Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam ik dienas nepieciešams uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens. Ūdens ir vitāli svarīgs teju visiem dzīvības procesiem, tai skaitā smadzeņu darbībai, enerģijas vielmaiņai un sirds veselībai, turklāt tas ietekmē ne vien mūsu veselību, bet arī izskatu un pašsajūtu kopumā. Cik daudz ūdens dienā vajadzētu izdzert un kādas sekas var būt tam, ja šķidrums netiek uzņemts pietiekami, skaidro "Apotheka" farmaceite Līga Cīrule.

Pieauguša cilvēka ķermenī ir aptuveni 60% ūdens, kas pastāvīgi nodrošina virkni dzīvībai svarīgu funkciju. Ūdens regulē ķermeņa temperatūru, apgādā šūnas ar skābekli, palīdz izvadīt no organisma nevajadzīgās vielas un piedalās teju visos organisma procesos, tādējādi ļaujot saglabāt veselību un samazinot dažādu saslimšanu risku. Lai izdzīvotu, mums ik dienas jāuzņem noteikts daudzums šķidruma – vīriešiem aptuveni 2,5 līdz trīs litri, savukārt sievietēm – aptuveni divi līdz 2,5 litri.

"Nepieciešamā ūdens daudzumu ietekmē ne vien cilvēka dzimums, vecums un miesasbūve, bet arī ikdienas ieradumi, piemēram, ēdienkarte un fizisko aktivitāšu intensitāte. Pastiprinātu vajadzību pēc šķidruma var izraisīt sāļi ēdieni, smēķēšana un kofeīna vai alkohola lietošana. Īpaša uzmanība ūdens patēriņam jāpievērš fiziskās slodzes laikā, kā arī karstos un saulainos laikapstākļos – lai ķermenis nepārkarstu, pastiprināti izdalās sviedri, un ūdens rezerves vajadzēs atjaunot. Tāpat papildu šķidrums būs nepieciešams drudža laikā, pēc vemšanas un šķidras vēdera izejas," skaidro farmaceite.

Nepietiekama šķidruma uzņemšana var izraisīt dehidratāciju jeb organisma atūdeņošanos – ķermenis izdala vairāk ūdens nekā uzņem, kā rezultātā tiek traucēta šūnu darbība un būtiski pasliktinās pašsajūta. Ja šķidruma līmenis organismā netiek atjaunots, var veidoties nopietnas komplikācijas.

Kas notiek, ja ikdienā uzņemam pārāk maz ūdens?

Autors: nogurums

#1 Palēninās vielmaiņa. Ūdens ir nozīmīga asiņu sastāvdaļa un pastāvīgi apgādā ķermeņa šūnas ar barības vielām un skābekli. Nedzerot pietiekami daudz šķidruma, vielmaiņa palēninās, cilvēks jūt pastiprinātu nogurumu un motivācijas trūkumu.

Autors: sausa_ada

#2 Āda kļūst sausa. Lai āda saglabātu mirdzumu, tvirtumu un elastību, tai nepieciešams pietiekami daudz ūdens. Ja tā pietrūkst, āda kļūst sausa un pelēcīga, pastiprināti veidojas pūtītes un parādās izteikts jutīgums. Ādas sausums tāpat var izraisīt priekšlaicīgu ādas novecošanos un grumbu veidošanos.

Autors: zems_asinsspiediens

#3 Pazeminās asinsspiediens. Samazinoties šķidruma daudzumam organismā, samazinās arī asins daudzums ķermenī, kā rezultātā var pazemināties asinsspiediens. Hipotensija jeb pazemināts asinsspiediens izraisa sliktu pašsajūtu, nespēku, galvassāpes un reiboni.

Autors: gremoshanas_traucejumi

#4 Attīstās gremošanas traucējumi. Nepietiekams ūdens daudzums traucē zarnu darbībai un var izraisīt aizcietējumu. Papildu ūdens dzeršana tāpat var palīdzēt mazināt dedzināšanas sajūtu pakrūtē, atšķaidot kuņģa skābi.

Autors: locitavu_sapes

#5 Parādās locītavu sāpes. Ūdens nodrošina locītavu amortizāciju un absorbē triecienus, nodrošinot tām vienmērīgu un noturīgu kustību.

Autors: nierakmenu_risks

#6 Palielinās nierakmeņu risks. Ūdens ir svarīgs pareizai nieru funkcionēšanai un ļauj izvadīt no organisma sāļus, kas veicina nierakmeņu attīstību.

Autors: urincelu_veseliba

#7 Var attīstīties urīnceļu iekaisums. Ar ūdens palīdzību no organisma tiek izvadītas baktērijas, kas var izraisīt urīnceļu iekaisumu.

"Pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka organismam trūkst šķidruma, ir slāpes, nogurums, reibonis un tumši dzeltenas krāsas urīns, kam raksturīgs nepatīkams aromāts. Noteikti nevajadzētu gaidīt līdz brīdim, kad šie simptomi parādās – ūdens lietošanu nepieciešams padarīt par pastāvīgu ikdienas rituālu, tādā veidā jau laikus parūpējoties par savu veselību un labsajūtu," norāda farmaceite.