Kas ir prānajama?

Prānajama ir zinātne, ne tikai jogas tehnika. Tā ir zinātne par enerģiju, kas atrodas visapkārt, tai skaitā mūsos. Šī enerģija ir pieejama visiem un tik dēvēta par prānu. Prānajamā mēs iemācāmies šo spēku ģenerēt, uzkrāt un vadīt.

Tulkojumā no sanskrita prānajama nozīmē prānas pārvaldīšana un prānas dimensijas pastiprināšana. Tātad prānajamā mēs nodarbojamies ar prānas vai dzīvības spēka palielināšanu mūsu ķermeņa sistēmā. Tas tiek darīts ar prānas medija vai starpnieka – gaisa/elpas palīdzību. Tomēr te mums jāsaprot, ka gaiss un prāna nav viens un tas pats. Ieelpojot gaisu, tas pa taisno nonāk plaušās, bet prāna –  speciālos smalkos enerģijas kanālos, kas neatrodas fiziskajā ķermenī, bet smalkajā vai ēteriskajā, ja gribat.

Prānajamā mēs elpošanas procesu, kas parasti ir automātisks, padarām par apzinātu un ietekmējamu procesu. Tādējādi, vērojot elpošanas, mēs vērojam pašu dzīvību! Nav elpas, nav prānas, līdz ar to nav arī dzīvības. Tas izklausās neticami, bet ar vienkāršu elpas manipulāciju mēs varam ietekmēt ļoti nozīmīgus procesus sevī.

Kā elpošana ietekmē mūsu prātu un ķermeni?
Neritmiska elpošana nozīmē spriedzi. Ja elpojam sekli un strauji, esam baiļu stāvoklī, ja elpojam īsi un forsēti, tad esam dusmu pārņemti, bet, ja elpošana pārvēršas nopūtā, tad esam nomākti vai depresīvi. Tāpēc, ietekmējot elpu un padarot to ritmisku, mēs nomierinām prātu un nervu sistēmu, kas tālāk ietekmē muskuļus, nervus, ķermeni un emocijas. Mēs varam sajust īstu mieru un nonākt tuvāk sev, savai būtībai. Tā jau ir teritorija, kurā sākas meditācija.

Gan jau katrs no jums ir kādreiz mēģinājis meditēt un ir saskāries ar to, ka nekas īsti nesanāk – ķermenis traucē, domas skraida, diskomforts un nemiers tikai pieaug. Kāpēc tas tā ir? Ļoti vienkārši, tāpēc, ka neesam mierā. Meditācija sākas tikai tad, kad iestājas miers, nevis otrādi. Bet, lai mēs būtu mierā, mums ir jāsinhronizē ķermenis, prāts un enerģijas. Jo citādāk mums prāts rauj uz vienu pusi, ķermenis uz otru un emocijas vēl citā virzienā! Kā sabalansēt šīs konfliktējošās puses? Viens no efektīvākajiem veidiem ir prānajama. Ietekmējot un ritmizējot elpošanu, mēs nomierinām fizisko ķermeni un, tiklīdz ķermenis ir mierā, arī prāts kļūst mierīgs. Ķermenis, prāna un prāts ir ļoti cieši saistīti, ar dažādām prānajamas jeb jogas elpošanas tehnikām mēs šos trīs elementus sabalansējam un harmonizējam. Esot ritmā ar elpošanu, mēs pamazām nonākam ritmā arī ar ārējiem ritmiem un visumu kopumā, kas izpaužas kā miera, harmonijas un vienotības sajūta. 

Elpošanas process
Elpošana sastāv no – ieelpas/izelpas/elpas aiztures. Prānajamā pats svarīgākais ir elpas aizture. Atsevišķos senajos jogas tekstos par prānajamu tiek saukta tikai elpas aizture un tiek uzskatīta par pašu svarīgāko prānajamas elementu. Bet, protams, elpas aizture nav iespējama bez ieelpas un izelpas. 

Kāpēc ir tik svarīgi aizturēt elpu? Pirmkārt, ieelpojot gaisu, ieelpojam arī prānu, aizturot elpu ķermenī, mēs noturam prānu, tādējādi palielinām sev pieejamo enerģijas apjomu. Prānas plūsma ķermenī ir cieši saistīta ar dažādām orgānu sistēmām, kā apstiprinājums šim apgalvojumam ir akupunktūra vai jogā – Marma joga. 

Otra svarīgā lieta ir, ka elpas aiztures laikā ķermenī pazeminās skābekļa daudzums un pieaug ogļskābās gāzes (atkritumvielu) apjoms. Šis process signalizē smadzenēm zināmu ārkārtas stāvokļa tuvošanos, tā rezultātā pastiprinātā režīmā sākt darboties smadzeņu kapilāri, nodrošinot pilnvērtīgāku smadzeņu apasiņošanu. Kas rezultējas aktīvākā un arī efektīvākā prāta darbībā.

Treškārt, šis process paver citus dziļākus apziņas stāvokļus. Un te mēs runājam par dažādiem meditatīviem stāvokļiem, proti, prānajamas ietekmē mēs dabiski nonākam meditācijas stāvoklī. 

Tātad, regulāri praktizējot prānajamu, tiek atmodinātas prānas, tiek novērsti prāniskie enerģijas bloki un tiek atmodināti mūsu dusošie iekšējie spēki. Enerģijas intensitāte pieaug, un tas izpaužas asākā un skaidrākā prāta darbībā. Cilvēks īsā laikā var padarīt vairāk, jo prāts un ķermenis ir daudz fokusētāks. 

Vieglums
Vēl viena lieta, ko prānajama mums nodrošina, ir viegluma sajūta. Tā kā mūs pamatā veido pieci elementi jeb Tattwas – zeme, ūdens, uguns, gaiss un akašs vai ēters/telpa. Prānajamā mēs eksplotējam gaisa elementu. Gaisa īpašības ir kustība (ieelpa/izelpa) un arī vieglums, atšķirībā no zemes un ūdens, gaisam praktiski nav masas. Līdz ar to prānajamists kā vienu no ļoti daudzajām pozitīvajām blakus parādībām piedzīvos arī viegluma sajūtu, pie kam ne tikai fiziskā, bet arī sajūtu līmenī. Dzīve var vairs nešķist tik “smaga” un pa to kļūst vieglāk “iet”.

Un noslēgumā, atgriežoties pie piezemētākām tēmām, prānajama ne tikai ietekmē mūsu fizisko un mentālo ķermeni, bet vēl vairāk – arī garu! Ķermenis, prāts un gars nav trīs atsevišķas lietas, tā ir vienota sistēma, tas ir viens veselums!

Vairāk info www.soham.lv