Pat absolūti veselam cilvēkam karstumā dažreiz ir elpas trūkums, gaisa trūkuma sajūta, spiediena sajūta krūtīs un citi sirds mazspējas simptomi. Bet neveselīgai sirdij vasarā draud vēl lielākas briesmas. Kā izturēties karstā laikā cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām?

Karstumā sirds strādā ar palielinātu slodzi, pulss paātrinās. Šādā laikā hipertensijas pacienti jūtas sliktāk, pacientiem ar koronāro sirds slimību bieži ir stenokardijas lēkmes. Tāpēc vasaras sākumā ieteicams konsultēties ar ārstu un iziet profilaktisko pārbaudi.

"Patiešām, kad ir ļoti karsts laiks, cilvēki bieži vēršas pie ārstiem un nokļūst slimnīcā," saka Anna Labuce, Paula Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas kardioloģe. "Ir sūdzības par sirdi, un tas parasti ir saistīts ar šķidruma samazināšanos organismā. Šķidrums siltumā tiek zaudēts caur ādu, kā arī ātri elpojot. Tāpēc šajā laikā ir ļoti svarīgi dzert vairāk ūdens".

Vasarā šķidrumu vajadzētu uzņemt pietiekamā daudzumā. Svīšana ir ķermeņa aizsardzības reakcija siltā laikā, un, lai svīstu, ķermenim ir nepieciešams ūdens. Labāk ir dzert nevis parastu ūdeni, bet sulas, zaļo tēju, minerālūdeni bez gāzes. Lai neapgrūtinātu sirdi ar lielu daudzumu šķidruma un izvairītos no pietūkuma, ūdeni un citus dzērienus labāk dzert bieži, bet nelielās porcijās.

"Ja cilvēkam ir īpašas veselības problēmas, piemēram, arteriāla hipertensija vai sirds mazspēja, karstā laikā viņa kājas var piepamt, kas palielina asins recekļu veidošanās risku," skaidro kardioloģe. "Šeit atkal ir ļoti svarīgi lietot pietiekami daudz šķidruma, lai asinis nesabiezē. Un, protams, jums ilgi nevajadzētu atrasties saulē. Tas var izraisīt ādas apdegumu, kā arī pastāv liels paaugstināta asins spiediena un sirdsdarbības traucējumu risks," norāda ārste.

Vasarā, īpaši karstā laikā, jābūt uzmanīgam ar uzturu

"Protams, katrā gadījumā jāpieiet individuāli, taču vislabākais sirds uzturs ir Vidusjūras virtuve," saka kardioloģe. "Tas nozīmē, ka uzturā vajadzētu būt dārzeņiem (vismaz 300–400 gramiem katru dienu), augļiem, zivīm, vismaz reizi nedēļā gaļai – liellopu gaļai vai vistai, piena produktiem ar zemu tauku saturu, olīveļļai. Bet, ja cilvēkam ir kādas problēmas, piemēram, nieru mazspēja, tad ir jāievēro tāda diēta, kur produktos nav daudz kālija (šīs vielas ir daudz, piemēram, banānos un žāvētos augļos)".

Pamatprasība vasaras ēdienam ir tāda, ka tam jābūt vieglam. Gremošanas procesam nevajadzētu radīt papildu slodzi ķermenim, kas cieš no karstuma. Tāpēc ir jāsamazina dzīvnieku tauku daudzums, jāatsakās no kūpinātas gaļas, marinādes, desas un smalkmaizītes, no gāzētiem dzērieniem, alkohola un kafijas.

Sirdij nepieciešamās kālija un magnija rezerves, kuras ķermenis zaudē kopā ar sviedriem, var viegli aizvietot, lietojot tādus produktus, kā cukini, baklažānus, ķirbjus, jaunos kartupeļus un brokoļus. Vasaras dārzeņi, kas audzēti atklātā laukā, ir daudz bagātāki ar vitamīniem un minerālvielām, salīdzinot ar tiem, kas ir siltumnīcā. Gurķi, tomāti, arbūzi ne tikai apgādā ķermeni ar lietderīgām vielām, bet arī kompensē šķidruma zaudējumu.

No vasaras augļiem sirdij īpaši noderīgi ir ķirši (ar spēcīgām antioksidanta īpašībām), aprikozes (audus piesātina ar skābekli, tām ir nomierinoša iedarbība uz sirdi) un avenes (asiņu atšķaidīšana, asins recekļu novēršana). Visas vasaras ogas ir ļoti noderīgas, jo tām ir daudz vitamīnu, mikroelementu un daudzu citu vielu, kas nepieciešamas normālai sirds darbībai.

Tomēr neaizmirsti par olbaltumvielām un taukiem, kas nepieciešami sirds un asinsvadu sistēmai! Vasaras ēdienkartē jābūt iekļautai zema tauku satura gaļai (vēlams mājputnu vai trušu gaļai), zivīm, olām (līdz vienai olai dienā), zema tauku satura piena produktiem. Tauku vietā ieteicams lietot augu eļļu.

Vadošās laboratorijas un pētniecības centri turpina ieteikt mūsu galdam noderīgus pārtikas produktus un vielas, kas palīdz cīnīties ar holesterīnu un stiprina asinsvadus. Zināms, ka Japānas iedzīvotāji izceļas ar labu veselību un ilgmūžību. Zinātnieki to skaidro uz lielu raudzētu sojas produktu patēriņu. Labs palīgs organismam ir ferments, kas iegūts no īpaši raudzētām sojas pupām – nattokināze. Fermentam ir daudz labvēlīgu īpašību, kuru pamatā ir vielas spēja normalizēt asinsriti un novērst trombu veidošanos. Pēc pētījuma veikšanas zinātnieki atklāja, ka zāles, kas satur fermentu nattokināzi, pazemina asinsspiedienu hipertensijas slimniekiem, samazina intravaskulāras trombozes rašanās risku. Tajā pašā laikā nattokināzes, monakolīna un augu ekstraktu kombinācija efektīvi samazina holesterīna līmeni, asinsrites traucējumus un trombozes risku, kā arī samazina iekaisumu asinsvados.

Lai samazinātu slodzi uz sirdi, ārsti iesaka izvairīties no fiziskām aktivitātēm karstā dienas laikā, īpaši saulē. Darbu dārzā, sportu, pat iepirkšanās braucienus labāk pārcelt uz vēsākām rīta vai vakara stundām. Ja tev jādodas ārā karstā laikā, noteikti jāvalkā cepure ar platu malu, viegls apģērbs, kas izgatavots no dabīga auduma, un, ja iespējams, jāpaliek ēnā.

Lai izvairītos no asinsvadu spazmām, nav pieļaujamas straujas karstuma un aukstuma izmaiņas. Tāpēc, piemēram, temperatūras starpībai starp istabu ar gaisa kondicionētāju un gaisu uz ielas nevajadzētu pārsniegt septiņus līdz 10°C. Peldoties jūrā vai citā ūdenstilpē, ūdenī jāiegremdējas pakāpeniski. Gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas cieš no sirds un asinsvadu slimībām, labāk ir veikt ūdens procedūras tuvinieku pavadībā.

Un pats galvenais – neaizmirsti lietot ārsta izrakstītos recepšu medikamentus. Vasaras atvaļinājumā var būt tā, ka sāc justies labāk, taču nedrīkst aizmirst par medikamentiem, kuru lietošanu nedrīkst pārtraukt.

Nedrīkst pārvērtēt savas spējas un pārspīlēt ar fiziskām aktivitātēm. Darbs dārzā vai sporta nodarbības tiešu saules staru ietekmē un augstā gaisa temperatūrā var izraisīt nopietnu komplikāciju attīstību: hipertensīvu krīzi, stenokardijas lēkmi, miokarda infarktu.