisku problēmu gadījumā, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz kapilāriem, padarot tos elastīgākus un izturīgākus, kas īpaši svarīgi ir acu sīkajiem asinsvadiem, tāpēc tie ieteicami acu veselības stiprināšanai. Tāpat tie veicina arī smadzeņu un sirds apasiņošanu. 

Autors: avenes

Zarnu veselībai upenes, zemenes un avenes

Upenes, zemenes un avenes ir bagātas ar tik vērtīgajām balastvielām, kas pozitīvi ietekmē zarnu veselību. Balastvielas ir ogļhidrāti, kas, nonākot gremošanas traktā, nesašķeļas un neuzsūcas. To galvenais uzdevums ir veicināt zarnu kustības, nodrošināt regulāru vēdera izeju, mazināt toksisku vielu iedarbību, kā arī kavēt holesterīna uzsūkšanos zarnās. Tās kalpo arī kā barības viela probiotikām jeb "labajām baktērijām", kas, savukārt, gādā par organisma aizsargspējām. 

Autors: kirsi

Ķirši – labākam miegam, avenes – nervu sistēmai

Ogas ir arī labs minerālvielu avots – tajās ir daudz kālija, kas nepieciešams muskuļiem, kā arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Visvairāk kālija ir upenēs, avenēs, saldajos ķiršos, jāņogās un ērkšķogās. Upenēs un zemenēs ir arī daudz dzelzs, kas atbildīgs par sarkano asinsķermenīšu eritrocītu veidošanos, bet avenes satur magniju, kas atstāj labvēlīgu ietekmi uz muskuļiem, nervu sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu. Savukārt ķirši satur melatonīnu, kas ir dabisks miega regulēšanas līdzeklis. 

Autors: arbuzs

Arbūzs noderēs organisma attīrīšanai

Arbūza sastāvā 90 % ir ūdens, tādēļ tas labi remdē slāpes. Arbūza mīkstums satur pektīnu, daudz magnija un kālija, kā arī vitamīnus un antioksidantus. Minerālvielas, ko satur arbūzs, labvēlīgi iedarbojas gan uz sirds un asinsvadu sistēmu, gan gremošanas orgāniem. Tāpat arbūzam piemīt arī spēcīgas urīndzenošas īpašības, kas noder organisma attīrīšanai.

Kad ogu ir par daudz 

"Ēdot ogas, jāievēro mērenība, jo, ja tās uzturā lieto pārāk daudz, var saasināties alerģiskas reakcijas – nieze un ādas izsitumi. Tāpat negatīvi var tikt ietekmēta arī gremošanas sistēma, jo ogas satur organiskās skābes, kas var kairināt kuņģi un izraisīt dedzināšanu. Ja veidojas nierakmeņi, uzturā nav ieteicams lietot jāņogas, ērkšķogas un rabarberus. Ogas ir saldas, jo satur galvenokārt vienkāršos ogļhidrātus – fruktozes un glikozes veidā, tāpēc uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem ir paaugstināta cukura koncentrācija asinīs. Ogu cukuri var veicināt arī svara pieaugumu. Sevišķi daudz cukura ir arbūzos, līdz pat 13 %, tāpēc dienā ieteicams apēst ne vairāk par 250–300 gramiem augļu vai ogu," skaidro farmaceite.