Lai gan to, cik bieži bērns slimo, lielā mērā nosaka iedzimtā imunitāte, tomēr pietiekams vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzums, sportiskās aktivitātes, svaigs gaiss, miegs un pozitīvs mikroklimats mājās var ievērojami uzlabot bērna imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanām. Kādi ir iemesli vitamīnu trūkumam, kādas pazīmes par to liecina, kādus vitamīnus bērniem ieteicams uzņemt rudenī un vai ar pārtiku iespējams nodrošināt vajadzīgo vitamīnu daudzumu, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Kāds ir iemesls vitamīnu deficītam?

Biežākie klupšanas akmeņi ir vecumam, augšanas ātrumam, dienas ritmam un fizisko aktivitāšu daudzumam neatbilstoša ēdienkarte. Lai pārliecinātos, ka bērna organisms saņem visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus, ieteicams izanalizēt bērna ēdienkarti un pārliecināties, vai tajā ir ne tikai pietiekams augļu, ogu un dārzeņu daudzums, bet arī graudaugi, piena produkti, olas, gaļa, zivis un vērtīgās taukvielas. Diemžēl nereti bērna reālā ēdienkarte neatbilst vēlamajai ēdienkartei gan ēšanas paradumu, gan alerģiju un dažādu pārtikas produktu nepanesamības dēļ. Tādā gadījumā jāizvērtē iespējas uzlabot ēdienkarti un, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, papildus uzņemt trūkstošos vitamīnus. “Tāpat nepietiekams uzturvielu daudzums mēdz aktualizēties līdz ar bērnudārza gaitu uzsākšanu, jo īpaši, ja izteikts “izvēlīgā ēdāja” periods. Ja tas ieilgst, nepieciešamo uzturvielu daudzumu iespējams uzņemt ar vitamīnu kompleksu attiecīgā vecuma bērniem. Sabalansēti vitamīni ar minerālvielām, kā arī papildus pievienoti augu ekstrakti, stimulēs imunitāti un nodrošinās normālu attīstību,” stāsta farmaceite.

Kuri vitamīni visbiežāk trūkst bērniem?

Foto: Freepik.com/ graystudiopro1

Visbiežāk novērots, ka  bērniem trūkst D vitamīns, C vitamīns un dzelzs. D vitamīna trūkumu veicina mūsdienu tendence arvien vairāk laika pavadīt iekštelpās pie dažādu ierīču ekrāniem, nevis ārā, kur organisms saules staros (saules stari nonāk līdz zemei arī mākoņainā laikā) sintezē D vitamīnu. Tāpat D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot zivis, kas diemžēl parasti bērnu ēdienkartē sastopamas reti, olu dzeltenumus un aknas. Tomēr jāatzīmē, ka ir pierādīts, ka D vitamīns no pārtikas uzsūcas ļoti nepilnvērtīgi, lai neteiktu, ka slikti (uzsūcas tikai aptuveni 10%). Savukārt dzelzs deficīts varētu būt skaidrojams ar nepietiekamu vai nekvalitatīvu dzīvnieku izcelsmes produktu uzņemšanu, bet C vitamīna nepietiekamību izraisa pārāk mazs augļu un dārzeņu patēriņš.

Kādas pazīmes var liecināt, ka bērnam trūkst vitamīnu?

Situācijās, kad novērojamas izmaiņas bērna ķermenī un uzvedībā, īpaša vērība jāpievērš ikdienā uzņemtajam vitamīnu daudzumam – ļoti iespējams, ka iemesls ir vitamīnu trūkums.

• Neizskaidrojams nogurums – var liecināt par D vitamīna trūkumu;
• Bālums, nogurums un reiboņi – dzelzs trūkums organismā;
• Izteikta zobu bojāšanās – kalcija, fluora trūkums;
• Grūti sakoncentrēties – B vitamīnu trūkums;
• Problemātiski iemigt, krampji, nervozitāte – magnija trūkums;
• Sausa āda, nieze – A vitamīna, cinka trūkums.

Vai bērniem rudenī nepieciešams lietot papildu vitamīnus?

Foto: Freepik.com/ mrsiraphol

Rudens ir gada bagātākais laiks, kad dāsni pieejamas garšīgas un veselīgas dabas veltes. Līdz ar mācību atsākšanos skolā, bērnu fiziskā un emocionālā slodze parasti pieaug, tāpēc jo īpaši svarīgs ir sabalansēts un vitamīniem bagāts uzturs. Iekļaujot ēdienkartē pietiekami daudz vietējo augļu, ogu un dārzeņu, organisms saņems tam nepieciešamās uzturvielas. Taču, kad saule silda mazāk vai saulainu dienu teju pavisam vairs nav un dienas kļūst īsākas, vajadzētu sākt domāt par zivju eļļas lietošanu. Labās taukskābes palīdzēs organismam ražot D vitamīnu. Tas uzlabos imunitāti, atvairīs vīrusus un saaukstēšanos, kā arī uzlabos skolas gaitās tik nepieciešamo atmiņu un koncentrēšanās spējas. “Pēdējos gados vēl vairāk ir pierādīta D vitamīna lietošanas nozīme – neskaitāmi pētījumi apliecina tā pozitīvos efektus, gan lietojot to profilaktiski, gan arī kā papildu terapiju. D vitamīnu obligāti iesaka dot bērniem jau kopš dzimšanas, lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantot kalciju un fosforu, kas kritiski nepieciešams straujajā kaulu un zobu augšanas periodā. Turklāt jāņem vērā, ka D vitamīna trūkums var ietekmēt visu orgānu sistēmu darbību,” saka farmaceite.

Kādus augļus, ogas un dārzeņus lietot rudenī?

Foto: Freepik.com/ freepik

Rudens ir labākais laiks, lai stiprinātu organismu un uzturā lietotu sezonālos, veselībai tik ļoti vērtīgos vietējos augļus, ogas un dārzeņus. Tie nodrošinās organismu ar nepieciešamo vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzumu, uzlabos pašsajūtu un stiprinās imunitāti. Sezonālie produkti, ko noteikti lietot uzturā:

• Āboli – smadzeņu darbībai;
• Brūklenes –  imunitātei;
• Dzērvenes – aizsardzībai no dažādām infekcijām;
• Burkāni –  acīm;
• Rutki – pret infekcijām un gremošanas sistēmai;
• Bietes – dzelzs avots;
• Smiltsērkšķi – īsts vitamīnu eliksīrs, spēcīgs antioksidants;
• Ķirbji – vielmaiņas uzlabošanai;
• Kāposti – C vitamīna avots.