Veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību ziedot asinis, 14. jūnijā tika atzīmēta Pasaules asins donoru diena. Lai arī oficiāli asins donoru dienu atzīmē kopš 2004. gada, saknes asins pārliešanai ir meklējamas daudz senāk – 17. gadsimtā, kad franču ārsts Žans Batista Denī izlēma pacientu ārstēt ar teļa asins pārliešanu. Mūsdienās ir skaidrs – cilvēkam drīkst pārliet tikai cilvēka asinis, tādējādi palīdzot un glābjot sasirgušos. To, kā labāk sagatavoties pirms asins ziedošanas, ko darīt pēc tam un vēl citus interesantus faktus, stāsta "Euroaptieka" farmaceite Ieva Zvagule.

Pirms kļūsti par donoru – pārbaudies!

Pirms katras asins vai asins komponentu ziedošanas reizes, ir rūpīgi jāizvērtē ne tikai spēja palīdzēt kādam citam, bet arī savs veselības stāvoklis. Trīs līdz četras stundas pirms procedūras ir jāietur viegla maltīte, kā arī svarīgi ir papildus uzņemt šķidrumu – tukšā dūšā asinis ziedot nedrīkst. Tāpat divas līdz trīs stundas pirms asins ziedošanas nedrīkst smēķēt – ne tikai nodrošināsi labāku pašsajūtu procedūras laikā, bet ziedotajās asinīs būs kvalitatīvāki asins komponenti. Jāizvairās arī no trekniem ēdieniem – treknas gaļas, zivīm vai siera – kā arī alkoholisko dzērienu lietošanas.

Ziedo asinis un uzlabo savas sirds veselību!

Lai arī zināms, ka asins pārliešana un asins produkti vienā reizē cilvēks var palīdzēt vidēji trīs cilvēkiem dienā, mazāk zināms ir fakts, ka asins ziedošana palīdz arī pašam donoram. Pētījumi liecina, ka regulāra asins pārliešana samazina risku asinīm kļūt biezām, bet asinsritei – lēnākai. Asins pārliešana veicina asinsriti un ātrāku asins ķermenīšu nokļūšanu līdz sirdij. Turklāt pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pastāvīgie donori dzīvo vidēji par pieciem gadiem ilgāk nekā pārējie.

Ja uztrauc, kur paliek ziedojums

Jau zināms, ka asins pārliešana un asins produkti katru gadu glābj dzīvību un uzlabo dzīves kvalitāti vairākiem miljoniem cilvēku. Pēc ziedošanas iegūtās asins devas sadala divos komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā. Šādā veidā donors asins došanas reizē palīdz vairākiem slimniekiem, savukārt dažkārt vairāki donori palīdz vienam slimniekam. Piemēram, vairāku ievainojumu gadījumā ir nepieciešami 20 līdz 25 donori, autoavārijā cietušajam – 10 līdz 20 donori, bet asins vēža gadījumā vai ik dienas pārlej asinis no viena līdz trijiem donoriem, turklāt visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešami 200–250 donori.

Kas notiek ar "nederīgajām" asinīm?

Ja ik mēnesi Latvijā asinis nodod ap pieciem tūkstošiem cilvēku, par nederīgām vidēji atzīst 60 donoru ziedoto asiņu. Tās pārstrādā inaktivizācijas iekārtā, kas neitralizē bioloģiskajā vidē esošos vīrusus vai citus riskus. Pēc apstrādes asinis vizuāli atgādina kūdru, ir irdenas un brūnas, kļūstot par sadzīves atkritumiem. Lai arī nederīgās asinis tiek izmestas, plazma, piemēram, tiek nodota medikamentu ražošanai.

Pēc procedūras – atpūta un miers!

Lai nerastos zemādas asins izplūdumi vai iekaisumi, sterilo pārsēju jātur uz rokas vismaz divas līdz trīs stundas, turklāt to nedrīkst mērcēt, sasmērēt, atslābināt vai savilkt. Ja rodas vajadzība pēc jauna pārsēja, noteikti būtu jālieto tīra marles saite. Autobraucējiem aptuveni divas stundas pēc asins nodošanas nav vēlams vadīt transporta līdzekli. Somu vai citus smagumus nedrīkst nest uz konkrētās rokas. Ir jāļauj organismam atkopties, jo pēc asins ziedošanas tas būs noguris un kārtīga atpūta būtu vēlama ne mazāk kā 15 minūtes.