Kas jāņem vērā, skrienot maratonu? Skaidro speciālists

Pavasaris ir laiks, kad aktīvāk sākam nodarboties ar sportu, un daudzi pat nolemj izmēģināt spēkus kādā no daudzajiem maratoniem – skrienot, nūjojot vai braucot ar velosipēdu. Dažādu sporta pasākumu organizētājs, "Baltijas Maratoni" dibinātājs Kaspars Tupiņš dalās viedoklī par to, kas mudina sabiedrību piedalīties tautas sporta pasākumos, kā arī sniedz padomus, ko ņemt vērā, lai, piedaloties maratonā, nenodarītu kaitējumu savai veselībai.

Skriešana kā trends

Veselīgs dzīvesveids šobrīd ir trends ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, turklāt tā ietekmē attīstās gan sporta pasākumu, gan produktu piedāvājums. Cilvēku interese aug, un mums kā pasākumu rīkotājiem katru gadu jācenšas piedāvāt ko jaunu, jo vienas un tās pašas distances var ātri apnikt. Ja paraugāmies uz skrējienu dalībniekiem, tad varu teikt, ka lielākoties tie ir pastāvīgie skrējēji, kas piedalās gadu no gada. Vēl ir daļa skrējēju, kurus piesaista medaļas, bonusi, aktivitātes bērniem u.tml., proti, tie, kuri piedalās izklaides un pasākuma pēc.

Cilvēkus piesaista nestandarta pasākumi

Pagājušajā gadā Latvijā sākām rīkot Krāsu skrējienu, kas ir populārs ASV, un pārliecinājāmies, ka ir liela daļa skrējēju, kuri netiecas pēc augstiem sasniegumiem sportā, bet skrienot vēlas izklaidēties. Krāsu skrējiens ir tikai 5 km garumā, kurā dažādos punktos skrējēji tiek apbērti ar dažādām krāsām, šogad būs arī jaunums – putu punkts. Pirmajā gadā skrējiens pulcēja 3800 dalībniekus, un tas liecina, ka cilvēkus piesaista nestandarta pasākumi.

Katram skrējējam ir savi mērķi un motivācija

Izklaides elementu skriešanā var atrast ne tikai masu pasākumos, bet arī ikdienā, piemēram, izmantojot mobilās aplikācijas, un to, manuprāt, ir pietiekami daudz. Ar šo aplikāciju palīdzību cilvēks var baudīt sacensību momentu, kas daudziem ir ļoti svarīgs. Iespējams sacensties pašam ar sevi, katrā reizē mēģinot pārspēt savu rezultātu, vai publicēt savu sniegumu sociālajos tīklos, salīdzinot to ar draugiem u.tml. Pieredze liecina, ka dalīšanās ar skrējienu sociālajā vidē virknei cilvēku ir ļoti svarīga. Ne velti radies joks – ja neesi publicējis savu skrējienu Facebook, var uzskatīt, ka neesi skrējis. Tas, protams, ne tuvu nav attiecināms uz visiem. Katram skrējējam ir savi mērķi un motivācija – viens vēlas tikt starp 300 labākajiem, cits cīnās par vietu pirmajā desmitniekā, kādam citam galvenais ir sacensties ar saviem draugiem.

Personīgi gan skriešana vairāk saistās ar profesionālajiem mērķiem, proti, es skrienu vai braucu ar velosipēdu dažādos starptautiskos pasākumos, lai saprastu, kas nozarē jauns, kādi pasākumi tiek rīkoti citviet un ko mēs varētu aizgūt un īstenot Latvijā. Pagājušā gada decembrī skrēju maratonu Singapūrā, kas pulcēja 50 000 dalībnieku. 25 000 no tiem piedalījās 10 km distancē. Salīdzinājumam jāsaka, ka šāds daudzums dalībnieku Latvijā ir maksimums visā maratonā kopumā.

Līmenis Latvijā ir augsts, bet dalības maksas – zemas

Runājot par maratonu kvalitāti Latvijā salīdzinājumā ar ārvalstīm, jāsaka, ka līmenis Latvijā ir augsts, bet dalības maksas – zemas. Singapūras maratona dalības maksa bija 130 eiro, turklāt, atšķirībā no Latvijas, dalībniekiem netiek piedāvāta ēdināšana. Augstākā dalības maksa kādā no Latvijas maratoniem ir aptuveni 30 eiro. Mūsu kvalitāti apliecina arī fakts, ka pie mums brauc dalībnieki no visas pasaules – pērn Jūrmalā bija dalībnieki no 16 dalībvalstīm, skrituļošanas maratons pulcēja interesentus no 22 valstīm, tajā skaitā no Venecuēlas un citām eksotiskām valstīm.

Viena maratona laikā izdzeram 4 000 l ūdens

Varētu teikt, ka maratonos Latvijā ļoti rūpējas par dalībniekiem – visā distances garumā ir ūdens punkti, veicot distanci, tiek piedāvāta ēdināšana. Ūdens nodrošināšana dalībniekiem ir obligāts nosacījums visos maratonos, un katru reizi pirms pasākuma, ņemot vērā laika apstākļus, aprēķinām, cik daudz ūdens vienam dalībniekam nepieciešams. Ūdens patēriņš būtiski mainās atkarībā no gaisa temperatūras. Viena maratona laikā mēs patērējam līdz pat 4000 l ūdens, ļoti daudz ne tikai izdzeram, bet lejam uz galvas, lai atvēsinātos. Katrā dzirdināšanas punktā dalībniekam tiek paredzēts aptuveni ½ l ūdens un vēl viena pudele – finišā.

Nepārvērtēt savas spējas

Viena no kļūdām, ko mēdz pieļaut skrējēji – iesācēji, ir pārāk strauja ūdens uzņemšana maratona laikā, kas attiecīgi padara skrējienu grūtāku. Skrējiena laikā viennozīmīgi jāuzņem ūdens, taču tas jādara pakāpeniski, aprēķinot savus spēkus un iespējas līdz pat finišam. Mēs redzam, ka daudzi pārvērtē savas spējas arī distances izvēlē un uzstādot mērķus, tāpēc es noteikti ieteiktu pamēģināt kādu no daudzām treniņu programmām, kas pieejamas internetā, lai rūpīgāk sagatavotos maratonam. Nevajag pārvērtēt savas spējas un pārāk strauji uzsākt startu, tas nereti var novest pie izstāšanās. Ticiet mani, pirmajā maratonā daudz lielāks gandarījums būs tad, ja distance būs veikta pilnībā, kaut arī garākā laika posmā, nevis strauji uzsākta un pieveikta tikai līdz pusei.

Sākt ar īsākām distancēm, skrienot vienā tempā

Noteikti atrodiet iespēju, lai savlaicīgi uzsāktu treniņus pirms maratona. Ja līdz šim neesat skrējis, maratons noteikti nav tā distance, ar ko vajadzētu sākt. Iesaku sākt ar īsākām distancēm, skrienot vienā tempā. Sperot pirmos soļus skriešanas pasaulē, arī stabila tempa noturēšana ir panākums. Ja ir vēlme domāt par nopietnāku rezultātu, iesaku vērsties arī pie kāda fitnesa trenera, daudzi no kuriem piedāvā speciālus treniņu plānus, kas palīdz sagatavoties tieši maratoniem. Attiecībā uz savu veselību, iesaku netaupīt!

Skrējiena laikā vajag ieklausīties savā organismā, tas pateiks priekšā, kad un cik daudz dzert ūdeni, kā regulēt tempu un kad, iespējams, labāk tomēr pārtraukt skrējienu. Katram ir citādāks organisms, tāpēc nav vienotas formulas visiem. Ļoti liela nozīme ir arī tam, vai skrējējs pirms tam ir izgulējies, vai pirms tam ir ieturēta maltīte un kāda šī maltīte ir bijusi.