Atsevišķas aptaujas liecina, ka teju 100% jaunu sieviešu un gandrīz 70 % jaunu vīriešu regulāri izjūt pastiprinātu kāri pēc dažādiem našķiem (cravings – no angļu valodas). Par ko šīs sajūtas liecina un kā tās pārvarēt, skaidro dietoloģe.

Lietuviešu dietoloģe Laura Romeraite–Kuklieriene norāda, ka vārds "kāre" nav pielīdzināms gribasspēka trūkumam. Kāre pēc našķiem lielākoties ir saistīta ar specifiskiem iemesliem, piemēram, hormonālām problēmām, nepietiekamu uzturu un galveno uzturvielu trūkumu organismā, hronisku organisma atūdeņošanos un sliktu miegu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi identificēt un izprast, kas ir sajūtu cēlonis. Viņa uzsver, ka, palielinot dienā uzņemto olbaltumvielu daudzumu, alkas var samazināties līdz pat 60%, savukārt vēlme "uzkost" naktī - pat par 50%. Tikmēr, remdējot kāri pēc našķiem ar neveselīgu "junk food", pusfabrikātiem un saldumiem, iespējams iedzīvoties liekajā svarā, gremošanas traucējumos, sliktā zobu stāvoklī  un citās problēmās, kā arī veicināt aptaukošanos, II tipa diabētu un sirds veselības problēmas.

Kā liecina dietoloģes pieredze, lielākā daļa cilvēku našķojas ar produktiem, kas bagāti ar cukuru un vienkāršajiem ogļhidrātiem, kā arī sāļiem ēdieniem.

Dažkārt kāre pēc našķiem liecina par hormonālām problēmām, kas bieži vien ir saistītas ar nepietiekamu uzturu, depresiju, uzbudināmību un garastāvokļa maiņām. Daudzos gadījumos kāri pēc našķiem izraisa hroniska organisma dehidrācija (tas nozīmē, ka organisms cieš no ilgtermiņa slāpēm) vai hipoglikēmija (kad glikoze asinīs (cukurs) ir sasniedzis kritiski zemu līmeni). Kāre pēc našķiem var būt saistīta arī ar mēģinājumiem zaudēt svaru, sevišķi, ja cilvēkam ir vielmaiņas problēmas vai nelīdzsvarots psiholoģiskais stāvoklis, kas padara liekā svara zaudēšanu īpaši sarežģītu. Slikts miegs var izjaukt normālas svārstības ēstgribas hormonos, rezultējoties kārē pēc našķiem un sliktā apetītes kontrolē. Arī izsalkums un galveno uzturvielu trūkums var radīt kāri pēc našķiem. Kāre pēc noteiktiem produktiem var būt saistīta arī ar grūtniecību.

Ko nozīmē kāre pēc našķiem?

Kāre pēc našķiem nozīmē to, ka organisma signāli ir sajaukti. Kad tu esi noguris vai noskumis, cukura vai serotonīna (labsajūtas neiromediators smadzenēs) līmenis tavās asinīs būs zems. Hormonālais disbalanss vai vāja vielmaiņa var radīt zemu serotonīna līmeni. Zems cukura līmenis asinīs vai zems serotonīna līmenis signalizē smadzenēm, ka organismam nepieciešams kāds našķis. Tas ir signāls, ko mēs apzināti nekontrolējam un kas izraisa kāri pēc cukura un ogļhidrātiem.

Tāpat diezgan bieži mēs pārprotam mūsu organisma slāpju signālus, domājot, ka tie ir izsalkuma signāli. Cukurs vai vienkāršie ogļhidrāti palīdz atbrīvot serotonīnu, tāpēc kādu laiku tu jutīsies labi. Taču tikpat ātri serotonīna līmenis nokritīsies, un šis cikls atkal sāksies no gala. Jo vairāk cukura tu patērēsi, jo vairāk tu to vēlēsies.

Kā izprast un kontrolēt kāri pēc našķiem?

Dietoloģe iesaka ļoti vienkāršu veidu, kā "pārbaudīt" kāri pēc našķiem, proti, pirms to remdē, vispirms lēnām izdzer glāzi ūdens un pagaidi dažas minūtes. Izdzerot glāzi ūdens, tu, iespējams, vari sniegt savam organismam tieši to, kas tam nepieciešams. Pēc tam brīdi pagaidi un pajautā sev: "Ko es vēlos? Vai es ēdu mazāk nekā parasti? Vai es neizlaidu nevienu no savām ēdienreizēm? Vai man šodien bija uzkodas? Vai es pietiekami ilgi guļu? Kā es jūtos?". Saprast, ka tu nepiedzīvo īstu izsalkumu, ir pirmais solis, lai neļautos kārei pēc našķiem.

Šajā ziņā arī kontrolei ir būtiska nozīme. Pirmkārt, ir ļoti būtiski ēdienreizēs ieturēt pienācīgas un sabalansētas maltītes piecas reizes dienā. Šādā veidā tavs organisms iegūs tam nepieciešamās uzturvielas un tu nejutīsies izsalcis uzreiz pēc ēdienreizes. Jāpievērš uzmanība arī pietiekama olbaltumvielu daudzuma uzņemšanai. Patērējot olbaltumvielas, samazināsies tava apetīte, kas palīdzēs izvairīties arī no pārēšanās. Tāpat tas palīdzēs samazināt kāri pēc našķiem, un sāta sajūta saglabāsies ilgāku laiku. Runājot par ēdienreizēm, noteikti ieturi brokastis – dienas svarīgāko ēdienreizi. Sabalansētas un olbaltumvielām bagātas brokastis palīdzēs tev iegūt atlikušajai dienai nepieciešamo enerģijas daudzumu.

Otrkārt, izvēloties uzkodas starp ēdienreizēm, pārliecinies, ka uzņemtais ēdiens ir veselīgs. Izvairies no izsalkuma, vienmēr turot pa rokai veselīgu uzkodu.

Treškārt, starp ēdienreizēm un uzkodām ir jādzer pietiekams daudzums ūdens. Ir būtiski, lai ēdienreižu starpā nav vairāk nekā 3-4 stundu pauze, jo tas palīdzēs saglabāt normālu glikozes līmeni asinīs.

Ceturtkārt, labs miegs var būt viens no spēcīgākajiem risinājumiem, lai izvairītos no vēlmes našķoties.

Ko iesākt, ja izsalkums nepazūd?

Izvēloties našķus, tev jābūt īpaši uzmanīgam. Neēd picu, kartupeļu čipsus, saldumus vai citus neveselīgus produktus un ēdienus. Nav šaubu, ka produkti un ēdiens, ko patērējam, var būtiski ietekmēt veselību un svaru. Ilgtermiņā neveselīgais "junk food" var rezultēties liekajā svarā, gremošanas problēmās, sliktā zobu stāvoklī, aknē (ādas slimībā), nogurumā un citās veselības problēmās. Vēlāk našķošanās var novest pie aptaukošanās, II tipa diabēta un sirds veselības problēmām.

Ja izsalkums nepazūd, pirmkārt, centies ēst veselīgu, sabalansētu ēdienu un pēc tam atkārtoti novērtēt savu vēlmi pēc ēdiena. Sabalansētam ēdienam ir jābūt bagātam ar nepieciešamajām uzturvielām, īpaši olbaltumvielām. Olbaltumvielas ir galvenais organisma šūnu uzbūves materiāls, kas nepieciešams, lai nodrošinātu normālu vielmaiņu. Dietoloģe uzsver nepieciešamību lietot uzturā tādus olbaltumvielām bagātus produktus kā liesu gaļu (vista, tītars vai liellops), olas, pākšaugi (pupas, zirņi, soja, lēcas), dārzeņi (brokoļi, mazie cukini, puķkāposti) un piena produkti ar zemu tauku saturu (biezpiens, piens). Tāpat lietuviešu dietoloģe min olbaltumvielu batoniņus, riekstus vai dažus augļus un ogas kā lielisku uzkodu starp dienas ēdienreizēm.

Vai kāri pēc saldumiem var ietekmēt sezonu maiņa?

Pavasarī mēs tiecamies ēst "vieglus" produktus, piemēram, lapu salātus, zaļumus vai citrusaugļus. Savukārt vasarā tie ir atvēsinoši produkti, piemērām, augļi vai citi neapstrādāti, svaigi produkti. Rudenī tie ir sakņaugi, dārzeņi un rieksti. Turpretim ziemā tie ir sildoši produkti, piemēram, eļļaināki, "smagāki" ēdieni, gaļa un piena produkti.

Sezonālā maiņa var ietekmēt našķošanās kāres intensitāti, kā arī var liecināt par sezonas afektīvajiem traucējumiem, ko veicina ciešā saikne starp gaismas daudzumu, ko saņemam, hormonu līmenis, mūsu emocijas un ēdiens, ko apēdam. Pētnieki ir atklājuši, ka serotonīna un melatonīna līmeņa izmaiņas, kas abi ir sezonas afektīvo traucējumu "vēstneši", var ietekmēt jūsu apetīti un izraisīt kāri pēc neveselīga ēdiena, našķiem.

Džordžijas Universitātes (ASV) pētījums mēģināja noteikt, cik daudz cilvēki ēd dažādās sezonās un cik ātri viņi patērē šo ēdienu. Izrādās, cilvēki, kuri piedalījās pētījumā, rudenī, kad diennakts tumšais laiks paliek ilgāks, patērēja par aptuveni 200 kalorijām vairāk. Cits pētījums skaidroja, ka cilvēki ir ļoti jūtīgi pret gaismu. Kad gaismas ir mazāk, mēs ēdam vairāk un ātrāk. Pavadot iekštelpās vairāk laika, kur ir mazāk iespēju kustēties, kā arī brīvdienu sezona, ir ēdiena patēriņu veicinoši faktori.