Iestājoties siltākam laikam, arvien biežāk tiek organizēti pikniki un atpūta brīvā dabā. Līdz ar to arvien izplatītāka kļūst saindēšanās ar pārtiku. Biežākie iemesli nepatīkamajam starpgadījumam ir siltais āra gaiss un nepareiza produktu uzglabāšana. Lai atpūta nebeigtos ar saindēšanos, svarīgi ievērot dažus pamatprincipus – vairāk par pārtikas saindēšanās ierosinātājiem, simptomiem un to novēršanu, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" farmaceite Līga Cīrule.

"Vasarā biežāk ēdienreizes tiek organizētas ārpus telpām, nereti pat tiešos saules staros, kas pakļauj produktus lielākam bojāšanās riskam. Siltais laiks rosina baktēriju vairošanos, tāpēc, lai pikniks dārzā neizvērstos par nepatīkamu pārdzīvojumu, jābūt piesardzīgiem – nedrīkst turēt ēdienu siltumā vairākas stundas. Ja tas tomēr ir neizbēgami, ieteicams izmantot pārnēsājamo ledusskapi un iespēju robežās izvēlēties ilgāk uzglabājamus vai termiski apstrādātus produktus, piemēram, dārzeņus, kūpinātu gaļu, pasterizētus piena produktus. Tāpat jāpievērš uzmanība produkta izskatam, smaržai, kā arī jāpārliecinās, ka visos posmos, sākot no produkta iegādes, uzglabāšanas, gatavošanas un pasniegšanas, ir ievērotas visas higiēnas prasības," stāsta farmaceite.

Visbiežāk saindēšanos rosina svaigie produkti

Pārtika var tikt saindēta jebkurā no tās apstrādes procesiem – audzēšanas, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas un sagatavošanas posmos, kā arī var notikt kaitīgo organismu pārnese no viena ēdiena uz otru. Visbiežāk baktērijas un vīrusi atrodas svaigajos produktos, kas netiek pakļauti gatavošanos procesam – nemazgātos dārzeņos, augļos, nepasterizētā pienā un sierā, jēlā gaļā un olās, taču tās var nonākt uz produktiem arī tad, ja ēdiena gatavotājs nav nomazgājis rokas pirms gatavošanas, kā arī, ja uzturā vai produktu mazgāšanai tiek lietots piesārņots ūdens.

Turēt atsevišķos ledusskapja plauktos, siltos ēdienus pasniegt uzreiz

Viens no pamatnoteikumiem, lai izvairītos no saindētas pārtikas, ir iegādāties to legālās tirdzniecības vietās, ar derīgu derīguma termiņu, uzglabāt atbilstoši uz iepakojuma norādītajiem uzglabāšanas apstākļiem. Jāizvairās no nezināmas izcelsmes pārtikas vai tādas ar nepatīkamu smaku vai bojātu iepakojumu. Pirms ēdiena gatavošanas ļoti svarīgi nomazgāt rokas ar ziepēm, gatavos produktus un jēlproduktus negriezt ar vienu nazi uz viena dēlīša un virtuves instrumentus vienmēr mazgāt ar ūdeni un mazgāšanas līdzekli. Svaigos, neapstrādātos produktus (dārzeņi, augļi, jēla gaļa) jātur atsevišķos ledusskapja plauktos no jau pagatavotiem ēdieniem. Sasaldētos produktus jāatkausē ledusskapī vai mikroviļņu krāsnī, savukārt tikko gatavotos siltos ēdienu jāpasniedz uzreiz vai jāatdzesē divu stundu laikā un jāliek aukstumā.

Gatavojot dabā, tie paši principi, kā gatavojot mājās

Piknikos, dzimšanas dienās un citās svinībās, kur tiek gatavoti aukstie galdi ar salātiem, kūkām, konditorejas izstrādājumiem, neapēsto pēc iespējas ātrāk jānovieto aukstumā, lai novērstu ēdienu sabojāšanos. Sagatavojot ēdienu brīvā dabā, jācenšas ievērot tos pašus principus, ko mājās. Produktus var sagatavot iepriekš – nomazgāt, sagriezt jau mājās, kur pieejams tekošs ūdens. Ja tomēr tas nav iespējams, produktu mazgāšanai jāizmanto dzeramais ūdens, noteikti nedrīkst izmantot ūdeni no ūdenstilpnēm, jo par tā kvalitāti nevaram būt pārliecināti. Savukārt rokām var izmantot antibakteriālās salvetes.

Ja gadījies saindēties

Saindēšanās ar pārtiku var izpausties kā slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes, smagākos saindēšanās gadījumos var būt arī temperatūra un neiroloģiskie simptomi – neskaidra redze, muskuļu vājums, roku tirpšana. Jebkuri saindēšanās simptomi ir organisma aizsargreakcija, lai "viss sliktais" tiktu izvadīts ārā, tāpēc to nekādi nevajadzētu mēģināt apstādināt. Nepieciešams lietot šķidrumu – sporta dzērienus ar elektrolītiem, 1:1 ar ūdeni atšķaidītu apelsīnu sulu, aptiekā nopērkamos rehidratācijas pulverus vai šķīstošās tabletes, tāpat ieteicams lietot absorbentus, piemēram, aktivēto ogli, jo tie palīdz uzsūkt zarnu traktā kaitīgās vielas, savukārt zarnu mikrofloras atjaunošanai jālieto prebiotikas un probiotikas. Ja simptomi mazinās un parādās apetīte, ieteicams lietot sāļos krekerus, banānus, rīsus, auzu pārslas, vārītus dārzeņus, taču jāizvairās no piena produktiem, kofeīna, nikotīna, alkohola, asiem un ceptiem, kā arī trekniem un ar cukuru bagātiem produktiem. Parasti simptomi mazinās jau pirmo 24 līdz 48 stundu laikā, taču organisms pavisam atlabst piecu līdz septiņu dienu laikā. Ja simptomi nemazinās 48 stundu laikā vai tie pastiprinās – ir asinis urīnā vai vēmekļos, stipri krampji vēderā, temperatūra augstāka par 38 grādiem, maza vai nav urinācija, neskaidra redze, murgi –, jāsazinās ar ārstu vai jāmeklē palīdzība slimnīcā.

Cilvēki ar vājāku imunitāti vairāk pakļauti saindēšanās riskam

Riska grupas, kas visvairāk pakļautas saindēšanās riskam, ir cilvēki ar vājāku imunitāti – seniori, cilvēki ar hroniskām saslimšanām, bērni un grūtnieces. Riska grupām ieteicams izvairīties no jēlas gaļas (tartars, steiks), neapstrādātiem jūras produktiem (jēls lasis,  gliemenes, austeres), jēlām olām, nepasterizēta piena un tā produktiem, nepasterizētas sulas, brī, kamambēra un zilā siera.