Kas patiesībā nonāk mūsu organismos? RSU veikts pirmais cilvēka biomonitoringa pētījums Latvijā, kas atklāj piesārņojuma avotus
21. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) pētnieki iepazīstināja ar līdz šim Latvijā apjomīgākā cilvēka biomonitoringa pētījuma rezultātiem, kurā pirmo reizi tik plaši analizēta dažādu ķīmisko vielu klātbūtne iedzīvotāju organismos. Pētījuma rezultāti atklāj – Latvijas iedzīvotāju organismos atrodamās vielas lielākoties atspoguļo mūsdienu dzīvesveidu, nevis unikālu vietējo piesārņojumu. Kopumā situācija Latvijā ir ļoti līdzīga citās Eiropas valstīs novērotajām tendencēm. Lai gan akūts veselības apdraudējums nav konstatēts, tomēr vairākas vielu grupas prasa turpmāku uzraudzību un piesardzību.
Pilotprojektā tika izvērtētas 318 ķīmiskās vielas, no kurām 30 vielas noteiktas kā visvairāk prioritāras Latvijas cilvēka biomonitoringa programmai. Tās aptver vielas, ar kurām cilvēki visbiežāk saskaras ikdienā – pesticīdus (tostarp glifosātu un neonikotinoīdus), plastmasu sastāvā esošās piedevas, piemēram, ftalātus un bisfenolus, ilgnoturīgās PFAS vielas, kā arī smagos metālus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus un citas vielas, kas organismā nonāk caur pārtiku, dzeramo ūdeni, gaisu, sadzīves priekšmetiem vai dzīvesveida paradumiem.
Vielas un paradumi, kas visvairāk ietekmē ķīmisko piesārņojumu organismā
Cilvēka biomonitoringa pētījuma rezultāti atklāj, ka akrilamīds konstatēts visiem dalībniekiem, ko lielākoties ietekmē smēķēšana un pārcepta pārtika, savukārt bisfenolu un daudzu pesticīdu līmeņi Latvijā ir zemāki vai līdzīgi Eiropas vidējiem rādītājiem. Plaši sastopami ir ftalāti, bet PFAS un atsevišķiem smagajiem metāliem, tostarp dzīvsudrabam un svinam, konstatētas individuāli augstākas koncentrācijas, kas prasa pastiprinātu monitoringu. Kopumā plašs veselības risks netika identificēts, taču atsevišķās vielu grupās redzama nepieciešamība turpināt uzraudzību un izvērtēšanu.
RSU DDVVI pētnieki uzsver, ka ikdienas paradumi būtiski ietekmē ķīmisko vielu nonākšanu organismā, un iedzīvotāji var mazināt ekspozīciju, regulāri mazgājot augļus un dārzeņus, izvairoties no pārtikas sildīšanas plastmasas traukos un piedegušiem ēdieniem, uzturot mājokli tīru no putekļiem, izvēloties mazāk plastmasas saturošus produktus un iekļaujot uzturā dažādas zivju sugas.
Iegūtie paraugi un dati veidos pamatu turpmākām analīzēm un Latvijas nacionālās cilvēka biomonitoringa sistēmas izveidei
“Pētījuma rezultāti nerada pamatu panikai – tie tieši pretēji sniedz mums pamatu labākai politikai, gudrākiem lēmumiem un uz pierādījumiem balstītai sabiedrības informēšanai un veselības aizsardzībai. Šis ir pirmais tik plašais ieskats tajā, kādas ķīmiskās vielas un kādā līmenī nonāk Latvijas iedzīvotāju organismos, un tas ļauj mums daudz precīzāk saprast gan riskus, gan to, kā tos mazināt. Līdzīgi kā daudzām citām Eiropas un pasaules valstīm, arī Latvijai ir nepieciešama cilvēka biomonitoringa programma, jo tikai regulāri dati par ķīmisko vielu koncentrācijām cilvēku organismos ļauj objektīvi novērtēt mūsdienu ķimikāliju ietekmi uz veselību,” uzsver pilotprojekta vadītājs un RSU DDVVI direktors prof. PhD Ivars Vanadziņš.
“Šis pētījums sniedz valstij kritiski svarīgu informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Līdz šim šādu datu Latvijā nebija, taču tie ir būtiski, lai pieņemtu pārdomātus, uz pierādījumiem balstītus lēmumus gan sabiedrības veselības, gan pārtikas drošības un vides aizsardzības jomās. Cilvēka biomonitoringa pilotprojekta rezultāti mums ļauj labāk izprast, kur rodas riski, kā tos samazināt un kā nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo drošākā un veselīgākā vidē,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos un Veselības ministrijas Cilvēku biomonitoringa padomes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis.
Biomonitorings ir būtisks instruments vides veselības novērtēšanā – tas parāda reālo ķīmisko vielu ekspozīciju, kurai cilvēki ir pakļauti no dažādiem avotiem. Šī pieeja palīdz identificēt piesārņojuma avotus, kuriem nepieciešama pastiprināta kontrole, lai mazinātu un novērstu potenciālos riskus veselībai.
