Lai gan šī vasara ir parūpējusies par mainīgiem laikapstākļiem un karsta laika ir krietni mazāk nekā citus gadus, tomēr arī šajā laikā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība savas sirds veselībai, īpaši, ja ir kādas sirdskaites.

Par to, kas ir sirds kūleņi un ko ar tiem iesākt, pastāstīs BENU Aptiekas eksperte, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Kristīne Jubele.

Kāds ir normāls pulss?

Esot mierā, protams, labāk, ja pulss būtu no 60 līdz 90 sitieniem minūtē - deviņdesmit ir pieļaujamā robeža. Taču, ja cilvēkam ir vēl kādas blakus saslimšanas, it īpaši sirds slimības, tad drošāks būtu lēnāks pulss - ap 60. Tad viens sirdsdarbības cikls atbilst vienai sekundei, kuras laikā sirds piepildās ar asinīm. Šajā brīdī tā it kā atpūšas, sirds muskulis ar asinīm saņem skābekli, lai no jauna sarautos un asinis izsviestu asinsritē. Un, jo pilnvērtīgāk sirds saraujas, jo labāk pilda savu sūkņa funkciju - nodrošina organismu ar skābekli. Savukārt, ja sirds pukst 120 reižu minūtē, sirdsdarbības vienam ciklam atliek tikai pussekunde laika un sirds muskulim rodas pārāk liela slodze, tas pietiekami neatpūšas, nogurst, nolietojas. Pārmērīgi noslogotais muskulis kļūst biezāks, taču savu darbu ar pilnu jaudu vairs nespēj pildīt.

Kāpēc rodas "sirds kūleņi" jeb pārsitieni?

Sirds sevi regulē pati. Vienā no tās priekškambariem atrodas šūnu grupa, ko sauc par sinusa mezglu un kas izstrādā elektrību - dod impulsu. Vispirms saraujas abi sirds priekškambari, pēc tam caur speciālām šūnām šis elektriskais impulss izplatās uz abiem kambariem, un, tiem saraujoties, rodas pulss. Tas ir normāls sirds ritms. Taču reizēm impulsi, kas liek sirdij sarauties, nāk nevis tikai no sinusa mezgla, bet vēl no kādas nepareizas vietas, kas var atrasties gan priekškambaros, gan kambaros. Tā rodas pārsitieni.

Atsevišķi pārsitieni jeb ekstrasistoles ir katram cilvēkam ik dienu - sirds darbojas ritmiski, bet pēkšņi viena saraušanās notiek ārpus kārtas - mazliet vai krietni ātrāk -, pēc tam noteikti seko garāka pauzīte nekā parasti. Cilvēks to var pat nejust - ja nu vienīgi pārguruma vai uztraukuma brīžos. Taču dažreiz šīs dažas nepareizās impulsu došanas vietas kļūst pārāk aktīvas un sāk izstrādāt pārāk daudz šo pārsitienus. Pat vairāk par desmit stundā. Vai tas ir bīstami? Būtiskais rādītājs te ir sirds veselība. Ja cilvēkam ehokardiogrāfijā konstatēts, ka sirds dobumi izskatās normāli, vārstuļi strādā labi, pat biežas ekstrasistoles no sirds veselības viedokļa nav bīstamas. Taču, ja viņam jau ir slima sirds, biežas ekstrasistoles ir tiešām bīstamas. Paši par sevi pārsitieni neko ļaunu sirdij neizdarīs, taču tie var uzsākt smagus, pat dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus.

Aritmija nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar sirds ritmu

Cilvēks pats mirdzaritmiju nejūt, bet, ja viņam ir vēl citi riska faktori, sirdī var izveidoties trombs, un pirmais tās simptoms var būt insults.

Kas izprovocē aritmiju?

•Novest sevi līdz aritmijai var tad, ja ir augsts asinsspiediens, kuru ilgstoši neārstē, jo tas rada izmaiņas sirdī.

•Aritmija var būt sekas jau kādām sirds problēmām. Piemēram, infarktam.

•Ja sirds sāk skriet bez redzama iemesla - nav bijusi fiziskas slodzes -, tā jau varētu būt diezgan nopietna pazīme, ka nepieciešama nopietna sirds izmeklēšana un, iespējams, pat jāārstē aritmija.

•Arī sirdsklauves pie slodzes ir samērā bīstams simptoms. Proti, ja sirds sāk skriet ar pārsitieniem, neritmiski vai arī uz kādu brīdi ārprātīgi ieskrienas un tad atkal strādā lēnāk. Šādās reizēs vajadzētu uztaisīt vismaz slodzes testu un arī ehokardiogrāfiju - sirds sonoskopiju.

•Ja sirdsklauves beidzas ar samaņas zudumu - tas ir ļoti bīstams simptoms. Tā var būt dzīvību apdraudoša aritmija. It sevišķi, ja cilvēks noģībis bez iemesla sēdus vai guļus.

•Ir vērts pārbaudīt sirdi, ja zināms, ka ģimenē kādam ir pirmās pakāpes asinsradiniekiem bijušas sirds problēmas. Ja kāds jauns gados pēkšņi nomiris.

•Sportistiem jāpievērš īpaša uzmanība savam sirds ritmam. Ehokardiogrāfija un kardiogramma noteikti jāveic ikvienam, kas uzsāk pastiprinātu fizisko aktivitāti. Un pārbaudes jāatkārto vismaz reizi gadā!

Kā ārstē aritmiju?

Tiek piedāvātas divas iespējas. Pirmā - medikamenti (antiaritmiķi). Otra - procedūra, ko sauc par radiofrekvences ablāciju, to veic tikai Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcā. Caur cirkšņa asinsvadiem sirdī ievieto elektrodus un mēģina atrast, kur ir tās nepareizās vietiņas, kuru dēļ rodas aritmija, tad caur elektrodiem, ar radiofrekvences viļņiem uzkarsējot audus līdz noteiktai temperatūrai, iznīcina šīs šūnas.

BENU Aptiekas farmaceite Katrīna Jukēvica atzīst, ka sirdskaites ir vienas no visvairāk konsultētajām veselības problēmām aptiekas ikdienā. Agrāk cilvēki visai pavirši pievērsa uzmanību savām veselības problēmām un bieži vien nodarbojās ar pašdarbību ārstējoties, bet tagad ir prieks redzēt, ka arvien vairāk tie sākuši vērsties pie ārstiem un konsultējas ar aptiekas farmaceitiem.

Tostarp cilvēki aizvien vairāk aptiekās nāk pārbaudīt asinsspiedienu, novērojusi farmaceite. Viņa piebilst, ka tie ir aizspriedumi, ka to dara tikai gados veci cilvēki, jo nāk arī jauni cilvēki.

Padomi, ja tavai sirdij ir grūti vasarā

1.Svīsti pareizi!

Šūnās un orgānos jābūt stabilai iekšējai temperatūrai, un to organisms nodrošina ar dažādām regulatorajām sistēmām. Tātad, jūtot, ka kļuvis karsti, organisms iedarbina regulatoro mehānismu tā dzesēšanai: paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi, pazeminās asinsspiediens un vairāk strādā sviedru dziedzeri, lai izdalītu šķidrumu un iztvaikojot dzesētu tevi. Svarīgi būtu organismam neliegt to darīt - jāļauj svīst un sviedriem iztvaikot. Tātad mugurā jāvelk viegls, elpojošs apģērbs. Šajā ziņā visvairāk grēko gados veci ļaudis: saģērbjas silti, lai tik vējš nesapūš, kaut gan ārā ir pamatīga svelme.

2.Dzer pareizi!

Līdz ar sviedru iztvaikošanu organisms zaudē ne tikai šķidrumu, bet arī sāļus. Tātad mainās šūnu bioķīmiskie apstākļi - dažas vielas iziet ārā no šūnām starpšūnu telpā, bet dažas - gluži pretēji - ienāk iekšā, arī holesterīns un taukskābes. Tiek apgrūtināta šūnu vielmaiņa, un var kļūt slikti ar sirdi. Vēl - šķidruma zuduma dēļ asinis sabiezē, tās vairs nespēj ātri tikt cauri šaurajiem asinsvadiem, un organismā sāk pietrūkt skābekļa. Trūkst arī sirdij. Tāpēc karstā laikā jāuzņem vairāk šķidruma. Bet ne pliku ūdeni - tas karstumā neko daudz nelīdzēs, jo šādi vēl vairāk skalosi ārā nātriju, kas ar sviedriem jau tā ir daudz zaudēts. Kļūs vēl sliktāk. Atceries: karstā laikā jādzer viegls minerālūdens vai, ja tas nav pieejams, lieto ūdeni, kam uz litru pielikta pustējkarote vārāmā sāls. Jo tieši sāls ir tas, kas notur šķidrumu šūnā. Nātrijs jāuzņem atpakaļ, lai visas organisma sistēmas varētu labi darboties.

Organisma atūdeņošanu veicina arī kofeīnu saturoši dzērieni - kafija un stipra melnā vai zaļā tēja, arī alkohols. Ja šos dzērienus lieto karstā laikā, vienlaikus dzer arī ūdeni!

3.Lieto ārsta izrakstītās sirds zāles pareizi!

Sirds asinsvadu slimnieks nedrīkst pieļaut asins sabiezēšanu. Tāpēc, ja tu asins šķidrināšanai lieto ārsta izrakstītu aspirīnu, piemēram, vienu tableti 80 mg vai 100 mg dienā, karstā laikā profilaksei var ieņemt vēl vienu tableti.

Nedrīkst arī pieļaut sirds ritma traucējumus, tie nedrīkst ieilgt. Tāpēc, ja tie nepāriet un izraisa izteiktu diskomfortu, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

4.Neizaicini savu stenokardiju!

Pat ja asinsvads sirdī sašaurinājies par 50-60 procentiem, lietojot zāles, ar to var labi sadzīvot, jo asinis tiek sašaurinājumam cauri un sirds saņem skābekli. Taču - tikko sākas neliela slodze, ko rada arī karstums, sirds muskulis sāk strādāt, sarauties daudz intensīvāk - par to liecina pulsa paātrināšanās vairāk par 70 reizēm minūtē. Šādos apstākļos sašaurinātais asinsvads vairs nespēj tikt galā ar tādu slodzi un sākas stenokardijas lēkme - sirdij pietrūkst skābekļa. Tāpēc, ja jūti, ka uzņemts pārāk straujš temps, apsēdies ēnā un centies dziļi elpot, nomierināties. Stenokardijas lēkmes novēršanai liec lietā savas recepšu zāles, kuras tev izrakstījis ārsts, - nitrosorbīdu vai nitroglicerīnu zem mēles. Svarīgākais - neļaut lēkmei turpināties pārāk ilgi.

Foto: Shutterstock