Kas ir ērču encefalīta endēmiskie rajoni, un kas jāzina, uz tiem ceļojot?
Šis gads kārtējo reizi ir pierādījis, ka ērces ir nopietns drauds cilvēkiem. Līdz šī gada 1. jūnijam saslimšana ar ērču encefalītu tika konstatēta vienam pacientam, kamēr pērn 78. Turklāt 2019. gadā 32 Latvijas Infektoloģijas centra pacientiem noteikta ērlihioze, bet 27 – Laimas slimība. Par bīstamākajiem rajoniem, kuros ir vislielākā ērču izplatība, ir atzīti Pāvilostas un Alsungas novadi. Tomēr bailes no satikšanās ar ērci nevar būt par šķērsli atpūtai svaigā gaisā, jo, ievērojot dažus priekšnoteikumus, ir iespējams sevi pasargāt no šiem kukaiņiem.
Latvijas klimatiskie apstākļi ir kā radīti ērču izplatībai, turklāt, ņemot vērā, ka ir aizvadīta pēdējās desmitgades siltākā ziema, ērču skaits mežos un parkos ir daudz lielāks nekā citos gados. Viens no izplatītākajiem mītiem par ērcēm ir tāds, ka tās mīt tikai krūmājos, pļavās vai mežos, bet tā nav – tās var sastapt arī pilsētu parkos vai savā piemājas mauriņā.
Ērces pārnēsā divas slimības – ērču encefalītu un Laima slimību. Ja pret Laima slimību vēl nav radīta vakcīna, tad pasargāt sevi no ērču encefalīta gan ir iespējams. Pastāv maldīgs uzskats, ka šī nav bīstama slimība. Gluži pretēji – tā ir slimība, kas rada traucējumus centrālajā nervu sistēmā un prasa ilgu atveseļošanās periodu, neizslēdzot iespējamību, ka var tikt radīti neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi.
Katru gadu Slimību profilakses un kontroles centrs publicē sarakstu ar tā saucamajiem endēmiskajiem rajoniem, proti Latvijas novadiem, kuros ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir visaugstākais. Šogad par šādiem rajoniem ir atzīti 26 novadi – vislielākais gadījumu skaits novērots Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas un Skrundas novados. [1]
Apdrošināšanas sabiedrības "Gjensidige Latvija" Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atzīst, ka ir novērojama pastiprināta klientu interese par ērču pārnēsāto slimību risku, iegādājoties apdrošināšanu. Eksperts uzsver, ka papildus ir izstrādāta arī īpaša apdrošināšanas programma atsevišķai klientu grupai.
"Ir mainījusies arī klientu attieksme pret šīm slimībām. Pavasara periodā parasti ir paaugstināts ērču vakcīnu pieprasījums, ko novērojam veselības polišu atlīdzību pusē. Taču bieži vien cilvēki izvēlas vakcinēt bērnus un par sevi tik ļoti neuztraucas," stāsta eksperts.
Speciālists norāda, ka šogad diezgan daudz tiek izsniegtas polises ar šo risku un kompensējamā summa šo slimību gadījumā ir aptuveni 5% no apdrošinājuma summas, kas vidēji sastāda 50 līdz 100 EUR par saslimšanu.
Lai samazinātu risku inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām, varam veikt dažas preventīvas darbības. Pirms došanās sēņot vai ogot mežā, vēlams vilkt gaišu apģērbu (tā būs vieglāk savlaicīgi pamanīt ērci), slēgtus apavus, garās bikses un zeķes, kurās ieteicams sabāzt bikšu galus. Tāpat ir jāņem vērā, ka ērces mājās varam ienest arī ar dabas velšu vai mājdzīvnieku palīdzību. Pirms došanās mājās, ir ieteicams kārtīgi aplūkot savāktās dabas veltes, kā arī savu mājdzīvnieku un, protams, arī pārbaudīt sevi un savus tuviniekus.
Gada siltākajā un saulainākajā laikā palielinās to cilvēku skaits, kuri dodas dabā, tāpēc apdrošinātāji arvien biežāk savās apdrošināšanas polisēs iekļauj ērču pārnēsāto slimību risku.
